Baltu Vienības diena 2023

  

2023. gada 22. septembrī, atzīmējot Baltu vienības dienu, aicinām pievienoties Baltu Vienības uguņu sasauksmei un laikā no plkst. 20.00 līdz 21.00 iedegt ugunis senajos pilskalnos, svētkalnos un citās ar baltu (aistu) vēsturi saistītās vietās. Lai Uguns gaisma vieno mūsu, baltu, garīgo tēvzemi! Lai tās stiprina un vieno mūs tālākam ceļam! Uguns uz tāla kalna ir zīme: mēs esam! Uguns iedegšana vienlaikus – vienotība.

Baltu vienības ugunis 2014.–2022. gadā dega un 2023. g. tiks iedegtas: (karte pastāvīgi tiek papildināta). 

Baltu Vienības diena (lietuviešu: Baltų vienybės diena) kopš 2000. gada Latvijas Saeimas un Lietuvas Seima pieņemta atceres un atzīmējama diena 22.septembrī. Diena izvēlēta par godu 1236. gada 22. septembrī notikušajai Saules kaujai, kurā žemaišu un zemgaļu apvienotais karaspēks iznīcināja apvienoto krustnešu karaspēku. Par šīs kaujas nozīmību vēsturnieku aprindās ir dažādi viedokļi. Tāpat kā par tā laika cilšu ne visu vienošanos, tomēr tā bija pavērsiens iekarotāju un vietējo tautu tālākā vēsturē.

Ja sākotnēji 22,septembris tiešām tika atzīmēta kā vienas konkrētas kaujas atceres diena, tad laika gaitā vairāk tiek izcelta ne tikai šī konkrētā kauja, bet runāts par mūsu sentautu vēsturi kopumā un arī par mūsu nākamību un vienotību starp baltu tautām mūsdienās. Par kultūras un tradīcijas pārnesi un stiprināšanos. Par kopīgā, tuvā un līdzīgā daudzināšanu.

Ruminations on our living Baltic religion, a heritage that belongs to everyone and everything

On the 1500 year anniversary of documents mentioning the existence of the Baltic religion temple Romuva, 100 year anniversary of Marija Gimbutas and Baltic unity day, I'd like to share a few thoughts and observations on our living unbroken religious tradition.

I have often encountered questions and statements like "so you believe in a bearded man sitting on a cloud", "do you really think trees are god?", "how can you be a religion when god did not write a book for you?", "you know you are actually worshipping Satan", "do you drink blood in your rituals", "you can't be a religion because you are not doing it like it was being done 1000 years ago" and so on... yes one can feel insulted by such questions and statements, but with so much propaganda, disinformation and lack of information on our religion it's no wonder that Baltic religion people have to endure such discomfort.

A way that I explain to people who are not familiar with our religion, is that our gods are the forces of nature and we use metaphors and poetry to describe their "personalities". I think this is a good way to get them started on understanding our religious tradition.

So one might ask what is the difference between our religion and science, atheism or skepticism etc.?

The only difference is that we hold everything in existence to be sacred, and by definition that is why our tradition is a religion.

But then again in their own way scientists hold the truth as sacred. Whether they say so directly or not. Without they themselves declaring so, I personally consider them as a type of Vaidila/ė.

Another interesting difference is that science is a proof-based knowledge. One group prove something here and others try to rediscover that proof  in another place to double check if the finding is true or not. We don't have a need to prove truth because truth is always going to be truth and if you are lucky in your work you put towards finding and respecting truth, you will discover it as well and have an opportunity to contribute to benefit from the relationship. I understand this to be a connection to our acceptance and friendliness towards honest religions, other cultures and life forms. This is also seems to be apparent in the uncanny similarities and parallels in different cultures and religions on the opposite sides of the planet, for example Hawaiian cultures Madam Pele and our Gabija, Kahuna and Vaidila, and in China General Quan and our Perkūnas. If this is so, than this is knowledge so valuable that it has been preserved from the times of our common ancestors or that the knowledge was discovered in parallel and that it was elemental to consider these natural forces to have a connection to a particular gender and must be considered gods in their metaphorical depictions. It is very interesting and deserves academic investigation to find the same truths in parallel to what has been preserved by the Baltic cultures since most ancient times. It would be a friendly gesture if the Vatican released all archives of their reports on Baltic religion, but given their political and power existential orientation I would not expect this to ever happen. The christian religion has "copy pasted" much of our traditional knowledge father, son, holy ghost and our Patrimpas, Perkūnas, Piccolus. In the Baltic sense our gods are real things which are profoundly powerful and must be respected, the gods don't care if a human believes they exist or not. For example I could "believe" rocks falling on my head are pillows, but this won't change anything. Chauvinistic attitudes including human superiority have gotten the world into much of it's current problems from wars of aggression to climate change etc.

So one may ask about morality, ethics of the Baltic religion.
For example why should you do good? We are a part of an immense ecosystem  made from major gods, lesser gods, supernatural creatures and animals, plants, atoms, quarks and particles etc. which all work together as a super being, a single God which we are inseparable from, we are pantheistic but also monotheistic in a sense. When you perpetuate the healthy processes of this super being everything is healthy and everything benefits . when you do other than that, you will also suffer from it if not in the short term then definitely in the long term. For example hunting and gathering, taking only what you need will most likely maintain a sustainable system that you can more or less rely on. But if you chop down the whole Forest for the quick gain you will not have any trees ever again and will then suffer from various direct and indirect issues caused from that. There is no alpha male that dominates everything it's a pod/gauja/tribe a community that uses its strengths to prop up missing parts caused by the weaknesses or short comings of the group, it's self repairing. So you do to others in the community (not just human) as you would have done to yourself. This creates a sustainability, a "circular ecosystem". So do good and that's the best thing for you now and in the long run ;-)

About roots and time and eras. I'm a person from now I'm not trying to recreate the 10th century or the 14th century or 100,000 years ago. I'm from now, so as a Vaidila when I wear the folkloric and ancient wardrobe this is showing respect to the foremothers and forefathers on whose work we stand as a foundation and continue and grow and live our living religious tradition. So yes it's Indo-European and relatively "very old" but most likely it is built upon even more ancient understandings and tradition that are also built on millennia and millennia of knowledge. The results are from a practice tried and true, continuously developed from the same ancestor which was not just the first form of life on earth but technically this ancestor was most likely the big bang or before. We wouldn't have survived until now without the sharing and building upon this truth and knowledge. Like wearing the ancient clothing styles, fire has been one of our families biggest friends and centers of community and communion. Thus the fire altar and honoring and respecting Gabija the goddess of fire is in amost all calendar and life rites not only is this veneration sacral but also practical, an extremely ancient center of community and communion.

I think one of the most healthy and profound understandings (and thus point of view) of our religion is that humans are not superior to anything else. Not to animals, trees, rivers, fungus or stones or wind. We are part of one divine system, like cells or critical symbiotic bacteria etc. in our own "single" bodies.
Of course it's nice that science corroborates our concept that everything is a familial relative and or an ancestor. Science has found that all "life" on Žemyna, goddess Earth comes from the same ancestor, so trees, flowers, fungus, animals and humans are related but then again we're also made from quarks, particles, etc. Some of which had to be created in explosions of Saulė goddess Suns sisters the Stars.  We are relatives of all matter and energies and everything that exists and everything that doesn't exist and everything in parallel universes etc. what ever... According to our religion everything is related, everything is alive and everything is sacred period.... Unfortunately there exist in the world less sustainable concepts…

So some may claim to be Baltic indigenous religion people while also performing actions of chauvinistic political ideologies like Naziism etc. But this is a paradox, or they don't really have much of a grasp of what the Baltic religion is. It is not possible for a person of the Baltic religion to consider themselves somehow superior to anything else, that is missing the point entirely. This a major difference between our religion and some other religions.

In a nutshell I understand our religion to be based on a sustainable balance. The concept Darna, the cosmic harmony is basically "respect". You respect yourself when you respect everything around you. When you respect everything around you you respect yourself. Maintaining balance and allowing things to grow including yourself is darną/respect. Self defense is darną/respect, aggression is not. If you defend yourself, you are giving a great gift to the aggressor in the long run. Kindness should not be taken as weakness. If it is, this is a sign of cowardliness and weakness. That is also not respect/darną. In a direct sense "we" meaning everything in existence are all in this together.

As a Vaidila I cannot forgive you for your sins. you must work to rebalance the imbalance you have caused by committing sins. You do this between yourself and the gods and the victims not through a middleman. I see the concept of having a middleman between "mortals" and "god" as directly inviting corruption and insincerity.

One of the main reasons why I was attracted to our religion since early childhood is because it is based on reality. Our religion doesn't tell you what NOT to do, but the opposite. I understand that the Baltic religion says you have the freedom to create and do anything you see fit within the profound responsibility of respect, maintaining the Divine cosmic harmony and balance by everything you do, including learning from mistakes.

While each temple or community has its particular styles and differences, I see these concepts as very straightforward and logical and I understand all honest religions to respect the same truths as our living religion does. We don't need dogmas, we have responsibilities.

The sacred flame of the temple Romuva has continued to shine it's light for millennia, let us continue to see and learn from the illumination of reality especially in dark times. Let's keep the flame alit in our minds, hearts and deeds.

Bless,
Vaidila J. Kimo Arbas

J. Kimo Arbas is an award winning, patent holding technology inventor, artist, social impact entrepreneur and a Vaidila of Lietuvos Romuva for over 15 years.

Baltu vienības dienas sarīkojumi Svētē un Lokstenē

Baltu vienības dienai veltīti dievturu sarīkojumi notiks šī gada 9. mēneša 19. dienā 15.00 Svētes svētnīcā (ieeja uzrādot sadarbspējīgu sertifikātu un personas apliecību; skat. vietni; GPS: 56.6244, 23.6826) un 22. dienā 19.00 pussalā pie Lokstenes svētnīcas (saziņa ekskursiju un dzīves godu rezervācija svētnīcā: dievturi@gmail.com; GPS: 56.5989, 25.6559).

Baltu vienības diena šogad veltīta Rāmavas 1500 gadei

Rāmavas ilustrācija (Hartknoch 1686:116). Paziņojuma PDF — šeit

¹2021/09/03

Rīga–Viļņa

Latvijas Dievturu sadraudze
Senovės baltų religinė bendrija Romuva

Šogad aprit 1500 gadi kopš ¹⁰521. gada, kad dibināta Rāmava.

Latvijas un Lietuvas baltu dzīvesziņas reliģisko tradīciju turpinātāji aicina atzīmēt baltu Rāmavas svētvietas dibināšanu kā senāko liecību mūsu tautu vēsturē par reliģisko tradīciju pastāvēšanu centralizētā un organizētā veidā baltu kultūrtelpā. Tās pastāvēšana un vairākkārtīga pārvietošana uz ziemeļaustrumiem Lietuvas teritorijā, Romas pāvesta pārstāvēto bīskapu un Eiropas krustnešu ordeņu militārās ekspansijas rezultātā, liecina par tradīcijas pārmantošanu baltu kultūrtelpas plašā reģionā un tās nozīmību baltu tautu garīgajā patībā. Šogad Baltu vienības dienā, ¹2021/09/22 latvieši, lietuvieši, baltkrievi un prūši vienojušies svinēt Rāmavas dibināšanas pusotru tūkstošgadi.

Lai top!

Hroniku liecības, kas sniedz ieskatu par Rāmavas dibināšanu un nozīmi baltu kultūrtelpā.

¹⁰521. g.   – Rāmavas svētvieta tiek izveidota un līdz ¹1110. gadam atrodas Šventapilē prūšu teritorijā.
¹1110. g. –  Polijas karalis Boļeslavs III Rāmavas svētvietu iznīcina.               
¹1110. g. – ¹1294. g. – Rāmava vairākkārt (vismaz 6 reizes) tiek pārcelta uz Ziemeļaustrumiem.
¹1294. g. – Rāmava atrodas Romainiai ciemā pie Kauņas, kad to nodedzina krustneši ar visu ciemu Ragnītas komtura Ludviga fon Lībencella (Ludwig von Liebenzell) vadībā.
¹1413. g. – Rāmava atrodas pie Dubīsas upes, kad to pēc Polijas karaļa Jagaiļa pavēles noposta, sākoties Žemaitijas kristīšanai.[1]

Simons Grūnavs (Simon Grunau) Prūšu hronikā (1529) par ¹⁰521. g. raksta: “Brutens un Vidvuts pulcina savus gudrākos vīrus. Pēdējie vēlas karali un piedāvā Brutenam kļūt par tādu. Bet Brutens teic, ka nevarot, jo apņēmies kalpot visvarenajam Dievam, un par karali iesaka savu brāli Vidvutu, kurš priekšzīmīgi pārvaldīs visu tautu (..); viņš labprātāk godinātu svētos dievus nevis cilvēku ķildas. Vidvutu kronē par karali. Visa tauta un Vidvuts paziņo, ka Brutens būs viņu virsvadonis, un nosauc viņu par krīvu krīvu. (..) Visu zemi nosaukuši par Brutēniju, viņi nolemj kalpot un upurēt tikai saviem dieviem. Brutens ar savējiem ierīko dieviem īstu mājokli. Dievi bija 3 — Patols, Patrimps un Pērkons; viņu elki novietoti 6 olekšu resnā ozolā. Šo ozolu un krīva, zintnieku un visu vaidelošu, kas bija priesteri, mītni viņi nosauca par Rikojotu.”[2]

“ (..) Rikojota jeb Rāmava un krīva ar visiem vaidelošiem mājoklis (..)”[3]

Savukārt Dusburgas Pēteris (Peter von Dusburg) Prūsijas zemes hronikā (1326) norāda: “Nadruvā bija vieta vārdā Rāmava (..), kur dzīvojis kāds vārdā krīvs, ko godājuši gluži kā pāvestu, kas valda ticīgo vispārējo baznīcu. Viņa gribu vai rīkojumus ievērojusi ne vien iepriekšminētā [prūšu] tauta, bet arī leiši un citas Livonijas zemēs valdījušās tautas. (..) liela bijība iemantota ne vien no [tuvējiem] ļaudīm, bet arī no ķēniņiem, labiešiem un parastajiem iedzīvotājiem.”[4]

Senovės baltų religinės bendrijos Romuva Krivė Inija Trinkūnienė
Latvijas Dievturu sadraudzes Dižvadonis Andrejs Broks

Paziņojuma PDF — šeit

---

[1] Vaitkevičius, Vykintas. 2003. "Prussian Romuva Decoded". Cosmos 19:93–127.

[2] “(..) sie in landt nantten Brutenia und slecht alle beslossen nimande zu dienen und uz oppherenn ag ihren götthin. Do irst Brutteno im mit seinen götthin eine sonderliche wonunge baute. Der götthin woren 3, Patollo, Patrimpo, Perkuno, die stunden in einer eichen, dy 6 elen dicke war. Diese eiche und die wonung des crywen adir kyrwaidens mit allen seinen waidolotten, das woren priester, sie nantten Rickoyto." Grunau, Simon. 1876. "Preussische Chronik". 1–755. in Die preussischen Geschichtschreiber des XVI. und XVII. Jahrhunderts, ed. M. Perlbach. Leipzig: Duncker & Humblot. p.62.

[3] “(..) Rickoyott addir Romowo und die wonungk des kirwaiden mit allen waidlotten (..)” Grunau, Simon. 1876. "Preussische Chronik". 1–755. in Die preussischen Geschichtschreiber des XVI. und XVII. Jahrhunderts, ed. M. Perlbach. Leipzig: Duncker & Humblot. p.80.

[4] “scilicet in Nadrowia locus quidam dictus Romow (..), in quo habitabat quidam dictus Criwe, quem colebant pro papa, quia, sicut dominus papa regit universalem ecclesiam fide-lium, ita ad istius nutum seu mandatum non solum gentes predicte, sed et Lethowini et alie naciones Lyvonie terre regebantur. Tante fuit auetoritatis, quod (..) a regibus et nobilibus et communi populo in magna reverencia haberetur.”  Dusburg, Peter von. 1861. "Chronicon terrae Prussiae". 21–219. no Scriptores rerum Prussicarum, ed. T. Hirsch, M. Töppen, E. Strehlke. Leipzig: S. Hirzel. p.53–54.

BALTU VIENĪBAS DIENA

2020 gada 22. septembrī, BALTU VIENĪBAS DIENĀ, laikā no plkst. 20.00 līdz 21.00 atcerēsimies mūsu tautu vēsturi un, apmeklējot ar to saistītās vietas, stiprināsim saiknes, kuras vieno baltus visā pasaulē. Lai Uguns gaisma vieno baltu garīgo tēvzemi! Uguns uz tāla kalna ir zīme: mēs esam! Uguns iedegšana vienlaikus nozīmē vienotību.

Baltu vienības diena - sestdien

Sestdien, 2018.gada 22.septembrī plkst. 20.00 Baltu Vienības dienas sasauksmes ugunis iedegs baltu vienotības atbalstītāji daudzviet Lietuvā, Latvijā un citās baltu tautu zemēs un vietās, kur balti mituši un mīt.

Baltu Vienības diena Lietuvā un Latvijā kā kopīga iezīmīga diena tiek svinēta kopš 2000.gada un par tādu tika pasludināta pieminot, 1236.gadā notikušo Saules kauju. Tā bija nozīmīga kauja baltu tautu vēsturē, kurā zemgaļu un Žemaišu tautas sakāva zobenbrāļu ordeni un izmainīja vēstures gaitas tālāko virzību. Lai arī vēsturniekiem nav vienota viedokļa šīs kaujas sakarā, tomēr par spīti dažādajām pretrunām, tā kļuvusi par baltu tautu vienotības simbolu. Pirmās baltu sasauksmes un vienotības ugunis iedegās Lietuvā 2005.gadā starp Šatrijas, Girniku un Sprūdes pilskalniem. Gadu vēlāk Baltu Vienības uguņu sasauksmē sāka piedalīties arī Latvijas pilskalnu ļaudis. Gadu no gada aug līdzdalībnieku skaits, kas domā par baltu tautu domu, sirds un senču kopbalss spēku šodien un nākamībā.

Seno baltu tautu vienotība dažiem šķiet strīdīgs un neviennozīmīgs jautājums, tomēr šodien, līdztekus Saules kaujas gadskārtas nozīmības atzīmēšanai, mēs vairāk domājam par baltu tautu savienību un sadarbību, nekā par strīdiem un nesaprašanos. Ne visi to vēlas atzīt un ne visi vēlas mūsu tautu vienību. Tai pat laikā šobrīd baltu tautu vienības spēku aktualizējis arī kandidāts uz Lietuvas Prezidenta amatu (vēlēšanas notiks nākamajā gadā), savulaik tautas kustības SAJŪDIS viens no iedvesmotājiem, dibinātājiem un vadītājiem, filozofs, rakstnieks un baltu tautu kvēls patriots Arvīds Jozaitis (Arvydas Juozaitis). Tieši šai nedēļā viņš uzsāka savu priekšvēlēšanu ceļu uz Lietuvas prezidenta amatu un arī Rīga bija izvēlēta kā vieta, kur tikties ar saviem domubiedriem no Lietuvas un Latvijas, un domās arī ar Igaunijas vienības atbalstītājiem. 

Laika gaitā Baltu Vienības diena ir kļuvusi par iespaidīgu iedvesmas avotu baltu tautām, baltu zemēs dzīvojošiem un baltu kultūrtelpu kopjošiem ļaudīm, lai apvienotos kopīgiem mērķiem uz vienotu ideālu pamata – saglabāt katram savu patību, stiprināt vienojošo. Tāpēc tos, kuriem rūp mūsu tautu vienotība un kopus spēks un kas to vēlas arvien vairāk stiprināt, aicinām to daudzināt arī pie Baltu vienības ugunskuriem. Visi ir aicināti pievienoties kādai jau esošai ugunskura vietai vai iedegt savus Baltu vienības ugunskurus, paziņojot par to mūsu ugunskuru kartes koordinatorei Lindai Lemhenai - linda.lindale@gmail.com 

Karte - šeit

Zīmes autors dizainers Andrejs Broks

Baltu Vienības uguņu sasauksme

Latvijas Dievturu sadraudze Baltu Vienības uguni iedegs 22.septembrī plkst. 20.00 Lokstenes svētnīcā. Citi sadraudzes dalībnieki - Sauliešu pilskalnā Ķekavas novadā, Pekas kalnā Valmieras pusē, Rīgas Bstejkalnā un citviet.

Vairāk par Baltu Vienības uguns vietām skatiet -

2018.gada Baltu Vienības uguņu karte

>>><<<

BALTU VIENĪBAS SASAUKSME – 2017

22 septembrī tiek atzīmēta Baltu vienības diena, kurā aicinām baltu pēctečus Lietuvā, Latvijā un visā pasaulē pievienoties Baltu Vienības uguņu sasauksmei un laikā no plkst. 20.00 līdz 21.00 iedegt ugunis kalnos, pilskalnos un citās ar baltu vēsturi saistītās vietās. It īpaši šogad, jo 2017. gads Lietuvā ir Pilskalnu gads! Sirmā senatnē pilskalnos iedegti ugunskuri ir aicinājuši mūsu senčus vienoties cīņai un aizsargāt savu zemi, savu dzīvību un savdabību. Vienotība ir palīdzējusi Baltijas jūras krastā mītošajām tautām izdzīvot un pastāvēt gadu tūkstošiem, tāpēc mūsdienās vienlaikus iedegta uguns iegūst jaunu nozīmi. Kaut gan valstis citu no citas šķir robežas, visā pasaulē izklīdušos baltu pēctečus vieno no senčiem mantotais pasaules uzskats, joprojām dzīvās tradīcijas un paražas.

2017. gada 22. septembrī (ceturtdienā) laikā no plkst. 20.00 līdz 21.00 atcerēsimies mūsu tautu vēsturi un, apmeklējot ar to saistītās vietas, stiprināsim saiknes, kuras vieno baltus visā pasaulē. Lai Uguns gaisma vieno baltu garīgo tēvzemi! Uguns uz tāla kalna ir zīme: mēs esam! Uguns iedegšana vienlaikus nozīmē vienotību.

BALTŲ PASAULĖJAUTA ŠIANDIEN

Baltu vienības dienas svētīšanas tradīcija ie Lietuvā, brāļu tautā, dzimusi. Un joprojām no Lietuvas nāk ikgadus aicinājumi Baltu Vienības uguni iedegt. Ik gadu jo vairāk uguņu iedz arī Latvijā. Ik gadus jo ciešāku jūtam latvju un lietuvju garīgo, dvēselisko saiti. Šauļu dabas un kultūras aizsardzības biedrība rīko vairākus pasākumus šī notikuma sakarā. Un arī ar latvju draugu piedalīšanos. Šauļu universitātē tiks atklāta fotogrāfiju izstāde "Baltu pasaules uzskats šodien", kuŗā piedalās arī latviešu fotogrāfe Sigita Lapiņa. Savukārt ar lekciju Baltu dievturības zīmes viesosies Latvijas Dievturu sadraudzes dižvadonis Valdis Celms.

Baltu Vienības uguņu sasaukšanās - Baltų vienybės ugnies sąšauka 2014

2014. g. 22. septembrī (pirmdienā) laikā no plkst. 20.00 līdz 21.00, lai daudzinātu Baltu vienības dienu, aicinām visus baltu pēctečus Lietuvā, Latvijā un visā pasaulē iesaistīties Baltu Vienības uguņu sasaukšanās norisē un aizdegt ugunis kalnos, pilskalnos, svētkalnos un citās ar baltu vēsturi saistītās vietās. Pirms 778 gadiem baltu ciltis apvienojās un Saules kaujā sakāva Zobenbrāļu ordeni. Saules kaujas dienu Lietuvas un Latvijas saeimas ir pasludinājušas par Baltu Vienības dienu. Kaujas priekšvakarā tika iedegta uguns, kas bija zīme: vienosimies! Uguns uz tāla kalna ir zīme: mēs esam. Uguns iedegšana vienā laikā nozīmē vienotību.

Baltu vienotības ugunis Beverīnā

Rudens šogad iestājās precīzi, kā nomērīts. 22.septembra rīts vēl priecēja ar kādu rēnu saules staru, bet uz pēcpusdienas pusi jau lietus lija straumēm. Šķiet, it kā kāds skatuves strādnieks būtu norāvis starppriekškaru ar uzzīmētām kļavu lapām, un saucējs, labi nostādītā aktiera balsī, paustu skaidri un nepielūdzami: Tagad būs rudens!

Katru gadu 22.septembrī atzīmējam Baltu vienotības dienu. Šīs dienas datuma izvēlei pamatā ir pirms 777 gadiem (1236) 22. septembrī notikusī kauja, kurā lietuviešu un zemgaļu karaspēks satrieca krustnešu karapūļus. Šogad baltu vienotības ugunis Beverīnas novadā dega divos pilskalnos – Pekas kalnā un Trikātā.

Baltu Vienības dienu sagaidot

Uldis Punkstiņš, Beverīnas saime

Baltu vienības dienu jau vairākus gadus atzīmē Lietuvā un Latvijā 22. septembrī, dienā, kad pirms 777 gadiem (1236) leiši un zemgaļi kopējiem spēkiem sagrāva Zobenbrāļu ordeni. Tagad daudzos abu zemju pilskalnos un citur vienlaicīgi pulksten 20.00 iedegas vienības ugunskuri. 

Jērcēnu folkloras kopas „Mežābele” dziesmas pavadīs uguns iedegšanu Beverīnas novadā – Trikātas pilskalnā, kur ordeņa pils drupas vēl atceras tolaiku cīņas. Pulcēšanās tur 19.30. Savukārt Mūrmuižas Pagastmājas zālē pulksten 17.00 Baltu kultūras centra un organizācijas „Latviešu un lietuviešu vienība” pārstāvji pastāstīs par šīs dienas idejas nozīmību un savu darbību. Pēc tam, pulksten 19.00, dosimies uz Pekas pilskalnu, kur arī iedegsies Vienības ugunskurs. Piedalīsies folkloras kopa „Silavots” no Rīgas. Jāpiezīmē, ka šis ir arī rudens saulgriežu laiks, tādēļ Pekas kalnā varēsim nogaršot īpašu Jumja viru.

Baltu vienības ugunis 2013

http://maps.google.com/maps/ms?vps=2&hl=lt&ie=UTF8&oe=UTF8&msa=0&msid=213979959224684669536.0004e4897b874fd6faaa5

Par Baltu Vienības ugunīm vairāk - http://dziveszinazaltis.blogspot.com/2013/09/atnes-savu-liesmu-kopejai-ugunij.html

22.septembris - Baltu Vienības diena

Gunta Saule,
Latviskās Dzīvesziņas centra ZALTIS valdes priekšsēdētāja

Jau kopš 2000.gada Latvijā un Lietuvā 22.septembris tiek atzīmēts kā Baltu Vienības diena. Lēmums par tās ierakstīšanu atzīmējamo dienu kalendārā pieņemts Latvijas un Lietuvas parlamentos 2000.gada 18.maijā. Baltu vienības dienas būtība sākotnēji bija veicināt latviešu un lietuviešu, šodien pasaulē vienīgo baltu valodu runātāju, tuvināšanos un draudzību, kā arī sekmēt visu to, kas vieno Latviju un Lietuvu.

Laika gaitā dienas svētīšanas jēga un saturs paplašinājies – latviešu un lietuviešu vienības idejai piesaistījušies arī prūšu, jātvingu, gudu, baltkrievu un citu senbaltu cilšu tradīciju un vēstures pētnieki un idejiskie sekotāji.

Notikums, kas guvis Saules kaujas nosaukumu un ir par iemeslu tam, ka sanākam kopā tieši 22.septembrī, ir jau gadu simtus sens. 1236.gada Rudens Saulstāvjos, pilnmēness laikā, vietā, kuŗas nosaukums saistīts ar saules vārdu, norisinājās kauja, pēc kuŗas pilnīgi izmainījās tālākā baltu cilšu un krustnešu iekarotāju attiecību vēsturiskā gaita. Zobenbrāļu ordenis šai kaujā tika pamatīgi sagrauts. Tas paātrināja krustnešu spēku apvienošanos un Livonijas ordenņa izveidošanos. Šiem apvienotajiem spēkiem XIII gadsimta vidū un beigās tomēr izdevās iekarot senbaltu tautu prūšu, kuršu, zemgaļu u.c. zemes. Interesanti, ka Saules kaujas vieta dabā nav precīzi noteikta. Vēsturnieku vidū pastāv divas galvenās versijas – tā varēja būt notikusi pie Šauļiem Lietuvā vai pie Vecsaules Latvijā. Mūsu vēsturiskajos rakstos Saules kauja ir aprakstīta un visizsmalcinātāk tieši Atskaņu hronikā.

Bet kas tad ir balti, ko mēs šīs kaujas sakarā tik ļoti daudzinām? Viņi ir lielajai indoeiropiešu valodu saimei piederošs patstāvīgs etnoss – saistība ar IDE ir gan valodnieciska, gan daļēji, bet mazākā mērā, arī mītoloģiskajā pasaules skatā balstīta. Taču tai pat laikā pasaules kārtības un dievizpratnē mēs esam tuvi vēl citai tagadējās Latvijas apvidū dzīvojošai tautai – līviem. Tāpēc arī Latvijā Baltu Vienības dienas atzīmēšanā tiek pieaicināti arī līvi, plīvo arī igauņu karogi.

Daļa pētnieku domā, ka 5.-4.g.tūkst.pr.Kr. visi indoeiropieši dzīvojuši vienā vietā un runājuši vienā valodā. Pēc vienas no populārākajām hipotēzēm viņu pirmdzimtene atradusies mūsdienu Ziemeļirānā, Austrumturcijā un Dienvidkaukāzā. No šīs teritorijas pirmtautas daļas atšķirīgos laikos izceļojušas dažādos virzienos. Vispirms atdalījusies tā grupa, kurai raksturīgas Anatolijas jeb hetu-tuviešu valodas. Nākamā nodalījusies grieķu, armēņu, indoirāņu jeb āriešu valodu nesēju grupa utt. Savu indoeiropeisko pirmdzimteni pametuši arī seneiropiešu valodu nesēji, kuŗi apmetušies uz dzīvi Melnās jūras ziemeļu krastā. Vēl vēlāk no IDE koka zara atzarojušās slāvu ciltis, kā arī citas Eiropas virzienā devušās ciltis – ģermāņi un ķelti. Tālab šo valodu vārdos mums tik daudz kas šķiet pazīstams.

Nosaukums "balti" kā jēdziens ir salīdzinoši jauns, tikai XIX gadsimta otrajā pusē to ieviesa vācu valodnieks F.Neselmanis un tas varētu būt cēlies no Baltijas jūŗas nosaukuma, kas arī nav ļoti sens un nav vienīgais mūsu jūŗas vārds. Interesanti, ka, iespējams, XI gadsimta otrās puses vācu hronists Brēmenes Ādams bija pirmais, kurš lietoja jēdzienu mare Balticum, t.i., Baltijas jūŗas vārdu. Līdz tam tā dēvēta gan par Venedu jūŗu, gan par Skitu un Aistu, gan arī par Austrumu jūŗu un vēl citos, mazāk izplatītos vāŗdos. Antīkie un agro viduslaiku pētnieki un ceļotāji, - Tacits, Jordans, Kasidiors, Einhards u.c. savos darbos baltus dēvē par aistiem. Un tikai vēlāk rakstītajos avotos parādās atsevišķu baltu cilšu nosaukumi - pruzze (prūši), cori (kurši), litva (lietuvieši), seimgaler (zemgaļi), letgola (latgaļi), selones (sēļi) u.c.

Viena no īpašajām kādas tautas seno cilšu apdzīvoto apvidu noteikšanas iespējām ir hidronīmi t.i., upju un ezeru nosaukumi. Pēc šiem vērojumiem iespējamie baltu apdīvotie apvidi plešas no Vislas līdz Daugavai, no Baltijas jūras līdz Volgas un Okas augštecēm, no Baltijas līdz Melnajai jūŗai. Vēl līdz XIII gadsimtam dzīvas bija vairākas baltu ciltis prūši, galindi, jātvingi, skalvji, augštaiši, lietuvieši, žemaiši, kurši, zemgaļi, sēļi, latgaļi. Šodien baltus pārstāv vairs tikai latviešu un lietuviešu tautas. Un tomēr mēs arvien biežāk dzirdam arī par prūšu, gudu, jātvingu un citu senbaltu cilšu vēstures un tradīciju pētniekiem. Arvien vairāk jaunākās un vidējās paaudzes ļaudis senbaltu apdzīvotajās vietās mācās atcerēties savus senčus un viņu dzīves un pasaules kārtības izpratni. Dažādas senbaltu kultūras biedrības vairs nav retums. Tieši šo vēstures un pagātnes spēka iedvesmoto ļaužu iespaidā tiek domāts par senas izpratnes jaunām izpausmēm – par kopīgu pagātnes svētīšanu un kopīgu nākotnes metu likšanu.

Baltu vienības dienas ideja mums, baltu pēctečiem, ļauj arvien tuvāk iepazīt vienam otru, kas savukārt paver ceļu turpmākai virzībai. Ārpus mūsu valstīm ir tūkstošiem cilvēku, kuri jūt piederību baltu saimei un gatavi sadarboties. Vācijā un Polijā darbojas biedrības, kas izzin prūšu un jātvingu senvēsturi, tradīcijas un valodu. Viņiem ir domubiedri un atbalstītāji arī Lietuvā un Latvijā. Arī Baltkrievijā darbojas savu baltu sakņu apzināšanās ļaužu kopienas. Senbaltu pētnieki un tradīcijas izzinātāji mīt arī tagadējās Krievijas apvidos un Ukrainā. Baltu vienība ir kas daudz vairāk kā tikai datums kalendārā, tas ir nerimtīgs darbs baltu vienošanās labad.

Latvijā īpaši ir tas, ka mēs Baltu vienības dienas svētīšanā iesaistām arī igauņus un līvus. Lai arī valodas atšķirīgas, mūsu vēsture un mitoģija, mūsu dzīvesziņa ir tik cieši savītas, ka mēs allaž jūtamies ar viņiem kā vienā ciešā kamolā savīti, kā vien rakstainā audumā ieausti. Mēs katrs veidojam gan savus rakstus, gan kopējos rakstus.

Šogad iededzināt Baltu vienības ugunis aicina latviskās Dzīvesziņas centrs ZALTIS, Beverīnas novada dome, Šauļu dabas un kultūras mantojuma aizsardzības klubs AUKURAS (Šiaulių gamtos ir kultūros paveldo apsaugos klubas)

Pulcēsimies pie Baltu Vienības uguņiem mūsu vienotības apzināšanai, daudzināšanai un stiprināšanai!

Baltu Vienības dienu svētīs un ugunis iedegsim arī Latvijā. Savas ugunskuru vietas jau pieteikuši:

Salacgrīvas pilskalnā

22.09.2012 plkst. 20.00 Salacgrīvā Baltu vienības uguni iedegs Salacgrīvas folkloras kopa CIELAVA, saziņa ar kopas vadītāju Zentu Menniku - zentame2@inbox.lv, tālr.: 26417963

Sauliešu pilskalnā (Katlakalnā)

22.09.2012 plkst. 20.00 Baltu vienības uguns Ķekavas novada Sauliešu pilskalnā. Pulcēšanās pie Katlakalna Tautas nama plkst. 19.30 Lāpu gājiens uz pilskalnu. 20.00 – uguni iedegs folkloras kopa RĀMUPE, Saziņa – Gunta Saule, tālr.: 28846708, e-pasts: saulegunta@gmail.com, Aija Vitmane – tālr. 26439276 aija.vitmane@kekava.lv

Daugmales pilskalnā

22.09.2012. plkst. 20.00 Ķekavas novada Daugmales pilskalnā – Uguni iedegs Daugmales sievu kopa Liives un Anita Lubova – tālr.: 26648571, e-pasts: anita.lubova@kekava.lv

Launkalnē

22. septembrī 18:00, Launkalnes tautas namā "Pilskalni" Baltu vienības dienai veltīts dzejas dienu koncerts "Kripatiņa dvēseles". Iedegsim uguni Launkalnes centrā "Pilskalnos". Saziņa- Liene Strazdiņa, Launkalnes Tautas nama vadītāja: lienez@gmail.com,

Bauskā

22.09.2012 plkst. 11.00-18.00 – Baltu vienības dienas svinīgi sarīkojumi, piedalās Latvijas kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende, Lietuvas Kultūras ministrs Arūns Gelūns, Bauskas domes priekšsēdētājs Jānis Feldmanis, Lietuvas vēstnieks Latvijā Ričards Degutis, Latvijas vēstnieks Lietuvā Mārtiņš Virsis; programmā izglītojošas lekcijas, tērpu un cīņu demonstrējumi, muzikāli priekšnesumi, iepazīstināšana ar īstenotajiem Latvijas-Lietuvas pārrobežu projektiem.

Lēdmanē

22.09.2012. plkst. 20.00 (pulcēšanās no 19.45) Lielvārdes novada Lēdmanes pagasts, Līgo vakara svinēšanas vieta (pie tirdzniecības centra) uguni iedegs Lēdmanes Tautas nama vadītāja Inese Nereta, Veneranda Trumekalne un sieviešu koris LĒDMANE, Saziņai - Lēdmanes Tautas nama vadītāja Inese Nereta, tel. Nr. 65058674, mb. LMT 2780268, pasākuma vadītāja - koordinatore Veneranda Trumekalne, tel.Nr. 65058672, mb. LMT 29253095

Jumurdā

Jumurdas Muiža, Jumurdā, Ērgļu novada, http://www.hoteljumurda.lv , info- http://www.draugiem.lv/misterijas , uguni iedegs Vītolu ģimene un Mistēriju komanda
Saziņas tālr. nr. 29223489 - Inta Vītola

Kandavas Bruņinieku pilskalnā

22.09. plkst. 20.00. uguni iedegs Ziedīte Začeste un Kandavas novada Kultūras pārvalde°, saziņai - mob.t. 25437007, kulturasparvalde@inbox.lv

Dzirnavu laukumā Ventspilī

22.09. plkst. 20.00. uguni iedegs Madara Krūmiņa un Ventspils pilsētas domes kultūras centrs; saziņai - Tālr.: + 371 25449007, e-pasts: madara.krumina@ventspils.gov.lv

Mālpilī Saules vārtu kalnā

2012.g. 22.09. plkst. 20.00. uguni iedegs folkloras kopa MĀLIS un Mālpils KN vadītāja Edīte Priekule, tālr. 29195459.

Beverīnas novadā, Trikātas pilskalnā

2012.g. 22.09. plkst. 20.00 Baltu Vienības uguni iedegs Valmieras Lietuviešu biedrības priekšsēdētāja Regīna Valtenberga un Rīgas dziesmu kopa LAIVA; plkst. 19.00 Rudenāju godināšana, saziņai - Uldis Punkstiņš - tālr.: 26495217, e-pasts:
beverina.ritums@gmail.com

Aicinu sekot arī informācijai Baltu Vienības uguņu kartē un joprojām par pašu iedegtiem ugunskuriem variet pavēstīt e-pastā dzivesinazaltis@gmail.com

Pilskalnu sasaukšanās – Baltu Vienības uguns

22.septembris ir īpaša diena baltu tautām, Baltu vienības diena, - laika ritējumā tā gūst arvien lielāku svaru. Daudzi no mums to zina. Un tai pat laikā daudziem tā vēl arvien ir mazzināma.

No kurienes tad nāk Baltu vienības dienas sākums? 1236.gada Rudens saulstāvjos Saules kaujā mūsu senči – senās baltu ciltis – vienojās kopējā cīņā un sakāva Zobenbrāļu ordeni. Rakstu liecības par saulstāvjiem pirms 776 gadiem nav saglabājušas daudz ziņu. Dažas no tām ir pretrunīgas. Vēsturniekiem joprojām nav drošas skaidrības par to, kur īsteni norisinājusies Saules kauja — pie Vecsaules Latvijā vai Šauļu apkaimē Lietuvā, tomēr skaidrs ir tas, ka kaujas vieta bija Saules zeme, Baltu zeme. Un nav šaubu par pašu notikumu un tā nozīmību — toreiz notikušās kaujas iznākums pavērsa mūsu nākotnes gaitu tai virzienā, kā tā ritēja turpmāk.

Apzinoties šī notikuma nozīmību, 22.septembris tika nodēvēts par Baltu vienības dienu - 2000.gada 18.maijā gan Latvijas, gan Lietuvas  parlamenti pieņēma Lēmumu to ierakstīt abu valstu atzīmējamo dienu sarakstā. Laika gaitā šķietami zudusi notikuma vēsturiskā nozīmība, taču tai pat laikā daudzu mūsu apziņā dienas svarīgums saglabājas un pat paplašinās, - tā kļuvusi par zīmi baltu pēcteču tautu garīgajai vienotībai.

Kopš 2000.gada katru gadu 22.septembrī Latvijā un Lietuvā, notiek kopīgi svētki – kaŗavīru daudzinājumi, baltu kopienu pulcēšanās, svinīgas uzrunas, folkloras kopu un koru sadziedāšanās un galvenām kārtām - uguņu iedegšana pilskalnos. Laika gaitā arī citos baltu pēcteču apdzīvotos apvidos Baltkrievijā, Polijā un citviet mostas ļaužu apziņa seno baltu zināšanu apguvei, izpratnei un daudzināšanai, un pašstiprināšanās šais zināšanās gūst arvien dižāku nozīmi. Mūsu spēks ir mūsu saknēs, mūsu senajā dzīves un pasaules izpratnē. Mūsu nākamība ir senatnes pētīšana un daudzināšana, dzīve atbilstoši pasaules un saules dzīvības ritējumam.

Latviskās Dzīvesziņas centrs ZALTIS kopā Beverīnas novada domi aicina šī rudens Baltu vienības dienu svētīt ikvienā Latvijas novadā un iedegt Baltu vienības uguņus katrā pilskalnā un svētkalnā.

Mēs aicinām ļaudis uz Pilskalnu sasaukšanos - sestdien, 22.septembrī, plkst. 20.00 sanāksim kopā sev tuvajos pilskalnos un svētkalnos un aizdegsim Baltu vienības ugunis! Lai tās ir mūsu, baltu garīgās vienotības apliecinājums un stiprinājums.

Mēs aicinām iedegt Baltu vienības uguņus ik vietā, kur baltu pēcteči mīt dažādu laiku un notikumu aiznesti – ne tikai Rīgā Daugmalē, Dignājā, Beverīnā un Sidrabenē, ... bet arī Omskā, Luksemburgā, Londonā, Drodhedā, Kalifornijā, Toronto, Brisbenā, Šanhajā, Sidnejā, Maskavā, Breslavā, Oslo, ...

 _______________________________                                               _________________________

Latviskās dzīvesziņas centra „ZALTIS”                                             Beverīnas novada domes

valdes priekšsēdētāja                                                                           priekšsēdētājs
Gunta Dombrovska (Gunta Saule)                                                      Māris Zvirbulis
Tālr.: 28846708
biedriba.zaltis@gmail.com

Pirmā rudens tikšanās Dzīvesziņas skolā

Vēsturnieks Muntis Auns par Baltu Vienības dienu stāstīs Dzīvesziņas skolā (Dzirnavu ielā 135 - 201., otrā stāvā), ieeja no Satekles ielas.


Tikšanās laiks 21.septembris plkst. 18.00

Pēc Munta Auna stāstījuma - jautājumi, kā arī Vasaras stāsti Apjumību laikā - dalīšanās aizgājušās vasaras stāstos, pieredzējumos, atziņās.

Ieeja par ziedojumiem