Ūsiņi ¹2022

Latvijas Dievturu sadraudzes rīkotie Ūsiņi Lokstenes svētnīcā norisināsies ¹2022. gada 5. mēneša 6. dienā. 18.30 pulcējamies piestātnē (GPS 56.5989, 25.6559). Paldies, ka padalījāties ar draugiem! Līdz dievturības vārda simtgadei atlikušas mazāk nekā 985 dienas — sekojiet jaunumiem sociālajās vietnēs: @Dievturi

Svētīsim Ūsiņus!

Jēkabs Bīne, Ūsiņš - Saules vedējs

2019.gada 5.maijā no plkst. 16.00 svētīsim Ūsiņus.

Pulcēšanās no plkst. 15.30 pie pārceltuves

Norise:

No plkst. 16.00 - Lokstenes svētnīcā Gaismas daudzinājums Ūsiņš - Saules vedējs. Galvenā svētruna - Uldis Punkstiņš (Valmieras Beverīnas saime), dziesmu riti - folkloras kopa STUTES (Beverīnas novads), Anda Ābele un Rīgas folkloras kopa LAIVA. 

Ūsiņu laiks Latvijā un pasaulē

Foto: Uģis Nastevičs (www.ugis.info)

Ūsinu laiks Latvijā un arī pasaulē, kur latvieši mīt un ciemojas, šogad ritējis gana sparīgi un plaši. Arvien biežāk un vairāk ļaudis, mūsu tuvāki un tālāki domubiedri un latviskās tradīcijas kopēji Ūsinus svin un gaismas vairošanās laiku daudzina. Jau 4.maijā Ūsiņu svinēšanas laiku iesāka Vidzemes novadā Druvienas ciltī - gan ar aizraujošo un iedvesmojošo PĒRKONVĪRU koncertu, gan Ūsiņu rituāliem.

Foto: Uģis Nastevičs (www.ugis.info)

Savukārt 5.maijā notika Latvijas Dievturu sadraudzes rīkotie un vadītie Ūsiņi Klintaines pusē - ar Gaismas daudzinājumu Lokstenes svētnīcā un Ūsinu auglības ritiem Ozolu-akmeņu pļavā. Rituālu Lokstenes svētnīcā bija izlolojuši un vadīja vēl šai sezonā stiprinājušies, LDS Klintaines puduris un Daugavas saime Guntas Lazdas un Guntas Saules aprūpē un vadībā. Norises stiprināja aizrautīgi dūdinieki Solvita un Uldis Bērziņi, tagad arī Skrīveru folkloras kopas vadītāji, un dāsnā sēļu balss Vita Talla. Līdzskanēja un sabalsojās Kokneses kopas URGAS vadītājas Ingunas Žogotas kokles un sievu skanīgās balsis, tradīcijā un folklorā svaidītie Bišu saimes un Svētes draudzes ļaudis - Andris, Anita, Jana, Henrijs un citi, kas citkārt sastopami arī Tērvetes nu Katlkalna folkloras kopās. Ūsiņam radnieciskos Pērkona ritmus ierībināja Pērkonvīrs no Auļukalna Mikus Čavarts. Bet Ūsinu auglības ritus vadīja Svētes saime no Jelgavas puses un jo īpaši tos kopā turēja Bišu Andris,. Sievas un meitas gāja rotāt pakalnītē, iedancošanas muzikālo daļu uzradīja koknesietis Uldis Bērziņš un Vidzemes sēlis Tālis Karlsons, dejas veda un soļus ritināt līdzēja ne tikai Gunta Saule un Bišu Andris, bet arīdzan savulaik Arta Kumsāra skolnieks Brūno Podiņš no Cesvaines. Šis tiešām bija brīnumains sadziedāšanos un sadarbošnos notikums. Tas ir iedvesmojošs sākums varbūt ar tikpat iedvesmojošu nākotnes elpu.

Ūsiņi Dievsētā (ASV, Viskonsīnā)

Ūsiņi ir vasaras un saimniecības gada sākums.

No Ūsiņa zirgu pirku, ne no sava bāleliņa;
Ūsiņam pilns stallīts, pārdodamu kumeliņu.

Atzīmēsim to, nevis pērkot zirgus, bet veicot dažādus darbiņus ap Dievsētu: sakopjot pagalmu, tīrot istabas, labojot, kas labojams! Ņemiet līdzi savus darba rīkus un zirgus!

Sabrauksim sestdien, lapu mēneša (maija) 12. dienā. Pa dienu pastrādāsim, vakarā rumulēsimies un atpūtīsimies ap Ūsiņa ugunskuru, ar dziesmām daudzinot Ūsiņu- zirgu un bišu aizgādni, saules zirgu braucēju.

Vai Ūsiņš jau atnācis?

Elita Evarte-Dombrava, Talantu vadības un karjeras konsultante, Latviskās pasaules mācības praktiķe

Rakstnieks un vēstures pētnieks Ojārs Ozoliņš atšķirībā no pierastās versijas, Ūsiņu dienu izskaidro citādāk. Viņš iesaka meklēt Ūsiņa tēla būtību ne tikai dainās, bet arī senos zvaigznāju atveidojumos.

Pašreiz Eiropā un lielākajā pasaules daļā par laika skaitīšanas izejas punktu pieņemta Kristus dzimšana. Senlaikos cilvēki nozīmīgus sākumus laika skaitīšanai saskatīja laika radītajās krasajās pārmaiņās dabā, no kā atkarīga dzīvības pastāvēšana pasaulē. Tās tas bija senajā baltu kalendārā, kas pastāvējis Latvijā līdz krustnešu ieviestā Jūlija kalendāra pilnīgai pieņemšanai.

No Jurģiem līdz Ūsiņiem. No Sulu mēneša līdz Lapu mēnesim...

Mūsu tradicionālajā laika skaitīšanā ir pieietamas vairākas metodes, vairāki atskaites punkti. Dažādas skolas un pieredzes. Ticējumi, senāki un mazāk seni, grāmatās (mūsdienās arī tīmeklī) izlasītie un no vecvecākiem mantotie. Nav viena venīgā pareizā kalendāra. Dažkārt tie lietojami kopā, pārklāti un caurvīti viens otram, dažkārt atķširti. Nav laikam vienas vienīgas pareizās metodes un laika skaitīšanas un nozīmīgo dienu un svētku iezīmēšanas veida. Daži izmanto tikai Saules kalendāru, citi skaita klāt arī Mēness ritējumu. Vēl citi svarīgāko svētku laiku ieskaitot, skatās arī tālajās zvaigznēs un planētās.

ŪSIŅI

Kas tas bija, kas atnāca
Ar pelēku mētelīti?
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemei zaļu āboliņu.

Vasarai sākoties, gaismas dievība Ūsiņš atnes zaļo zāles un lapu mēteli, ko ziemas sākumā „zobena galā” aiznesis Mārtiņš. Notiek dabas atdzimšana un uzplaukums, kas atsaucas norisēm gaismas pasaulē – Lieldienā diena kļuvusi garāka par nakti.

Gan Ūsiņa zīme, gan ar to cieši saistītais auglības simbols Jumis uzsver dzīvības pamatlikumu – pretstatu vienību. Tāpat kā gaismas atgriešanās Lieldienās ar nelielu aizkavēšanos atmodina dabu Ūsiņos, arī saimnieciskās dzīves uzplaukums ir ciešā atkarībā no cilvēka un tautas garīgā stāvokļa. Sakārtojot savu iekšējo pasauli un vērtības, cilvēks un tauta var sakārtot arī savu saimniecisko dzīvi. Visas svarīgākās cīņas notiek jūras, gaisa vai lauka vidū – cilvēka prātā un sirdī.

Tomēr jebkurai garīgai parādībai nepieciešama arī izpausme vidē. Ne velti Saulei vajadzīgi divi Ūsiņa zirgi, lai nokļūtu debesu kalnā. Arī latvietības uzplaukums sākās ar tautas garīgās un saimnieciskās inteliģences apvienošanos jaunlatviešu kustībā. Garīgā inteliģence deva mērķus un ierosmes, saimnieciskā un militārā – spēku un uzņēmību to īstenošanai. Bez vienošanās nebūtu iespējama nedz tautas garīgā, nedz saimnieciskā atdzimšana. Vedības var sākties tikai tad, kad saule dod zelta seglus, bet mēness – karavīrs - sudraba iemauktus.

Gan daba, gan mūsu dzīvesziņa katru gadu atgādina, ka zināšanas un vara/varēšana nav auglīgas, ja tās nedarbojas roku rokā. Bez zināšanām velns ar akmeņiem aizber upes, un bez varēšanas saules meita mūžam sēž ledus kalna galā. Ūsiņa divi zirgi ir tieši tas, kas pašlaik vajadzīgs mūsu dzīvesziņas atdzimšanai. Un kā vienmēr viņš ierodas tieši tad, kad visvairāk vajadzīgs.

LDS Savietis Ivo Rubīns

Bišu Andra uzruna Ūsiņos. Bitēs

Vai Lieldienās olas ēdat ticības dēļ? Jāņu uguni kurinat aiz reliģiskās pārliecības? Lielāko tiesu tā ir jautrošanās, vēlāk - arī tradīciju turpināšana. Ticība ir katram sava sapratne par lietu kārtību pasaules izplatījumā. To biežāk piedzīvo un atskārst nekā iemācās. Un tad pamazām izrādās, ka tēvutēvu tradīcijās ir slēpies kas vairāk nekā tikai relaksēšanās, ka arī šo izdarību metafiziskajā aspektā ir ļoti daudz racionālā. Bet visa atskārsmei ir savs laiks un secība.

Vispirms strīdīgais jautājums:

1. KAD ŪSIŅI SVINAMI?

Nāc, Ūsiņi!

Klāt laiks, kad Saule ieiet vasarā, Dainās vēstīts par kumeļiem, kuŗi Sauli ved kalnā un arīdzan par tādiem, kas no jūriņas izpeldējuši, diži segloti zelta segliem un sudraba pavadām, un viss debess jumols ar savām zvaigznēm to gājumā atmirdz - tādi ir Saules vedēji kumeļi, kas zemes malu zin un jūŗas dziļumu pazīst, kas ziemā jūŗā peld, un vasarā zaļas birzis loka - un Ūsiņu laiks apliecina to brīdi Zemes ripojumā, kad zaļās birzs laiks pilnam iestājies, kad kumeļi ar savām sudraba pavadām un Sauli seglos ir no jūŗas laukā kāpuši un zemi pārstaigā, zālei zaļumu dāvādami un zemei auglību nesdami. Un vē ir stāsts par to, ka, ja tu vēlies līdzi Saules vedībās jāt, tad arī tev savs kumeļš tikpat grezni jāseglo un tad Saule un Mēness ir tie, kas tavam lūgumam paklausīs un tev dos gan tos zelta seglus, gan sudraba iemauktus, gan zvaigžņu pavadiņas - tik īpaši ir izstāstīts šis brīnumainais stāsts par mūsu sadarbību ar Visumu, ar zvaigzņu klaidu un Saules un Mēness ritējumu, par to, kā mēs Kosmosa ritmā iekļaudamies, ar savu dzīvību esam ar Visuma dzīvības ritmu vienā elpojumā.

Mums ir stāsti un atmiņas par to, kā savulaik latvju zemes pļavās deguši Ūsiņa daudzināšanas ugunskuri, kad pāri pavasaŗa zemei klājusies migla, tumsa un nakts un tajā zuduši kumeļi, un kā tie, tumsai un miglai zūdot, gaismas spirgtumā atkal atradušies. Un tad mēs varam domāt, ka mūsu Dainas ir tik vieds stāsts, pamācība un palīgs ar Visuma elpu saelpoties vienā un tādā saskaņā mēs varam sajusties laimoti.

Un tagad atkal - ir klāt laiks, kad vakaros sadzirdami Ūsiņa soļi, - viņš staigā un aprauga savus kumeļus un nes svētību to ganītājiem. Ūsiņa uguns ir uguns pļavā, un arī dievišķā uguns mūsu sirdī un apziņā. Arī to dzīvības liesmu sargā Ūsiņš, to pārstaigā Dieviņš - padomāsim, kas ir tie pieguļnieki mūsos, kas Ūsiņa uguni kur un tai ziedo, kas Ūsiņa uguns dzīvību līdzsargā. Un atceramies, ka kumeļš ir arī tas, kuŗš līdz mums nogādā Dieva spēku. Tāpēc mums svarīgi kumeļus daudzināt

Gunta Saule
Plakāts: Andrejs Broks

ŪSIŅA DIENAS DOMAS, JAUTĀJIENI un VĒLĒJUMI

Ūsiņš nāca pa gadskārtu

Savus bērnus apraudzīt:

Vai tie ēda, vai tie dzēra,

Vai no Dieva veselīb`.

Gan tie ēda, gan tie dzēra,

Gan no Dieva veselīb`.

Ūsiņš – mums latviešiem raksturīga debesu gaismas dievība.

Ūsiņš (saukts arī par Dieviņu) - pavasara Saules vedējs, atnes gaismu un siltumu, atnes zāli, atnes kokiem lapas - atslēdz durvis pavasarim un citādiem labumiem, kas no šīs gaismas un siltuma atnākšanas izriet.  Katru gadu  mēs gaidām pavasari un kā brīnumu piedzīvojam visa dzīvā atdzimšanu un atdzīvošanos.

Kliedza vīri, zviedza zirgi,

Dieviņš jāja pieguļā;

Dziedāj` meitas, māva govis,

Māra laida ābolā.

Kas tad atnes šo brīnumu un kāda ir mūsu līdzdalība šajā  tik svarīgajā un svētajā laikā? Vai Ūsiņa atnesto laiku un iespējas neuztveram pārlieku pašsaprotami, pārāk agrotehniski, pārāk māriski? Ūsiņa diena taču ir arī jaunu garīgo uzdevumu izvirzīšanas laiks un savas dzīves pienākumu apzināšanās laiks. Fiziskās un garīgās veselības kopšanas  un atdzimšanas laiks. Katra īstena saimnieka nākamās vasaras plānu un sekmīgas rīcības programmas iezīmēšanas un panākumu psiholoģiskās kodēšanas laiks.

Un tas nav tikai prieks par pavasari, tā ir arī katra līdzdalība savā un visas saimes dzīvē. Atbildība par sev tuvajiem un mīļajiem. Ne velti, kā stāsta liecības, Ūsiņa dienas rituālus visvairāk piekopa tieši saimnieki, lopus pirmoreiz laižot ganībās un pieguļnieki, jauni puiši un jaunas meitas, kam viens otru jāatrod!

Un vai tad šodien ir kas savādāks? Bez garīgās stabilitātes un veiksmes spēku atbalsta klibos ne tikai zirgi - klibos visa saimniecība. Bez Ūsiņa uguns, bez pantāga, bez olās apslēptā dzīvības spēka, bez noslēpumainā lūguma, lai Ūsiņš (Dieviņš) atvēl saimniecībai un saimei veselību un pārticību, bez senču padoma un tradīciju spēka, mūsu ikdienas plāni un darbi, - vai tie būtu individuāli vai arī valsts mērogā skatāmi, ir kā tukša olas čaumala bez iekšējā satura, kā lepna krūze bez ūdens veldzes, kā sveša uguns, kas ne silda, ne sargā, ne arī gaismu dod! Bet bez savas otras pusītes, tu nemaz tā īsti VESELS (viss kopā vienkopus) nevari būt!

Lai Ūsiņa atnestā gaisma ielīst katra sirdī un domās! Lai Ūsiņa dienas vakarā kurtā uguns ir kā pateicība un atbilde tam garīgajam spēkam, kas visu vieno un kārto pēc augstākā padomu padoma šai Māras pasaulē!

 Ar Dieviņa palīdzību visam varam pāri tikt!

Valdis Celms

LDS dižvadonis

Plakāta autors Andrejs Broks

Ūsiņam nākot

Latviskajā laikskaitē ik gadalaiku iezīmē tā sākums un vidus, pilna gada ritumā izceļot astoņas nozīmīgas, citu no citas vienmērīgā atstatumā esošas dienas. Šādā nemainīgā dabas noteiktā ritmā mūsu senči dzīvojuši gadu simtiem un tūkstošiem. Iespējams, katru gadu nemaz nebūtu jāiegādājas jauns kalendārs, ja ļaudis izmantotu seno Saules gada laiku un mūsdienu kalendāra savietojumu. 

Tā, piemēram, maija sākumā, tieši vidū starp Lielo dienu (nejaukt ar kristīgajām Lieldienām!) un Jāņiem atnāk dainās daudzinātais Dievadēls Ūsiņš, dodams vasaras darbu cēlienu. Viņš ved Sauli debesu kalnā, kura virsotni, tātad – sava ceļa viduspunktu, būs sasniedzis vasaras kulminācijā saulgriežos, lai tad, kad diena paliks īsāka, atkal dotos lejup.

ŪSIŅA DZIESMAS UN ATMODA

Dzīvesziņas skolā, otrdien 3. maijā, plkst. 18.00

Par 1990.gadā notikušo izstādi Brīvdabas muzejā 
ZĪME - TELPA - MĪTS
Intervijas LTV -1 un videofilma "Zīme - Laiks" (DVD).

Ūsiņš stāv sētmalā,
Gaid', lai lūdz istabā.
Nāc, Ūsiņ, istabā,
Sēdies galda galiņā.

Ūsiņa būtība zīmēs

 - stāsta un rāda Valdis Celms
 - spēlē un dziesmās visus vieno Anda Ābele

Foto no http://www.zirgam.lv/ (paldies!!!)

Ūsiņu daudzinājums

Klāt Lapu mēnesis, un ar savu ābolaino kumeļu Ūsiņš - Saules un vasaras vedējs.

8.maijā pulksten 18.00 Beverīnas un Rāmavas saimju dievturi aicina uz Ūsiņa daudzinājumu pie Trikātas Atpiļu ozola, kur būs arī dziedošās kopas "Stutes" un "Silavots", zirdziņš un pantāga cepšana.

Uldis Punkstiņš
[beverina.ritums@gmail.com]