Rāda ziņas ar etiķeti Veļu vakars. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Veļu vakars. Rādīt visas ziņas

piektdiena, 2019. gada 11. oktobris

Veļu vakars senču pieminēšanai


2019.gada 16.oktobrī plkst. 18.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbiliotēkā VIDZEME norisināsies Latvijas Dievturu sadraudzes rīkotais ikgadējais VEĻU VAKARS.

Dziesmu un rotaļu ritus vadīs Anda Ābele, svētrunu Mēs tautai - tauta mūsos teiks LDS Vecajo padomes vadītājs Valdis Celms

Dalībniekus aicinām līdzi ņemt savus dzimtas senču stāstus, piemiņas veltes, vaska svecītes, nelielu cienastu veļiem un pašiem.

ceturtdiena, 2018. gada 25. oktobris

Veļu vakars Zaļajā villā Siguldā


2018.gada 27.oktobrī plkst. 16.00 Radītavā ZAĻĀ VILLA Siguldā (Krišjāņa Valdemāra ielā, 3) Veļu vakars ar stāstījumu par dievturības priekšstatiem veļu pieminēšanā, veļu laika dziesmas, rotaļas, mielasts. Vakaru vadīs Gunta Saule.

pirmdiena, 2018. gada 24. septembris

Veļu vakars Rīgas Latviešu biedrībā

2018.gada 12.oktobrī plkst. 18.00. uz Rīgas Latviešu biedrības dižgariem veltītu VEĻU VAKARU Rīgas Latviešu biedrības Kamīnzālē aicina RLB Folkloras komisija un Latvijas Dievturu sadraudze. Veļu vakara daudzinājuma uzrunas teiks Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis un LDS dižvadonis Andrejs Broks. Dziesmu ritus vadīs Anda Ābele un folkloras kopa LAIVA. 

Veļu mielošanas tradīcija jau izsenis latvju dievturīgajā dzīvesziņā ir bijusi dzīva un pazīstama. Un tā kļūst arvien pazīstamāka arī mūsdienu sabiedrībā. Rudenī, pēc Miķeļiem, kad saule ieritējusi vakarā vai, kā reizumis, dziesmās teikts, ieritējusi Dievā, sākas Dievaiņu laiks. Veļu laiks. Pateicības laiks. Lai godam un labi varētu tālāk dzīvot, ir svarīgi pateikties senčiem – viedajiem, stiprajiem, darbīgajiem mūsu dzimtu un tautas priekštečiem. No viņiem esam saņēmuši dārgu mantojumu: savu zemi, savu valsti, savas mājas. Saņēmuši līdz ar padomu, kā mums tālāk nest viņu sēto domu, vārdu un darbu augļus. Pateikties un tālāk tos domāt, teikt un darīt. 

trešdiena, 2011. gada 16. novembris

Valsti varēja izcīnīt tieši rudenī, kad veļu spēks un padoms nāk mums palīgā.

„Mans zemes mūžs ir īss - es nāku no bezgalības, no kosmiskās nakts. Bet visa kārtotājs Dievs nakti sāka sadalīt galaktikās. Es iekļuvu Piena ceļā, kur pašā maliņā rosījās Saule un plānoja, cik planētu laist pasaulē. Kāda dzīvības dzirksts uzlādēts kosmisks puteklis, es piepulcējos citiem tādiem pašiem, un mēs liktenīgi nolaidāmies uz Zemes, kas jau bija dziļi atvilgusi no sārtā karstuma. Mēs te kā minerāli atpūtāmies no garā ceļa. (..)

Ja uz sevi paskatos no augstākas augšas, tad esmu tikai viens cilvēks no (tagad jau) 7 miljardiem uz pasaules. Viens puteklis cilvēku bezgalībā. Bet, ja patinu savu lielo radu rulli un paskatos uz daudzajām paaudzēm atpakaļ, tad pati sev liekos kā kāds dzīvs piemineklis, uzcelts uz lieliem, stipriem pagātnes pamatiem. Katra paaudze, katrs tiešais sencis manos pamatos ir atstājis ko no sevis, novēlējis ko sevišķu tieši man.”
Melānija Vanaga (1905.-1997.) „Dvēseļu pulcēšana.”

trešdiena, 2011. gada 26. oktobris

Iesakām apmeklēt ...

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras un tautas mākslas centrs „Ritums”
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centrā Tērbatas ielā 75
piektdien, 2011.gada 28.oktobrī, plkst.15.00

 aicina uz

Rīgas folkloras kopas „LAIVA”

Veļu laika svētīšanu,

savu senču dzimtas godināšanu

Uz pasākumu līdzi paņemiet:
  • sveci un svečturi (kur ielikt sveci)
  • lietu vai priekšmetu (cimdu pāri, pašaustu galdautu, senču darinātu koka karoti vai tamlīdzīgi), ko darinājuši Tavi tuvinieki, kas vairs nav starp mums
  • savu stāstu par šo lietu

ceturtdiena, 2010. gada 4. novembris

Veļu daudzinājums Vaidavā

Beverīnas saimes aicinājumam uz veļu daudzinājumu skaistā Vaidavas ezera krastā bija atsaukušies gana daudz brīnumjauku ļaužu, ka pat bija jāprāto, ko vēl bez soliem un krēsliem izmantot viesu sēdināšanai. Daudzus zināmo dievturu un draugu lokā redzēju pirmoreiz.

Ramanta Jansona un Ritmas Pedeces spēlētu kokļu pavadībā dziesmas skanēja pie veļu galda, uz kura vēsmiņā plīvoja ikkatra klātesošā par saviem Taisaulē gājušajiem mīļajiem aizdegtu sveču liesmas. Tās atspīdēja logā, tādējādi turpinādamās ezera ūdeņos. Šaipus rūts bija tagadne un esība, viņpusē – tēlu atspīdums. Tā arī mēs šai rudens dienā bijām pietuvojušies savādai robežšķirtnei: mūsu domas noteikti juta, mūsu vārdus sadzirdēja no savas valstības aicinātie, dārgie veļi. Runāja Ramants, Ojārs Ozoliņš, Brikmaņu Jānis.

Sekoja mielasts, sarunas, kur galvenais uzrunātais bija Fēlikss Elksnītis – teju 100 gadu sasniegušais ciemiņš. Ilgus gadus dzīvojis tālajā Floridā, nu viņš savas mājas radis pie Gaujas ietekas jūrā, un grib būt kopā ar dievturiem. Ar viņa atbalstu iznāk arī Ritums. Nospriedām pēc viņa atgriešanās no kādas siltākas zemes, kurā Fēlikss pavadīs dažu ziemas mēnesi, atzīmēt kopā viņa dižo jubileju!

Beverīniešu vārdā gribu pateikties it visiem, kas piedalījās daudzinājumā, īpaši Ramantam un Darim par dziesmām, Brikmaņu Jānim par izjusto runu, kas ilgu laiku vēl pēc tās rosināja daudzu pārdomas. Cik nozīmīga ir vēsture? Cik nozīmīgi nākotnei ir mūsu senču darbi un centieni? Kā ar tiem sasaucas mūsu veiktais?

Tēvu tēvi laipas meta, bērnu bērni izlaipoja;
Tā, bērniņi, laipojat, lai pietika mūžiņam.

Uldis Punkstiņš,
Beverīnas saimē






ceturtdiena, 2010. gada 28. oktobris

Veļu vakars Latvijas Dievtuŗu sadraudzē Rīgā

26.okrobŗa pievakarē pulcējāmies kopā mūsu iknedēļas tikšanās vietā, telpās, kur sanākam gan mēs, gan Latviešu Nacionālistu kluba ļaudis savās sanākšanās.

Mūsu šīsreizes tikšanās iemesls jo īpašs – sanācām uz Veļu mielastu - kopīgi mielot un daudzināt mūsu Taisaulē mītošos tuvos un mīļos.

Ar dziesmām aicināta Veļu māte, ar atmiņu stāstiem un dzīvē lietojamiem sakāmvārdiem, parunām un gudrībām piesaukti senči rāmi pulcējas pie bagātīgi klātā un sveču liesmās apgaismotā mielasta galda – mūsu zināšanu, ticības, sajūtu un dziedāto balsu iedvesmotā viesošanās. Arī mīklu minēšana neizpaliek, bet šai reizē un vietā vairāk valda rimtums, ne azartisks minēšanas un atminēšanas valdzinājums. Kad veļi pamieloti, laiks viņus raidīt prom – pie Veļu mātes – ar dziesmu, ar plaukšķināšanu, klabināšanu, trokšņošanu, pa plaši atvērtiem logiem – pa ciņu ciņiem, pa ceļa malu... kā nākuši, tā aizejiet.

Nu ar Veļu svētīto ēdienu mielojamies paši, un sarunas par mīļajiem mūsu priekštečiem turpinās.


otrdiena, 2010. gada 26. oktobris

Veļu galds Jelgavā

Mans vecaistēvs jaunībā esot zadzis veļu galdam uzliktos kārumus un pēc tam smējies dzirdot, kā viņa vectēvs priecājas par paņemto mielastu. Izgājis cauri Brīvības cīņu un divu Pasaules karu frontēm, viņš pats klāja veļu galdu. Asinsbalss vai kāds cits iemesls?

Viņš, tāpat kā viņa vecaistēvs to darīja vienatnē. Pagājušajā svētdienā manā mājā notika publiska veļu galda klāšana. Ar svecēm, ķiršlapu vīraku, dziedāšanu, stāstiem u.c. izdarībām. Viss bija krāšņi. Vairākas stundas ilgais pasākums notika tumsā, tāpēc par to man nav fotoattēlu. Te ir bildīte ar galdu un pirmajiem viesiem.

Vai šie veļu galdi - mana vecātēva un mans - ir salīdzināmi? Nē, tie atšķīrās it visā! Iespējams, pat priekšstatos par to, kas ir velis. Droši vien pilnīgi citāds tas bija arī  Brastiņlaikā. Kopīga ir mūsu ticība senču godāšanas vajadzībai. Tā ir attīstība, kas ļauj turpināties.
Andris Žukovskis

trešdiena, 2010. gada 20. oktobris

Veļu vakars

Latvijas Dievturu sadraudze aicina uz Veļu vakaru

2010.gada 26.oktobrī plkst. 18.00 (Dzirnavu ielā 135, ieeja no Satekles ielas)
 
Burbuļaina upe tek
No kalniņa lejiņā;
Tā aizteki mans mūžiņš
Veļu kalna smiltiņās.
 
No katra Veļu mielošanas vakara mēs aizejam bagātāgi, jo esam ne tikai savus mīļos, Aizsaulē mītošos sērst aicinājuši un godam saņēmuši un mielojuši, bet arīdzan tamdēļ, ka esam par viņiem stāstījuši, esam viņu dzīvesstāstos dalījušies un paši esam citu dzīvesstāstus klausījušies. Esam bagātāki par devumu, par stāstiem, esam bagātāki, jo tautas kopatmiņu esam caur šīem stāstiem stiprinājuši un pilnveidojuši sevī.
 
Uz Veļu mielastu nākot ņemiet līdzi kaut ko gardu (vēlams pašu gatavotu un gatavojot negaršotu), vaska svecīti svečturī, ko par saviem mīļajiem iedegt. Aiciniet līdzi arī savus draugus un domubiedrus.