Baltu Krivule

Baltu dzimtās ticības garīgo kopienu pārstāvju ikgadējais saiets notiks Molētos 2018.gada 8-9.septembrī. Šīgada tēma Senās baltu reliģijas izpausmes mūsdienās

>>><<<




Baltu garīgo kopienu ikgadējā sanāksme
Lokstene, 2017

VISPĀRĪGI:
Vadmotīvs
Darbs dara darītāju!

Uzdevumi

Apzināt izdarīto, saskaņot uzskatus un vienoties par turpmāk darāmo.

Norises vieta
Latvija, Pļaviņu novads, Klintaines pagasts – Lokstenes svētnīca (skatīt pievienoto karti) un tautas nams.

Laiks
9. un 10. septembris


NORISE:


Piektdiena (08.09.)
17:00 ->
19:00
19:30 ->
Dalībnieku ierašanās, reģistrācija un iekārtošanās
Vakariņas
Kopīga sadziedāšanās Lokstenes svētnīcā

Sestdiena (09.09.)
8:00
8:00 ->
10:00
12:00
14:00
15:00
19:00
20:00

21:00
Brokastis
Dalībnieku ierašanās, reģistrācija un iekārtošanās
Atklāšanas rituāls Lokstenes svētnīcā
Pārstāvju ziņojumi
Pusdienas
Darbs grupās
Vakariņas
Guntas Lazdas stāstījums par Daugavas senleju pirms applūdināšanas. Bildes.
Bildes un video no Lokstenes svētnīcas atkāšanas u.c.. Vakarēšana Lokstenes svētnīcā.


Svētdiena (10.09.)
8:00
9:00

9:30
10:30

12:00
13:00 ->
Brokastis
Pārstāvju padomes sagatavotā darba plāna un rezolūcijas nolasīšana
Darba grupu ziņojumi
Darba plāna un rezolūcijas papildināšana ar darba grupu priekšlikumiem. Apstiprināšana.
Noslēguma rituāls Lokstenes svētnīcā.
Kopīgs izbrauciens pa apkārtnes senvietām.



DARBA NOLIKUMS:

Iepriekšēja pieteikšanās
·       Dalība Krivulē jāpiesaka Antrai Balodei līdz 03.09.2017. sūtot e-pastu uz antrabalode03@gmail.com, vai zvanot +(371) 262 389 94

Darbs grupās


·       Krivules darbs tiek organizēts tematiskās grupās.
·       Katrs dalībnieks var brīvi pievienoties sev interesējošai darba grupai.
·       Darba grupas mērķis ir apmainīties ar pieredzi, kā arī vienoties par konkrētajā jomā veicamo pasākumu kopumu un darba grupas dalībnieku sadarbību.
·       Krivules noslēgumā darba grupa ziņo par sava darba rezultātiem.

Darba grupu tēmas

·       Organizatori piedāvā izveidot darba grupas par šādām tēmām:
o   Sadarbības veidi – kopīgi pasākumi, Krivules darba pilnveidošana, saziņas atvieglošana, Etnisko reliģiju kongress u.c.
o   Dzīvesziņas izplatīšanas pasākumi – pasākumi, sociālo tīklu izmantošana, grāmatas, video/filmas u.c.
o   Izglītības un audzināšanas pasākumi – saviešu apmācība, izglītības institūcijas, bērnu audzināšana u.c.
o   Kopīgā apzināšana baltu Dieva un dievību izpratnē – dievību nozīme, sakārtojums, savstarpējās attiecības, simboli, terminoloģija u.c.

·       Ne mazāk kā trīs dalībnieki pēc savas ierosmes var izveidot darba grupu citā sev interesējošā jautājumā.

Pārstāvju padome
·       Krivules dalībnieku kopējo viedokli saskaņo un pauž pārstāvju padome.
·       Pārstāvju padomes locekļi veic šādus uzdevumus:
o   Apkopo un nolasa ziņojumus par darbiem, kas paveikti kopš iepriekšējās Krivules;
o   Kopīgi sagatavo darba plānu laikam līdz nākamajai Krivulei, t.sk. izvērtējot grupu ziņojumos paredzētos darbus.
o   Kopīgi sagatavo Krivules rezolūciju, t.sk. izvērtējot darba grupu ziņojumos izskanējušos priekšlikumus rezolūcijas saturam.

Pārstāvju padomes sastāvs

·       Ņemot vērā līdzšinējo ieguldījumu, Krivules organizatori padomē iekļauj pa vienam pārstāvim no šādām baltu kopienām:

o   Latvija: Latvijas Dievturu Sadraudze un “Zaltis”
o   Lietuva: Romuva un Aukuras
o   Prūsija: Jātvingu un prūšu biedrība
o   Gudija: Svajksta

·       Ne mazāk kā 5 Krivules dalībnieki var izvirzīt savu pārstāvi, kam ir tādas pašas tiesībās kā iepriekš minēto organizāciju pārstāvjiem.

Maksa
·       Organizatorisko izmaksu segšanai (telpas, aprīkojums, transports) tiek noteikta dalības maksa 3,- EUR apmērā no dalībnieka. Maksa pārskaitāma uz Latvijas Dievturu Sadraudzes kontu līdz Krivules dienai, vai apmaksājama skaidrā naudā uz vietas (reģistrācijas laikā).

Ēdināšana
Organizatori nodrošinās kopēju ēdināšanu tiem, kas būs līdz 03.09.2017. pieteikušies pie Antras Balodes (antrabalode03@gmail.com, tel. +(371) 262 389 94) un veikuši pasūtījuma apmaksu. Aptuvenas izmaksas: brokastis 3-4 EUR, pusdienas 7-8 EUR, vakariņas 3-4 EUR (izmaksas būs atkarīgas no pasūtījumu skaita).

Krivules norises vietas tuvumā būs vairākas sabiedriskās ēdināšanas vietas tiem, kas nebūs pieteikušies kopējai ēdināšanai.

Nakšņošana
Būs iespēja pieteikt vietas nakšņošanai. Paredzamās izmaksas 10-15 EUR par nakti. Par nakšņošanu sazināties ar Antru Balodi (antrabalode03@gmail.com, tel. +(371) 262 389 94).

Maksājumi:

LATVIJAS DIEVTURU SADRAUDZE
Reġ. Nr. 90000279525
Adrese: Tēriņu 13, Rīga, LV-1004
Bankas konts:
Swedbank
Kods – HABALV22
Konta Nr. - LV10HABA0551018486000

Adrese: Liepsalas, Klintaines pagasts, Pļaviņu novads, Latvija.

Koordinātas: 56.599538, 25.655844






III BALTU KRIVULES “SVĒTĀ UGUNS UN VALODA”


2013. g. 9. jūnijā
Ožkine, Punskas pagasts, Seinu apriņķis, Polija


Rezolūcija

Apliecinām, ka Baltu Krivulē “Svētā uguns un valoda” notika šādas darbības un tika pieņemtas vienošanās:
1.      Krivulē tika runāts dzīvajā prūšu valodā, pacelts prūšu tautas karogs un lietots ģerbonis.
2. Karoga pacelšanas laikā prūšu pārstāvis Gņevomirs Sarbickis nodziedāja Prūsijas tautas himnu.
3.      Baltu Krivules laikā ugunsaltārī (aukurā) tika iedegta un pēc tam visu nedēļu uzturēta Svētā Uguns.
4.      Tika pieminēti un godināti prūšu Dievi, tādējādi apliecinot, ka Prūsijas mitoloģija joprojām ir dzīva.
5.     Atbalstām prūšu lūgumu iekļaut kultūras mantojuma sarakstā izzūdošos objektus, piemēram, Svētais kalns (Šventasis Kalnas, Sweta Gora) Polijā pie Jezjoranas.
6.      Piekrītam, ka tagadējie prūši var brīvi izvēlēties savu seno vai citu ticību.
7.    Piedāvajam publiski lietoto raksturojumu “gandrīz izzudusī senprūšu valoda” mainīt par  “kādreizējās prūšu etniskajās zemēs dzīvojošās prūšu mazākumtautības valoda”.
Aicinām visus baltus pieminēt uzvaru Saules kaujā un ar uguņu sasaukšanos atzīmēt Baltu vienības dienu – piedalīties ikgadējā Baltu Vienības uguns iedegšanā, 22. septembrī laikā no plkst. 20.00 līdz 21.00 (pēc Lietuvas un Latvijas laika) iededzot uguni pilskalnos un citās ar baltu vēsturi saistītās vietās.

><><><><><><><

Es sakūru uguntiņ
No deviņi žagariņ'
Sildās Dievs, sildās Laima,
Mana mūža licējiņ'

Baltu krivule 2012

Aicinājums

Latvijā, Beverīnas novada Trikātā 08. - 09.06.2012.




Loretas Brokas fotoalbums BALTU KRIVULE 2012.Trikāta skatāms šeit

Šā gada 8. un 9. jūnijā notikušā otrā starptautiskā baltu tradicionālo garīgo kopienu gada saieta „Baltu krivule 2012” par tēmu „Zeme un tradīcija” dalībnieki - baltu nemateriālā kultūras mantojuma tradīciju kopēji un tradicionālo garīgo kopienu pārstāvji no Lietuvas, Baltkrievijas, Polijas un Latvijas,

- uzskatot, ka baltu kultūra turpina indoeiropeiskās kultūras pamatvērtības, kas ir kopējas visām Eiropas tautām,

- apzinoties, ka baltu tautu saglabātais nemateriālās un materiālās kultūras mantojums, kas ietver sevī arheoloģisko, lingvistisko un etnogrāfisko mantojumu, ir īpaša un neatkārtojama vērtība Eiropas un pasaules kultūras kontekstā un tādejādi ir arī vispārcilvēciska vērtība,

- novērtējot, ka tūkstošgadēs uzkrātā baltu pieredze un nemateriālās kultūras mantojums ir augstas ētiskās raudzes un ar vispārcilvēcisku nozīmi,

- izprotot, ka šis bagātais kultūras mantojums un vēsturiskā pieredze ir neatsverama vērtība pašu baltu tautu un ar tām saistīto tautu nacionālajai identitātei,

- aicina visu to valstu valdības, kuru teritorijās ir baltu kultūrvēsturiskais mantojums un kuru izcelsme ir cieši saistīta ar baltu kultūras vēsturisko telpu:


  • saglabāt, kopt un sargāt baltu kultūras vēsturiskās liecības un pieminekļus, kā arī mūsdienu baltu materiālās un nemateriālās kultūras izpausmes;
  • nodrošināt plašu informācijas pieejamību par baltu vēsturi un kultūru gan vietējā, gan starptautiskajā kultūrvidē,
  • organizēt un finansiāli nodrošināt baltu vēstures un nemateriālās kultūras pētījumus un to publikācijas kā baltu mantojuma, tā citu valstu zinātniskajā un kultūrvidē,
  • mūsdienu pilsoniskās sabiedrības vērtības veidot, balstoties uz piederības apziņu baltu garīgajām un tikumiskajām vērtībām un vēsturiskajai kopībai – vienotai baltu kultūrvēsturiskai telpai,
  • valsts izglītības sistēmā veidot vienotu vērtīborientējošu mācību priekšmetu kopumu, kas, balstoties baltu tautu vēsturiskajā atmiņā, tradicionālajā kultūrā un tās ētiskajās vērtībās, nodrošinātu etniski nacionālo un vispārcilvēcisko vērtību saskaņu

Rīkotāji un dalīborganizācijas:

Latvijas Dievtuŗu sadraudze
VK Saules ceļš
Latvijas pirts savienība

Viedas veselības saime
Latviskās Dzīvesziņas skola, Limbaži
Lietuva Romuva (Oslo)

Kauno Baltai
Lietuvas Romuve
Baltuju žiniu bendromene
Šiauliu gamtos ir kulturos paveldo apsaugos klubas "Aukura"
Klubas ALKAS
GUDIJOS PAGONIŲ INICIATYVINĖ GRUPĖ
Jotvingių – Prūsų Bendrija


~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
 



2011.gada 5.jūnijā Viļņā notika pirmā Baltu kultūras biedrību un tradicionālo reliģisko organizāciju tikšanās, kuŗā piedalījās Lietuvas, Gudijas (Baltkrievijas) un Latvijas pāŗstāvji. Šīs sanākšanas laikā tika pārrunāti kopīgai baltu kultūrai telpai svarīgi jautājumi. Šīs sanāksmes vainagojums ir 

Starptautiska vienošanās

par baltu kultūras mantojuma

saglabāšanu un izpausmi


Viļņā 2011. gada 5. jūnijā

Mēs, apakšā parakstījušies Latvijas un Lietuvas biedrību pārstāvji, senās baltu kultūras atbalstītāji un turpinātāji, kā arī pārstāvji no citām valstīm, kas mantojušas šīs kultūras vērtības un pieminekļus, turpmāk visi kopā saukti par “Līguma pusēm” vai “Pusēm”,
izprazdami senās baltu kultūras unikalitāti Eiropas un pasaules kontekstā, kā arī pagaidām zemo pētījumu un zinātniskās sintēzes līmeni, apzinoties šīs kultūras lomu Eiropas kultūras attīstībā un mūsdienu Eiropā,
tiekdamies pēc izpratnes, ka senās baltu kultūras pētījumi gan ģeogrāfiski, gan daudzās zinātnes nozarēs devuma ziņā nevar būt kādas vienas valsts vai tautas darīšana, jo šī kultūra aizņem milzīgu areālu Austrumeiropā,
uzsvērdami, ka senā baltu kultūra ir attīstījusies plašā teritorijā, kas aizņem mūsdienu Lietuvu, Latviju un Baltkrieviju, lielu daļu Polijas, Ukrainas un Krievijas, daļēji Igaunijas, Somijas, Zviedrijas un Vācijas teritoriju, un uzturējusi sakarus ar daudzām apkārtējām un tālākām zemēm,
būdami pārliecināti, ka baltu kultūras pārzināšana un mantojuma kopšana ir vispirms lietuviešu un latviešu pienākums, bet tāpat arī citu tautu, kuras ir šā eiropiskā substrāta mantinieces,
ievērodami, ka senajai baltu kultūrai ir īpaša nozīme kā indoeiropiešu un Eiropas priekšvēstures un vēstures pētījumos, tā arī cilvēces attīstības, valodas izcelšanās un pasaules izpratnē, jo tā izveidoja īpašu civilizāciju un bija daudzu tautu un kultūru sākums,
apzinādamies un ar bažām vērodami, ka kopīgais baltu kultūras mantojums strauji iznīkst vai tiek iznīcināts, ne vienmēr izprotot tā unikālo vērtību un mērogu,
aicinādami visus labas gribas cilvēkus, baltu kultūras cienītājus un tās mantojuma kopšanu atbalstošas organizācijas brīvi pievienoties šim vienošanās apliecinājumam, atsūtot to apstiprinošu dokumentu vienošanās iedzīvināšanu koordinējošajai padomei,

vienojamies par šādiem svarīgākajiem sadarbības principiem un mērķiem:

1. Sadarbība starp valstīm.
Puses darbosies, lai panāktu, ka Latvija un Lietuva, kā arī citas valstis, kuru teritorija ietilpst senās baltu kultūras arheoloģiskā, lingvistiskā un etnogrāfiskā mantojuma (turpmāk saukta par “Baltu mantojumu”) areālā, ratificētu starptautisku konvenciju par senās baltu kultūras saglabāšanu un plašāku ieviešanu sadzīvē un izaugsmes veicināšanu pēc šajā dokumentā formulētajiem principiem (turpmāk saukta par “Konvenciju”). Konvenciju ratificējušās valstis apņemsies:
     veikt papildu pasākumus, lai tiktu tiesiski reglamentēta baltu mantojuma saglabāšana;
    attīstīt zinātniskus pētījumus, iedzīvināt kultūras, izglītības un vēstures programmas, kas saistītas ar baltu mantojumu un tā attīstību;
  atbalstīt un apbalvot zinātnes un kultūras darbiniekus, kas strādā ar baltu mantojuma saglabāšanu un izpausmi;
  veicināt un atbalstīt informācijas izplatīšanas programmas savā valstī un starptautiski, cenšoties parādīt baltu mantojumu pēc iespējas plašākai auditorijai;
     kopt dzīvās baltu etniskās kultūras tradīcijas.

2. Sadarbība starp zinātniskajām iestādēm un pētniekiem.
Puses dibina sabiedrisku Baltu kultūras mantojuma institūtu (publisko iestādi, reģistrētu Lietuvā), lai koordinētu valstu sadarbību, apvienojot zinātnes un izglītības iestāžu, ekspertu un citu baltu mantojuma kopēju centienus attīstīt baltu mantojuma pētījumus, pilnveidot iespējas piemērot atradumiem pieminekļu aizsardzības nozīmi, attīstīt baltu mantojuma uzraudzību un izpausmes, kā arī nodrošināt baltu etniskās kultūras dzīvo tradīciju turpināšanos, izglītojot jauno paaudzi.

3. Sadarbība starp biedrībām.
   Puses veido sabiedrisku padomi, kas koordinēs šīs Vienošanās iedzīvināšanu, paplašinās sadarbību un darbību, kā arī organizēs kopīgus pasākumus, lai panāktu, ka baltu mantojums tiktu atzīts par pasaules mantojumu.
     Padomi veido šo vienošanos 5. jūnijā parakstījušie.
   Padome strādā pēc pašas apstiprināta reglamenta un ar balsu vairākumu var paplašināt savu sastāvu.

Šī Vienošanās glabājas Lietuvas Romuvā.