pirmdiena, 2019. gada 9. septembris

Jauno saviešu uzņemšana

2019.gada 21.septembrī plkst. 13.00 Lokstenes svētnīcā notiks jaunos saviešu Sadraudzē uzņemšanas rituāls.



Tas būs īpašs svētbrīdis tiem, kuri nesen iestājušies Latvijas dievturu sadraudzē, kā arī viņu draugiem, domubiedriem un ģimenēm. Un visai mūsu LDS saimei.

Piedalīties, sveikt un līdzdarboties laipni aicināti visi interesenti. Savu dalību rituālā lūgums pieteikt!

Iestāties Latvijas Dievturu sadraudzē iespējams aizpildot un parakstot Iestāšanās pieteikuma veidlapu, un nosūtot to  uz mūsu e-pasta adresi - dievturi@gmail.com

pirmdiena, 2019. gada 2. septembris

Ēriku Vilipsoni atminoties ...

2019.gada 16.septembrī plkst. 18.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkā VIDZEME (Brīvības gatvē, 206) sarīkojums 
Ēriku Vilipsoni atminoties ...

Ērika Vilipsone. Māksliniece, rakstniece, vai precīzāk, rakstītāja - gan ar spalvu, gan adatu un diegu, daiļamatniece, izdevēja. Tā sanācis, ka Ērikas mūža lielākā daļa aizritējusi bēgļu gaitās un trimdā. Dzimusi Latvijas Ziemeļu mazpilsētiņā Limbažos, bet lielu daļu dzīves laka pavadījusi Anglijā. Salīdzinoši maz zināma Latvijā, bet bijusi ļoti talantīga un daudzpusīga - zinātāja folkloras, etnogrāfijas un mākslas jomās. 

sestdiena, 2019. gada 31. augusts

DIEVA MĀRA

Šorīt agri celdamās, trīs vārdiņus vien sacīju:
Dievis Tēvs, Mīļa Māra, nāc manim palīgā. (23072 v.)

Gatavs nāca istabā, i ārā neejot.
Dieva galds, Mīļa Māre, mūsu pašu pelnījums. (55614 Krustpils Dg)

… tur nāca Dieviņš naksniņu gulēt.
Kur ņemšu Dievam ac’ūdentiņu?
- Augstajā kalnā, svētavotā(i).
Kur ņemšu Dievam ac’slauku dvieli?
- Māriņas klētī, pūrdibenā(i). 
(OL 1600,10415 Ugāle Vnp.)

piektdiena, 2019. gada 23. augusts

Baltijas ceļš un Molotova – Ribentropa, Vladimira – Alberta pakti.




34131-0
Lai bij vārdi, kam bij vārdi,
Man pašam stipri vārdi:
Daugaviņu notureju,
Mietu dūru vidiņâ.

Tāpat, kā Daugava ir Latvijas vidus dzīvības artērija, tā arī Baltijas ceļš iezīmēja Baltijas tautu gara brīvības dzīvības artēriju. Triju tautu cilvēku ķēde, kā simboliska robežlīnija, aizvijās pār trim zemēm kā dzīva liecība šo tautu gadsimtu centieniem un cīņai par savu zemju neatkarību un robežu neaizskaramību. Tā bija ass mūsu mantoto un nākotnes centienu vērtību atskaites vidū.
Tā bija savas brīvības pasludināšana un skaidrs vēstījums pasaulei, ka teritoriju pārdalīšana Molotova – Ribentropa pakta veidā ir starptautisks noziegums vecā impēriskas visatļautības un laupīšanas garā.
Dziļākajā būtībā tas bija arī atgādinājums par mūsu vēsturisko pieredzi jau no trīspadsmitā gadsimta pirmsākumiem, par cittautu piekopto praksi mūsu zemēs aizmuguriski nospraust politiskās un reliģiskās ietekmes robežas vietējo tautu pakļaušanai un meslu ekspluatācijai, apejot vietējo tautu tiesības.

Molotova – Ribentropa jeb Hitlera – Staļina pakts patiesībā bija tikai sena vācu - krievu teritoriālās ekspansijas politiskās prakses tradīcija tirdzniecības ceļu  kontrolēšanai un meslu ievākšanas pārdalei, kas jau aizsākās un ir pielīdzināma bīskapa Alberta un Polockas kņaza Vladimira “mūžīgā miera” 1212. gada līgumiem, lai savstarpēji varētu atbrīvot rokas vēl nepakļauto Baltijas tautu paverdzināšanai, kā tas aprakstīts Indriķa hronikā:
“9. PAR MIERA SALĪGŠANU UZ MŪŽU STARP POLOCKAS KŅAZU UN RĪDZINIEKIEM.
[..] Kad viņi ieradās Rīgā un tur darīja zināmu kņaza gribu, rīdzinieki piekrita, un tad pirmoreiz tika slēgts mūžīgs miers starp kņazu un rīdziniekiem, taču ar noteikumu, lai līvi kņazam ik gadu samaksātu pienācīgos meslus vai arī bīskaps viņu vietā. Par to visi bija priecīgi, jo tagad varēja drošāk karot ar igauņiem un pārējiem pagāniem. Un tā tas arī notika” (IH XIV, 9);
“PAR TO, KĀ SALĪGTS MIERS AR KŅAZU UN LĪVZEME ATSTĀTA BRĪVA.
Tad kņazs, laikam gan Dieva iedvesmots un pamācīts, bīskapam beidzot atstāja visu Līvzemi brīvu ar nosacījumu, ka viņu starpā tiktu salīgts mūžīgs miers kā pret lietuvjiem, tā pret pārējiem pagāniem un ka tirgotājiem ceļš pa Daugavu vienmēr būtu brīvs. Kad tas bija izdarīts, kņazs ar tirgotājiem un visu savu tautu devās augšup pa Daugavu un priecīgi atgriezās savā pilsētā Polockā. Bet arī bīskaps ar visiem savējiem vēl priecīgāks devās lejup un atgriezās Līvzemē” (IH XVI, 2).

Turpmākos gados mūsu zemes ne reizi vien ir pārstaigājuši sveši zābaki šķeļot tautas, pārspraužot robežas gan fiziskās gan garīgās ietekmes telpā, kā robežzīmes tam atstājot izkautus, nodedzinātus pilskalnus, verdzībā aizdzīto un vairs neatgriezušos pamestās mājas un saimniecības, karos kritušo kapu zīmes un dažādu austrumu un rietumu reliģisko ideoloģiju savstarpējo ietekmes sfēru cīņu garīgās pakļaušanas tempļu smailes pār senajām svētvietām. Vēl šodien varam novērot kā turpina dzīvot senās stratēģijas, kurās, aiz dažādām politisko un reliģisko ambīciju saplūsmēm un to fiktīvajām kultūrtelpu definīcijām (pat it kā dažādu civilizāciju pretmetu līmenī) slēpjas teritoriālas un tirgus ekspansijas ambīcijas. 
Bet palikušās robežzīmes ir arī iecirstās robežas cilvēku psiholoģijā un vērtību apziņā, kas bieži izpaužas pazeminātā pašapziņā un pašvērtējumā, kas panākts uzspiežot dzīvi pēc svešiem “pātariem” un citu kultūru arhetipiem, noliekot vērtību atskaiti citā “vidū”, citā pasaules malā. Tas liecina par apstākļu uzspiestās pielāgošanās “dzīvesziņas” smagajām sekām, pāraugšanu par nekritisku dalītas personības samierināšanās dzīvesveida paradumu, atstājot savām tradīcijām un vērtībām pakārtotu lomu. Lielākā traģēdija tajā ir izpostītās ģimenes un sarautās dzimtu saites, izkropļotā savstarpējās saskarsmes tradīciju kultūra un tautas vērtību uztvere vienotā veselumā - latviskā dzīvesveida dzīvesziņā.

Bet Baltijas ceļš apliecināja, ka, neskatoties ne uz kādiem apstākļiem, mēs spējam atkal sadoties rokās, vienoties katrs savā zemē un arī pāri tās robežām, neaizmirst savu senču mantojuma vērtības un atjaunot pašu noteiktās dzīvesziņas tradīcijas, pieteikt savu patību pasaulei, saglabāt to un kā tēvu tēvu mestās laipas nodot to nākošajām paaudzēm.

33680-0
Lād man ļaudis, bur man ļaudis,
Nevar mani izpostìt,
Dieviņš taisa zelta sētu
Apkārt manu augumiņu.

Andrejs Broks
Latvijas Dievturu Sadraudzes dižvadonis.

ceturtdiena, 2019. gada 22. augusts

BALTU VIENĪBAS SASAUKSME – 2019

Kā katru gadu kopš 2009.gada 22.septembrī tiek iededzinātas Baltu Vienības ugunis. Arī šogad. Latvijas Dievturu sadraudze un Latviskās dzīvesziņas centrs ZALTIS ir uguņu iedegšanas koordinatori Latvijā. Aicinām būt atbildīgiem un līdzdarbīgiem - ar saviem uguņiem kuplināt un stiprināt mūsu kopības un vienotības iedeju. Mūsu zemju un tautu spēku. Baltu zemju spēku. Aicinām iesaistīties arī pasaulē mītošo baltu tautu pēctečus!

Tik, cik būs uguņu uz katra kalna,
Tik mēs arī te dzīvosim /M.Melgalvs/

trešdiena, 2019. gada 31. jūlijs

Dievturu Vēstnesis Nr.31 (¹2019#3)

Sveicināti, labi ļaudis!

Siena laikā nākam klajā ar Latvijas Dievturu sadraudzes laikraksta Dievturu Vēstnesis jaunāko, 31. (¹2019#3) numuru. Turpinājumizdevumā, ko dievturi sāka izdot vairāk nekā pirms 90 gadiem, šis laidiens digitālā veidolā veltīts tuviem un tāliem jāņabērniem, Saules halo, jaunumiem Lietuvā, latviskumam kā reliģiskai pārliecībai, ekoteoloģijai dainās, Laimai un Mārai Liepu un Rudzu mēnesī.

Saite uz PDF datni zemāk – raksta turpinājumā.

sestdiena, 2019. gada 27. jūlijs

Jauna Sigmas Ankravas grāmata - Indiešu dievi un dievietes.


Interesanta grāmata tiem, kas pēta baltu dievestības saknes lai salīdzinātu kā no kopējas izcelsmes kultūrtelpas, kā to tagad apliecina arheoģenētikas pētījumi, ir veidojusies āriskās dievestības vēdiskais atzars Indijā un kā tas tālāk attīstījies. Grāmatu papildina plašs tekstā ietverto nosaukumu un terminu alfabētiskais rādītājs un autores uzņemtas fotogrāfijas.

http://www.dgramata.lv/dg-izdotas-gramatas/uzzinu-literatura/originalliteratura-latviesu/indiesu-dievi-un-dieves



svētdiena, 2019. gada 30. jūnijs

Daudzināsim līvu, latgaļu un latviešu valodu, dziesmas un dzīvesziņu

Svētdien, 2019.gada 7.jūlijā notiks viens no krāšņākajiem folkloras un dzīvesziņas sarīkojumiem vienā no Latvijas senajām un arvien dzīvajām svētvietām - Turaidā - Dieva pasenīcā - Dainu dārzā.

Sarīkojums un rituāli veltīti Latvijas seno valodu - latviešu, līvu  un latgaļu valodu, dziesmu un dzīvesziņas daudzinājumam un stiprinājumam. Svētkus ''Mēs lībieši, mēs latvieši'' rīko Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Latvijas folkloras biedrību un Siguldas novada domes atbalstu. Svētkos piedalās vairākas, aktīvi seno dievestību un dzīvesziņu kopējas, folkloras kopas - Skandinieki, Delve, Rāmupe, Grodi un citas.

trešdiena, 2019. gada 26. jūnijs

Iezīmēsim Pērkona dienu!

Mākslinieks - A.Keišs
Jau otro gadu aicinām visus dievturībā ieinteresētos uz Gada tikšanos.

Šoreiz tā norisināsies Ogrē 29.jūnijā un sastāvēs no vairākām daļām. 

Vispirms, plkst. 14.00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā Izstādes "Latviskās dvēseles raksti" atklāšana. Izstādē būs iespējams iepazīties ar latviešu raksta un ornamentu nozīmi un kopsakarībām, apskatīt no Tautas tērpu centra "Senā klēts" eksponētus tērpus, kā arī dažādus etnogrāfiskos priekšmetus.

Atklāšanas dienā mākslinieka, baltu zīmju pētnieka Valda Celma stāstījums "Latvju raksts un zīmes. Baltu pasaules modelis". Vairāk - http://www.ogresmuzejs.lv/

16.30 - tikšanās Lazdukalna pakājē (piknika vietā,, Alkšņu ielā 4) iepazīšanās ar Lazdukalna Dendroloģisko parku - parka iekārtotājas Benitas Špakovkas stāstījums

17.00 - Pērkona dienas rituāls.

Visi laipni aicināti!

svētdiena, 2019. gada 23. jūnijs

Latvijas Dievturu Sadraudze sveic vasaras saulgriežos- Jāņos!

Latvijas Dievturu Sadraudze sveic visus Jāņa bērnus latviešu tautas un Latvijas senākajos,  latviskākajos un greznākajos svētkos!

Vai, Jānīti, Dieva dēls,
Tavu platu cepurīti!
Visa plata pasaulīte
Apakš tavas cepurītes.
Kas ta tāda lela pile
Tai celiņa maliņā?
Tai pilei triji vārti,
Visi triji sudrabiņa.
Pa vieniemi Dievs iebrauca,
Pa otriemi mīļā Māra,
Pa trešiemi Jānīts brauca
Div' dzelteni kumeliņi.
Līgo Dievs ar Pērkoni,
Es ar savi bāleliņi.
Pērkoņam visa zeme,
Man deviņi bāleliņi.

ceturtdiena, 2019. gada 20. jūnijs

KĀ JĀNIS NONĀCA LĪDZ JĀŅIEM

Uldis Punkstiņš, Beverīnas saimes vadītājs

Dievs atjāja vakarā,- kur liks Dieva kumeliņu?
Siesim vara vadelēs, laizsim rožu dārziņā. (B. 32911)

Viens no nepelnīti aizmirstiem dievturu kustības pamatlicējiem K. Bregžis atzīmējis, ka Dievam ir daudz vārdu, no kuriem katrs aizrāda uz noteiktu Dieva darbības veidu. Katrs vārds modina noteiktas domas un attēlus, radot apziņā dziļas, saviļņojošas jūtas.

Vasaras saulgriežu laiks ir garīgās kulminācijas brīdis, kad „Jānīts sēd ozolā/ kalniņā” – Pasaules kokā vai kalnā. Šai laikā, garīgai dominantei esot augstākajā punktā, Jānis iegūst Dievadēla vai pat Dieva nozīmi. Dievadēls Jānis ir Pasaules un cilvēka gars.