piektdiena, 2020. gada 17. janvāris

TV PIRMIZRĀDE Dokumentāla filma. «Mēs uzvarējām»




Kopš barikāžu laika Rīgā pagājuši 29 gadi. Tobrīd Lietuvu jutām tuvu tuvu, pavisam blakus, varbūt pat vēl tuvāk nekā šobrīd ar mūslaiku sakaru iespējām. Bet - ko mēs viens par otru zinām?

varbūt mazliet palīdz - TV PIRMIZRĀDE Dokumentāla filma. «Mēs uzvarējām»
Otrdien, 21. janvārī 22.05 LTV1 (50 min.)

otrdiena, 2020. gada 7. janvāris

Stāsts par mums pašiem un mūsu tautastērpu

Daugavasa saimes ikmēneša tikšanās notiks 2020.gada 25.janvārī plkst. 13.00 Koknesē Radošajā mājā (Melioratoru ielā 1a) 

Tikšanās tēma – STĀSTS par mums pašiem pētot un vērojot tautas tērpu. Tautastērpa detaļu simboliskā nozīme cilvēka mūža gājumā. Viesos tautastērpu pētniece un darinātāja Ingrīda Kaže

Ieeja par ziedojumiem 

Bērziņ, tavu kuplumiņu, 
Līdz zemei žagariņi, 
Māsiņ, tavu daiļu rotu, 
Zemīt’ slauka staigājot(i) 

Ingrīda Kaže ir piecu tautastērpu īpašniece. Tie ir dažādu Latvijas novadu tautastērpi, kuru gatavošanā Ingrīda ielikusi daudz darba, laika, pūļu, zināšanu, prasmju... Daudzas tērpu detaļas ir pašas Ingrīdas darinātas. Vairākkārt Ingrīda guvusi atzinību Tradicionālajās, Dziesmu svētku laikā norisējušajās, Tautastērpu skatēs. 

Par Svecaini Sveču mēnesī


Audrone Mickute, Pērkona zirgi (Perkūno žirgai)
2020.gada 31.janvārī plkst. 18.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas Lasītāju zālē (Brīvības ielā 49/53, 2.stāvā) notiks Latvijas Dievturu sadraudzes ikmēneša sanāka. Šai reizē aicinām uz izzinošu sarunu un sadziedāšanu par SVECAINI un Sveču mēnesi tradicionālajā gadskaitē, par tā svētīšanas tradīciju, simboliem un līdzībām kaimiņtautu tradīcijās. Sarīkojumu vada Gunta Saule un folkloras kopas RĀMUPE dalībnieki. 

trešdiena, 2019. gada 18. decembris

Pūti, pūti, ziemelīti...

Tradicionālā Ziemassvētku svētīšana ir diezgan skaļa un plaša. Tie atkal ir svētki un laiks, kad ļaudis iziet ārpus savas sētas un ģimenes. 


Tāpēc atbildēt uz jautājumu, kā latviskos Ziemassvētkus tradicionāli svētīt mājās, nelielā ģimenē, nav vis gluži viegls uzdevums. Ja patiesībā daudzviet visbiežāk ir sastopams milzīgs svētku izdarību “kokteilis”: pie bērniem bērnudārzā, skolā, vecāku darbavietās tiek rīkoti apdāvināšanas sarīkojumi ar Ziemassvētku vecīšiem (un bērniem viņi, protams, patīk, jo ir mīlīgi, dod dāvanas un nav dzirdēts, ka kāds būtu iepērts, jo tad tāds vecītis ātri varētu iedzīvoties tiesu darbos), korporatīvos pasākumos varbūt uzaicina kādu folkloras kopu izklaides (un visbiežāk tikai izklaides) nolūkos, sirds sasildīšanai var ieiet kādā baznīcā, kas cilvēcīgi saprotams, jo tur skan skaista mūzika, deg sveces un smaržo eglīšu skujas... mājās droši vien izcep speķa pīrādziņus un neiztrūkstošās piparkūkas. Kāds jau izvāra arī pelēkos zirņus vai skābus kāpostus. Cūkas šņukurs būtu īpaša greznība. Bet mandarīni Ziemassvētku galdā gan ir jau gandrīz tradīcija...

trešdiena, 2019. gada 4. decembris

Gaismas atgriešanās daudzinājums

                                                                                                                                                   

                                                                                                    

ceturtdiena, 2019. gada 14. novembris

Marģera Grīna piemiņai


Marģers Grīns
(1928.12.28. - 2019.11.4.)

Veļu laikā Latvijas dievturu saime ir saņēmusi skumju ziņu – aizsaules valstībā devies Latvijas Dievturu Sadraudzes ilggadējs vadītājs un goda dižvadonis Marģers Grīns.
Izsakām visdziļāko līdzjūtību Marģera tuviniekiem un cieņā noliecam galvu viņa pašaizliedzīgā gara un mūža devuma priekšā, kopjot latviskās dzīvesziņas dievestību - dievturību.

Latvijas Dievturu Sadraudze vienmēr turēs augstā godā atmiņas par Marģera nenogurstošo degsmi un pastāvīgo darbību dievturības izaugsmei kopā ar sievu Māru Grīnu, tam veltot visu savu mūžu. Kopā darītais un radītais ražīgi izpaudās redaktoru darbā pastāvīgi iznākušajam laikrakstam latvietībai “Labietis”, uzturot latviskās patības un neatkarības dzirksti katrā latvietī gan trimdā, gan okupētajā Latvijā. Kopā sarakstītā un augsti vērtējamā latviskās dzīvesziņas pamatvērtību grāmata “Latviešu gads, gadskārta un godi” trimdas latviešiem bija pamatu pamats garīgi neizšķīst svešās zemēs un latviešiem Latvijā nepadoties režīma ideoloģijai. Šī grāmata vēl pirms okupācijas beigām neskaitāmās kopijās no rokas rokā tika izplatītas tautā, tā ietekmējot dievturības turpināšanos dzimtu tradīcijās un folkloras tradīciju kopēju kustības veidošanos. Daudziem siltās atmiņās paliks Marģera vadītie Latviešu tautiskā mantojuma kursi, kurus viņš uzsāka regulāri rīkot Latvijā tūlīt pēc Latvijas brīvības atgūšanas, un viņa vadītie latviskie dzīves godi senču tradīcijās.

Lai vieglas smiltis Marģeram, pievienojoties dižvīru veļu pulkam.

Latvijas Dievturu Sadraudze

Marģers Grīns dzimis 1928. gada 28. decembrī, Īles pagasta Daudzumos. Otrā pasaules kara frontei tuvojoties, jāatstāj dzimtā sēta. Pēc kara Vācijā, bēgļu nometnē, viņš apmeklē un sekmīgi nobeidz Blombergas latviešu ģimnāziju un, sākoties lielajai izceļošanai, nonāk Amerikas savienotajās valstīs. Tur, strādādams maizes darbu, turpina izglītību un iegūst bakalaura grādu (BE) ķīmijas inženierzinātnēs. Nodibina ģimeni ar Māru Brastiņu un turpina izglītību, iegūdams zinātņu maģistra grādu (MS). Seko darbs ķīmijas rūpniecībā, kam līdztekus turpina izglītību, nopelnīdams maģistra grādu uzņēmumu vadībā (MBA). Izglītības turpināšana doktora grāda iegūšanai tautsaimniecībā ir jāpārtrauc, jo darba pienākumi viņu noved Brazīlijā, kur sagatavo Sanpaulo valsts saimniecības pārkārtošanas plānu. ASV strādā par projektu vadītāju, plānodams un celdams daudzas ķīmiskās rūpnīcas.

Latviešu sabiedrībā jau no ģimnāzijas laikiem darbojas kultūras un izglītības laukā, piedalīdamies dažādu kultūras pasākumu un jaunatnes pašdarbības grupu organizēšanā. ASV vadījis Klīvlandes latviešu skolu, bijis Amerikas latviešu apvienības Kultūras un Izglītības biroju vadītājs, ierosinājis dibināt Latviešu institūtu un ir tā pirmais vadītājs, organizē pirmo trimdas pirmo mākslinieku saietu un kultūras konferenci. Daudz pētījis dainas un rakstījis Labietī par latviešu kultūras un izglītības tematiem, pievērsdams sevišķu uzmanību tīra un nepiesārņota latviešu tautiskā mantojuma saglabāšanai. Kopā ar sievu Māru sakopo grāmatas “Latviešu gads, gadskārta un godi” (Latvijā izdota 1992.g.) un “Latviešu lietiskā daiļrade”(1990.g.). Saraksta grāmatu “Latviešu senā dievestība un tās atjaunojums - dievturība” (Latvijā izdota 1998.g.). Kopš 1991. gada vada Latviešu tautiskā mantojuma kursus Latvijas universitātēs un kultūras darbinieku saietos Latvijā. 2001. gadā izdod rakstu krājumu “Mēs esam” un 2015. gadā nāk klājā plašs pētījums – apcere par dieva dainām “Dieva atskārta”.

pirmdiena, 2019. gada 11. novembris

LATVIJA pirms LATVIJAS




2019.gada 15.novembrī plkst. 18.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas (Brīvības ielā 49/53) 2.stāvā, Lasītāju zālē notiks Latvijas Dievturu sadraudzes sarīkojums LATVIJA pirms LATVIJAS. Sarīkojuma ietvaros: 

- mākslas vēsturnieces, LZA goda locekle Edvardas Šmites vēstījums Merķelis un latviešu tēlotāja māksla. 

- Daudzinājums – dziesmu ritus vada Anda Ābele un Rīgas folkloras kopa LAIVA.

Sienas kalendārs 2020.gadam


Mūsu dzīvesziņā ļoti svarīga ir laikskaites tradīcija. Kā mēs to esam raduši dēvēt - savs kalendārs. Jau vairākus gadus novembrī-decembrī saņemam mūsu domubiedra Aļģirda Lukoševiča sarūpētu sienas kalendāru latviskā garā. 

piektdiena, 2019. gada 8. novembris

ZIEMEĻBLĀZMAS GAISMĀ (novembra apcere)

Uldis Punkstiņš, Beverīnas saimes vadītājs

Sala mēnesis- novembris- ir nozīmīgs mūsu valstij un tautai ar Lāčplēša dienu un valsts dibināšanas dienu. Mārtiņi iezīmē rudens un klusā veļu laika beigas. Šai apcerē gribu pieminēt latviešu karavīru un viņa veli. Bez mūsu karavīru atdotām dzīvībām nebūtu 1918. gada valsts.

Visos laikos, ko vēsture atstāsta, latvietis un viņa sencis ir rūdījies cīņās, sākot ar sirotāju atvairīšanu un pirmo valstisko veidojumu aizsargāšanu. Mūsu zemē lielās pasaules krustcelēs satiekas tirgoņu un laupītāju gaitas, mijas zemes saimnieku un svešzemju „interesentu” ceļi..

Pati māte savu dēlu karavīru audzināja...