Aizsargāsim Labanoru un saglabāsim Lietuvas dabu

13.10.2018. Viļņa–Rīga

Visiem Lietuvas mežu aizstāvjiem

Senovės baltų religinė bendrija Romuva

Latvijas Dievturu sadraudze

Aizsargāsim Labanoru un saglabāsim Lietuvas dabu

Ejot gājienā pa Labanoras gāršu un tās izcirtumiem, esot līdzās šīm grūti dzīstošajām dabas rētām, mums beidzot ir jāsaprot, ka tuvredzīgā saimnieciskā darbība mežos, nepārdomātā koksnes izstrāde un tās pārmērīgais eksports rada draudus pašai lietuviešu tautas kultūras savdabībai. Jo lietuviešu dzimtā ticība, kas ir arī Romuvas garīgās savdabības pamatā, nespēj samierināties ar to, ka alkatīgi ļaudis rīkojas kā laupītāji, ka apšaubāmas peļņas dēļ tiek postīti meži un to nepārvērtējamais visiem sniedzamais ne vien materiālais, bet arī garīgais labums, kas tiek iznīcināts īpaši barbariskajās kailcirtēs.

Baltu ticības savienība Romuva un Latvijas Dievturu sadraudze tiecas un rosina saglabāt cilvēka un dabas daudzslāņaino saskaņu, tāpēc jo īpaši augstu vērtē mežus, uzlūkojot tos kā pastāvīgi atjaunojošos visdažādākās dzīvības un dzīvības spēka avotu – ne velti meži senatnē dēvēti par svētiem. Lai gājiens pa Labanoru top par sākumu gādīgākam un ģimeniskākam skatījumam uz visiem mūsu mežiem un visām citām dabas vērtībām!

Lai top!

Senovės baltų religinės bendrijos Romuva Krīve      /paraksts/           Inija Trinkūniene

Latvijas Dievturu sadraudzes Dižvadonis                  /paraksts/           Andrejs Broks

Publikācija Lietuvas ziņu vietnē alkas.lt >>>

Dievturība - nacionāla latviskās dzīvesziņas dievestība.

Latviskās dzīvesziņas dievestība – Dievturība (un tādējādi arī Latvijas Dievturu sadraudze) latviešu tautas kultūrā apliecina tās nacionālās garīgās satversmes vērtību un patības pamatu, jo tā ir (1) nacionāla, (2) Latvijai tradicionāla (3) kultūras vērtība:

1. Nacionāla.
   Pretstatā internacionālām reliģijām (mācības radušās ārpus Latvijas, mūsu valsts teritorijā izplatījušās vēlīnos vēstures posmos, un joprojām ir izplatītas daudzās valstīs, tautās), dievturība ir attīstījusies vietējā vidē kopā ar tautas kultūru un latviešu valstisko apziņu, un tādējādi ir uzskatāma par nacionālu dievestību (reliģiju).
2. Tradicionāla.
   Tautas (nacionālā) reliģija Latvijas teritorijā nepārtraukti pastāvējusi un attīstījusies kopš aizvēstures laikiem līdz pat mūsdienām, par ko liecina arheoloģiskie atradumi, seno hroniku ziņas, un neskaitāmas vēlāku laiku kristīgās baznīcas liecības.[1] Ilgstoša pakļautība svešām varām smagi skāra latviešu kulturālās pašnoteikšanās iespējas, tomēr līdz ar Latvijas valsts izveidošanos, pagājušā gadsimta divdesmitajos gados arī nacionālā reliģija ieguva iespēju reģistrēt oficiālu organizatorisku formu – Latvijas Dievturu sadraudzi. Latvijas Dievturu sadraudze nepārtraukti darbojusies jau gandrīz simts gadus.
3. Kultūras vērtība.
   Dievturība par savas mācības un darbības pamatu atzīst dainās un citos folkloras avotos minētās atziņas un vērtības, kas izteiktas arī senās dievestības (reliģijas) tēlu un simbolu formās, un ko kopumā pieņemts dēvēt par latvisko dzīvesziņu. Latviskā dzīvesziņa Satversmē atzīta par latviskās identitātes pamatu, un šīs dzīvesziņas avotu – dainas – starptautiskā sabiedrība (UNESCO personā) atzinusi par visai cilvēcei būtisku kultūras mantojumu. Kā reliģiska organizācija, dievturi savā darbībā sevišķi izkopj latviskās dzīvesziņas kodolu – izpratni par pasaules jēgu un uzbūvi, kā arī cilvēka vietu un uzdevumiem tajā. Tādējādi dievturu kustība uzskatāma par latviešu kultūras būtisku vērtību. 

[1] Plašāk skatīt E. Brastiņš, Mūsu dievestības tūkstošgadīgā apkarošana, Rīga, 1936.

Latvijas Dievturu sadraudzes priekšvēlēšanu atklātā vēstule politiskajām partijām.

2018. gada 24. septembrī.

Pirmsvēlēšanu jautājumi par Dievturības un Latvijas Dievturu sadraudzes statusu valstī. 

1. Latvijas Republikas Satversmes ievadā teikts:
“Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. (..)”

2. Satversmes 91. pants: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.”

3. Satversmes 99. pants: “Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.”

Visām tautām, kurām izdevies saglabāt savu pašas tautas radītu kultūru no tās senākajiem laikiem, tās neatņemama sastāvdaļa ir bijusi arī tautas dzīvesziņā ietvertā dievestība (reliģija), kurā izpaustas un saglabātas tās garīgas un tikumiskās vērtības, kas noteikušas tautas patību.

Līdzšinējā politika Latvijā īsteno citu kultūru radītu un Latvijas teritorijā vēsturiski svešu varu kultivētu reliģiju priviliģētu statusu – neatbilstoši tās definējot kā tradicionālas reliģijas. Dievturību diskriminējoši, tikai atsevišķām reliģiskajām konfesijām, ir izstrādāti speciālie likumi, kuri tām nodrošina nepamatotas priekšrocības. Arī pirmsvēlēšanu gaisotnē, no sabiedrības noklusētā veidā, tiek mēģināts Reliģisko organizāciju likuma izmaiņu projektā ieviest šīs diskriminējošas normas izdalot atsevišķas izredzētās reliģijas.

Publiskajā telpā pašsaprotama ir Latvijas satversmē noteiktas valsts valodas loma nācijas un tās kultūras saglabāšanā, bet valodā izteiktās garīgās un ētiskās vērtības, kas ietvertas latviskās dzīvesziņas dainu dievestībā (reliģijā), ko pārstāv Latvijas Dievturu sadraudze, politiskajā vidē nez kāpēc netiek saredzētas kā tai pašai kultūrai piederīgas.

Dainu dievestības garīgā mantojuma apdraudējums, pastāvot agrākās politiskās konjunktūras diktētā reliģiskā “daudzvalodībā”, pie tam vēl ierobežotu iespēju statusā, netiek atbilstoši uztverts kā apdraudējums nācijas, tās kultūras un arī valodas pastāvēšanai.

Ņemot vērā augstāk pausto, Latvijas Dievturu sadraudze lūdz sniegt atbildi uz šādiem dievturu sabiedrībai svarīgiem jautājumiem.

1. Kāda būs jūsu politiskās partijas turpmākā rīcība ievēlēšanas gadījumā, lai nodrošinātu latviešu tautas (nacionālās) dievestības (reliģijas) un tās pārstāvošās reliģiskās organizācijas – Latvijas dievturu sadraudzes līdztiesību savā izcelsmes zemē un valstī?

2. Satversmes ievadā noteikts, ka Latvijas valsts nodrošina latviešu kultūras saglabāšanu un attīstību. Lai arī pilskalni un svētvietas (kulta vietas) ir būtiska mūsu tautas kultūras mantojuma daļa, to stāvoklis dabā bieži ir neatbilstošs to nozīmei. Rūpes par šīm vietām atstātas vietējo iedzīvotāju un pašvaldību ziņā, bet valsts līmenī daudz vairāk līdzekļu tiek izdalīts svešu varu radīto kultūras pieminekļu (piļu, muižu, kristiešu baznīcu) atjaunošanai un uzturēšanai. Vai jūsu partija ievēlēšanas gadījumā ierosinās izveidot valsts atbalsta programmu kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto pilskalnu un svētvietu (senās kulta vietas - svētkalni, akmeņi, avoti u.c.) sakopšanai, nosakot pašvaldību pienākumus šo vietu uzturēšanā, kā arī paredzot atbilstošu ikgadēju naudas līdzekļu apmēru no speciālas valsts budžeta programmas?


Par Latvijas Dievturu sadraudzi.

LDS darbības mērķis ir saglabāt, izkopt un attīstīt senbaltu cilmes latviešu dievestību un dzīves ziņu, pamatojoties uz latvju dainās un citās tautas gara mantās pausto Dieva atskārtumu, tikumu mācību un latviskām svētku, godu un citām tradīcijām, virzot tautas reliģisko dzīvi saskaņā ar viņas pašas izsenis radītajām un laiku laikos saglabātajām garīgajām vērtībām.
Ar savu darbību LDS stiprina latviešu tautas pastāvēšanu un uzplaukumu savā zemē - brīvajā, neatkarīgajā Latvijas valstī.

Andrejs Broks
Latvijas Dievturu sadraudze

Veļu vakars Rīgas Latviešu biedrībā

2018.gada 12.oktobrī plkst. 18.00. uz Rīgas Latviešu biedrības dižgariem veltītu VEĻU VAKARU Rīgas Latviešu biedrības Kamīnzālē aicina RLB Folkloras komisija un Latvijas Dievturu sadraudze. Veļu vakara daudzinājuma uzrunas teiks Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis un LDS dižvadonis Andrejs Broks. Dziesmu ritus vadīs Anda Ābele un folkloras kopa LAIVA. 

Veļu mielošanas tradīcija jau izsenis latvju dievturīgajā dzīvesziņā ir bijusi dzīva un pazīstama. Un tā kļūst arvien pazīstamāka arī mūsdienu sabiedrībā. Rudenī, pēc Miķeļiem, kad saule ieritējusi vakarā vai, kā reizumis, dziesmās teikts, ieritējusi Dievā, sākas Dievaiņu laiks. Veļu laiks. Pateicības laiks. Lai godam un labi varētu tālāk dzīvot, ir svarīgi pateikties senčiem – viedajiem, stiprajiem, darbīgajiem mūsu dzimtu un tautas priekštečiem. No viņiem esam saņēmuši dārgu mantojumu: savu zemi, savu valsti, savas mājas. Saņēmuši līdz ar padomu, kā mums tālāk nest viņu sēto domu, vārdu un darbu augļus. Pateikties un tālāk tos domāt, teikt un darīt. 

Latvijas un Lietuvas etnisko reliģiju organizāciju vēlējumi Romas pāvestam apmeklējot Baltijas valstis to simtgadē.

Latvijas un Lietuvas baltu dzīvesziņas dievestības (reliģijas) organizāciju savienību vadītāji -Andrejs Broks (Latvijas Dievturu sadraudze) un Inija Trinkūniene (Romuva – seno baltu reliģijas savienība (Senovės baltų religinė bendrija Romuva)) kopējā vēstulē, vēršas pie Romas pāvesta ar apsveikumu viņa vizītei Baltijas valstīs mūsu valstīm nozīmīgajā 100 gadu jubilejas laikā un Baltu vienības dienā.

Ņemot vērā Romas pāvesta autoritāti kristīgajā pasaules sabiedrībā,  vēstulē izteikts aicinājums pavestam rosināt savas ticības brāļus un māsas cienīt baltu dievestības tradīcijas pārstāvju garīgās pārliecības izvēli un atbalstīt šo dievestību organizāciju atzīšanu valsts līmenī Lietuvā, Latvijā un citās mūsu senču baltu zemēs.

Kristīgā ticība baltu zemēs neienāca balstoties uz tolerances principiem, kā to bija izteicis Lietuvas Karalis Ģedimins 1324. g. saskaroties ar kristīgās pasaules agresiju. Vēstures gaitā kristīgā tradīcija nekalpoja vietējo tautu garīgās tradīcijas izaugsmei un patības saglabāšanai, kā to pierāda prūšu tautas izzušana.

Tāpēc vēstulē izteikta cerība, ka ņemot vērā baltu tautu vēsturi un mūsdienu cilvēktiesību izpratni, Romas pāvests Francisks ar savu vizīti veicinās kristīgās reliģijas pārstāvju toleranci un baltu reliģiju līdztiesības atzīšanu, jo tautu valstiskā un garīgā brīvība ir nesaraujami saistītas vērtības.

Andrejs Broks
Latvijas Dievturu sadraudzes dižvadonis.

Baltu vienības diena - sestdien

Sestdien, 2018.gada 22.septembrī plkst. 20.00 Baltu Vienības dienas sasauksmes ugunis iedegs baltu vienotības atbalstītāji daudzviet Lietuvā, Latvijā un citās baltu tautu zemēs un vietās, kur balti mituši un mīt.

Baltu Vienības diena Lietuvā un Latvijā kā kopīga iezīmīga diena tiek svinēta kopš 2000.gada un par tādu tika pasludināta pieminot, 1236.gadā notikušo Saules kauju. Tā bija nozīmīga kauja baltu tautu vēsturē, kurā zemgaļu un Žemaišu tautas sakāva zobenbrāļu ordeni un izmainīja vēstures gaitas tālāko virzību. Lai arī vēsturniekiem nav vienota viedokļa šīs kaujas sakarā, tomēr par spīti dažādajām pretrunām, tā kļuvusi par baltu tautu vienotības simbolu. Pirmās baltu sasauksmes un vienotības ugunis iedegās Lietuvā 2005.gadā starp Šatrijas, Girniku un Sprūdes pilskalniem. Gadu vēlāk Baltu Vienības uguņu sasauksmē sāka piedalīties arī Latvijas pilskalnu ļaudis. Gadu no gada aug līdzdalībnieku skaits, kas domā par baltu tautu domu, sirds un senču kopbalss spēku šodien un nākamībā.

Seno baltu tautu vienotība dažiem šķiet strīdīgs un neviennozīmīgs jautājums, tomēr šodien, līdztekus Saules kaujas gadskārtas nozīmības atzīmēšanai, mēs vairāk domājam par baltu tautu savienību un sadarbību, nekā par strīdiem un nesaprašanos. Ne visi to vēlas atzīt un ne visi vēlas mūsu tautu vienību. Tai pat laikā šobrīd baltu tautu vienības spēku aktualizējis arī kandidāts uz Lietuvas Prezidenta amatu (vēlēšanas notiks nākamajā gadā), savulaik tautas kustības SAJŪDIS viens no iedvesmotājiem, dibinātājiem un vadītājiem, filozofs, rakstnieks un baltu tautu kvēls patriots Arvīds Jozaitis (Arvydas Juozaitis). Tieši šai nedēļā viņš uzsāka savu priekšvēlēšanu ceļu uz Lietuvas prezidenta amatu un arī Rīga bija izvēlēta kā vieta, kur tikties ar saviem domubiedriem no Lietuvas un Latvijas, un domās arī ar Igaunijas vienības atbalstītājiem. 

Laika gaitā Baltu Vienības diena ir kļuvusi par iespaidīgu iedvesmas avotu baltu tautām, baltu zemēs dzīvojošiem un baltu kultūrtelpu kopjošiem ļaudīm, lai apvienotos kopīgiem mērķiem uz vienotu ideālu pamata – saglabāt katram savu patību, stiprināt vienojošo. Tāpēc tos, kuriem rūp mūsu tautu vienotība un kopus spēks un kas to vēlas arvien vairāk stiprināt, aicinām to daudzināt arī pie Baltu vienības ugunskuriem. Visi ir aicināti pievienoties kādai jau esošai ugunskura vietai vai iedegt savus Baltu vienības ugunskurus, paziņojot par to mūsu ugunskuru kartes koordinatorei Lindai Lemhenai - linda.lindale@gmail.com 

Karte - šeit

Zīmes autors dizainers Andrejs Broks

Baltu Krivulē sasniegtais - baltu dievestības organizāciju savienības dibināšana.

Latvijas Dievturu sadraudzes pārstāvji piedalījās Baltu tradicionālo garīgo kopienu ikgadējā saietā Baltu Krivulē, kas šogad (2018. g.) no 7. līdz 9. septembrim norisinājās Lietuvā, Molētu rajona Kuļoņos. Galotņu sanāksmē, piedaloties 30 pārstāvjiem no Latvijas, Lietuvas (Senovės baltų religinė bendrija Romuva) un Baltkrievijas (Свайкста - Справы тваёй зямлі), tika apspriesti baltu dievestības un garīgās patības vērtību jautājumi, paveiktais un sasniegtais iepriekšējā gadā, kā arī sanākušie tika iepazīstināti ar sabiedrisko pasākumu materiāliem, kurus rīkojuši vai kuros līdzdarbojušies tautisko dievestību pārstāvji. Īpaši tika apspriesti jautājumi par baltu dievestības organizāciju neatbilstošo sabiedriski tiesisko situāciju tēvzemē un valstu normatīvo aktu regulējumos, neskaidrības Latvijas un Lietuvas valstu pārvaldes tautisko garīgo vērtību kritērijos (patiesībā – to neesamība), kā arī nepamatoti pārspīlētā politiskā izrādīšanās un valstu tēriņi, kas saistīti ar Romas pāvesta vizītēm, it sevišķi, ņemot vērā pašreizējo starptautisko Romas Katoļu baznīcas vadības darbības neviennozīmīgo tikumisko vērtējumu.

Ņemot vērā risināmos baltu dievestības tālākās pastāvēšanas jautājumus valsts un pasaules kontekstā, kā arī situāciju, ka baltu tautu nāciju dievestības un tautiskās patības vērtības apdraud svešzemju reliģiju izmantošana politiski agresīvā informatīvajā karā, lai grautu tautu vienotību, Baltu Krivule vienojās dibināt kopīgu baltu dievestības organizaciju savienību kā reģistrētu starptautisku apvienību ar mērķi rūpēties gan par baltu dievestības pārstāvjiem baltu zemēs – Latvijā un Lietuvā, gan par baltu kultūrtelpai piederīgajiem citviet pasaulē, kā arī sekmēt mūsu dievestību juridisku atzīšanu par tautu nacionālo reliģiju.

Andrejs Broks,

Latvijas Dievturu sadraudzes

dižvadonis

Projekts

Baltu Krivules

LĒMUMS

Kuļoņi, 09.09.2018.

Mēs, Latvijas un Lietuvas reliģisko savienību “Latvijas Dievturu sadraudze” un “Senovės baltų religinė bendrija Romuva” pārstāvji, sapulcējušies kopējā Krivulē,

paziņojam, ka esam vienas kopīgas no senčiem mantotas Senās baltu reliģijas (dievestības) turpinātāji.

Lai stiprinātu Lietuvā un Latvijā, kā arī citās baltu zemēs dzīvojošo un baltu kultūrtelpai piederīgo baltu vienību, kā arī, lai koptu un nākamajām paaudzēm nodotu no senčiem mantotās senās baltu dievestības tradīcijas, mēs, sanākuši kopīgā Krivulē, nolēmām:

1.     Dibināt šīs reliģiskās savienības vienojošu un saliedējošu senās baltu dievestības apvienību (juridiskā forma – asociācija, turpmāk – Apvienība), kuras mērķi un darbības formas tiks plašāk izklāstītas abu pušu apstiprinātos statūtos, kuru tekstu puses saskaņos darba kārtībā. Tad vienlaikus pilnībā stāsies spēkā arī šis lēmums.

2.     Apvienība centīsies panākt, lai Latvijā un Lietuvā senā baltu dievestība būtu juridiski atzīta par nacionālo (tautas) reliģiju, pieņemot atbilstošus likumus un nodrošinot atbilstošu šīs reliģijas tiesisko statusu. Apvienība tieksies pēc tā, lai arī citās baltu senču zemēs dzīvojošo un baltu kultūrtelpai piederīgo mūsu dievestības saviešu vērtības tiktu cienītas un atzītas pēc iespējas augstākā valstiskā līmenī.

Paraksti:

Inija Trinkūniene         krīve                          /paraksts/

Andrejs Broks             dižvadonis                  /paraksts/

Baltu krivule - 2018 attēlu straume - šeit -  (Foto: Uģis Nastevičs)