Rudens šogad iestājās precīzi, kā nomērīts. 22.septembra rīts vēl priecēja ar kādu rēnu saules staru, bet uz pēcpusdienas pusi jau lietus lija straumēm. Šķiet, it kā kāds skatuves strādnieks būtu norāvis starppriekškaru ar uzzīmētām kļavu lapām, un saucējs, labi nostādītā aktiera balsī, paustu skaidri un nepielūdzami: Tagad būs rudens!
Katru gadu 22.septembrī atzīmējam Baltu vienotības dienu. Šīs dienas datuma izvēlei pamatā ir pirms 777 gadiem (1236) 22. septembrī notikusī kauja, kurā lietuviešu un zemgaļu karaspēks satrieca krustnešu karapūļus. Šogad baltu vienotības ugunis Beverīnas novadā dega divos pilskalnos – Pekas kalnā un Trikātā.
Lai gan lietus lija savu lejamo, Trikātas pilskalnā ugunskurs iedegās tieši plkst.20.00 sasaucoties ar simtiem uguņu citur Latvijā un Lietuvā. Un 25 nesamērcējamie baltu pēcteči, folkloras kopas „Mežābele" vadīti, izveda gan lūgšanas, gan spēka uguns rituālus, lūdzot vienotību, izturību un savu tuvinieku atgriešanos no svešām zemēm.
Lai nākošajā dienā nebūtu jāmeklē ārsta padoms, visi aktīvisti devās uz Saieta namu Depo, kur sabiedriskais darbinieks Sandris Brālēns pastāstīja par Baltu vienotības dienas izveidošanās pamatiem un tika demonstrēti videomateriāli par seno karavīru cīņu gaitām. Kultūras nama darbiniece Mārīte bija sagādājusi karstu tēju un smaržīgus pīrādziņus. Bija silti un mājīgi. Un kad tautu meitas no „Mežābeles" aicināja padziedāt un nedaudz arī kājas izkustināt, neviens arī nebija īpaši skubināms. Un tā jau īstos latvju svētkos piederas.
Lai gan lietus lija savu lejamo, Trikātas pilskalnā ugunskurs iedegās tieši plkst.20.00 sasaucoties ar simtiem uguņu citur Latvijā un Lietuvā. Un 25 nesamērcējamie baltu pēcteči, folkloras kopas „Mežābele" vadīti, izveda gan lūgšanas, gan spēka uguns rituālus, lūdzot vienotību, izturību un savu tuvinieku atgriešanos no svešām zemēm.
Lai nākošajā dienā nebūtu jāmeklē ārsta padoms, visi aktīvisti devās uz Saieta namu Depo, kur sabiedriskais darbinieks Sandris Brālēns pastāstīja par Baltu vienotības dienas izveidošanās pamatiem un tika demonstrēti videomateriāli par seno karavīru cīņu gaitām. Kultūras nama darbiniece Mārīte bija sagādājusi karstu tēju un smaržīgus pīrādziņus. Bija silti un mājīgi. Un kad tautu meitas no „Mežābeles" aicināja padziedāt un nedaudz arī kājas izkustināt, neviens arī nebija īpaši skubināms. Un tā jau īstos latvju svētkos piederas.
Pasākumā Mūrmuižas Pagastmājā piedalījās Baltu kultūras fonda un biedrības „Latviešu un lietuviešu vienība” pārstāvji. Zālē tika ienesti pieci karogi – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas valstu, līvu nacionālais zilbaltzaļais karogs un mazākzināmais Baltijas savienības karogs, kura rašanās vācu okupācijas gados saistīta ar vienotības ideju baltiešu prātos. Šī karoga trīs joslas ņemtas katra no savas Baltijas valsts: Latvijas sarkanā, Igaunijas baltā un Lietuvas dzeltenā. (Jāpiebilst, ka 1945. – 1946. gadā Zviedrijā internētie latviešu, lietuviešu un igauņu leģionāri lietoja šo karogu.) Folkloras kopas „Silavots” dziedātas, skanēja himnas, Uldis Punkstiņš pastāstīja par Saules kauju, lasot rindas no Plūdoņa poēmas „Kauja pieSaules”. Pēc tam Baltu kultūras fonda pārstāvis Krišs Kapenieks sniedza ieskatu baltu tuvināšanās centienu vēsturē no 13. gs. līdz mūsu dienām, stāstīja par minēto organizāciju darbību. Mūsu kaimiņu tautu pārstāvēja Oļģerta Auna Baltu kultūras fonda valdes locekle, lietuviete Biruta Slandere, runāja arī „Latviešu un lietuviešu vienības” vadītājs Andris Sproģis, vēl citi. Tika dziedātas dziesmas.
Otrā pasākuma daļa notika Kauguru Pekas kalnā. Neskatoties uz nelāgajiem laika apstākļiem, visi sēdās transporta līdzekļos, un devās uz seno latgaļu pils vietu, kur notikuma dalībniekiem pulksten 20.00 bija jāiededz Baltu vienotības ugunskurs. Šādi ugunskuri, skaisti nodēvēti par pilskalnu sasaukšanos, vienlaicīgi tika iedegti daudzās Latvijas un Lietuvas vietās, dažviet pat Baltkrievijā un Polijā, kur sendienās mitušas baltu tautas.
No visiem pasākuma viesiem liels paldies par gardo maltīti - īpašo viru, ko Pekaskalnā bija sarūpējusi Līga Mergina. Bet sildīja arī tēja, iedegtais ugunskurs, lāpas un sveces, dziedātās dziesmas un doma par klātesošo kopābūšanu. No šādas domas kādreiz izauga dižāka – par baltu tautu vienotību.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru