trešdiena, 2019. gada 4. decembris

Gaismas atgriešanās daudzinājums

                                                                                                                                                   

                                                                                                    

ceturtdiena, 2019. gada 14. novembris

Marģera Grīna piemiņai


Marģers Grīns
(1928.12.28. - 2019.11.4.)

Veļu laikā Latvijas dievturu saime ir saņēmusi skumju ziņu – aizsaules valstībā devies Latvijas Dievturu Sadraudzes ilggadējs vadītājs un goda dižvadonis Marģers Grīns.
Izsakām visdziļāko līdzjūtību Marģera tuviniekiem un cieņā noliecam galvu viņa pašaizliedzīgā gara un mūža devuma priekšā, kopjot latviskās dzīvesziņas dievestību - dievturību.

Latvijas Dievturu Sadraudze vienmēr turēs augstā godā atmiņas par Marģera nenogurstošo degsmi un pastāvīgo darbību dievturības izaugsmei kopā ar sievu Māru Grīnu, tam veltot visu savu mūžu. Kopā darītais un radītais ražīgi izpaudās redaktoru darbā pastāvīgi iznākušajam laikrakstam latvietībai “Labietis”, uzturot latviskās patības un neatkarības dzirksti katrā latvietī gan trimdā, gan okupētajā Latvijā. Kopā sarakstītā un augsti vērtējamā latviskās dzīvesziņas pamatvērtību grāmata “Latviešu gads, gadskārta un godi” trimdas latviešiem bija pamatu pamats garīgi neizšķīst svešās zemēs un latviešiem Latvijā nepadoties režīma ideoloģijai. Šī grāmata vēl pirms okupācijas beigām neskaitāmās kopijās no rokas rokā tika izplatītas tautā, tā ietekmējot dievturības turpināšanos dzimtu tradīcijās un folkloras tradīciju kopēju kustības veidošanos. Daudziem siltās atmiņās paliks Marģera vadītie Latviešu tautiskā mantojuma kursi, kurus viņš uzsāka regulāri rīkot Latvijā tūlīt pēc Latvijas brīvības atgūšanas, un viņa vadītie latviskie dzīves godi senču tradīcijās.

Lai vieglas smiltis Marģeram, pievienojoties dižvīru veļu pulkam.

Latvijas Dievturu Sadraudze

Marģers Grīns dzimis 1928. gada 28. decembrī, Īles pagasta Daudzumos. Otrā pasaules kara frontei tuvojoties, jāatstāj dzimtā sēta. Pēc kara Vācijā, bēgļu nometnē, viņš apmeklē un sekmīgi nobeidz Blombergas latviešu ģimnāziju un, sākoties lielajai izceļošanai, nonāk Amerikas savienotajās valstīs. Tur, strādādams maizes darbu, turpina izglītību un iegūst bakalaura grādu (BE) ķīmijas inženierzinātnēs. Nodibina ģimeni ar Māru Brastiņu un turpina izglītību, iegūdams zinātņu maģistra grādu (MS). Seko darbs ķīmijas rūpniecībā, kam līdztekus turpina izglītību, nopelnīdams maģistra grādu uzņēmumu vadībā (MBA). Izglītības turpināšana doktora grāda iegūšanai tautsaimniecībā ir jāpārtrauc, jo darba pienākumi viņu noved Brazīlijā, kur sagatavo Sanpaulo valsts saimniecības pārkārtošanas plānu. ASV strādā par projektu vadītāju, plānodams un celdams daudzas ķīmiskās rūpnīcas.

Latviešu sabiedrībā jau no ģimnāzijas laikiem darbojas kultūras un izglītības laukā, piedalīdamies dažādu kultūras pasākumu un jaunatnes pašdarbības grupu organizēšanā. ASV vadījis Klīvlandes latviešu skolu, bijis Amerikas latviešu apvienības Kultūras un Izglītības biroju vadītājs, ierosinājis dibināt Latviešu institūtu un ir tā pirmais vadītājs, organizē pirmo trimdas pirmo mākslinieku saietu un kultūras konferenci. Daudz pētījis dainas un rakstījis Labietī par latviešu kultūras un izglītības tematiem, pievērsdams sevišķu uzmanību tīra un nepiesārņota latviešu tautiskā mantojuma saglabāšanai. Kopā ar sievu Māru sakopo grāmatas “Latviešu gads, gadskārta un godi” (Latvijā izdota 1992.g.) un “Latviešu lietiskā daiļrade”(1990.g.). Saraksta grāmatu “Latviešu senā dievestība un tās atjaunojums - dievturība” (Latvijā izdota 1998.g.). Kopš 1991. gada vada Latviešu tautiskā mantojuma kursus Latvijas universitātēs un kultūras darbinieku saietos Latvijā. 2001. gadā izdod rakstu krājumu “Mēs esam” un 2015. gadā nāk klājā plašs pētījums – apcere par dieva dainām “Dieva atskārta”.

pirmdiena, 2019. gada 11. novembris

LATVIJA pirms LATVIJAS




2019.gada 15.novembrī plkst. 18.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas (Brīvības ielā 49/53) 2.stāvā, Lasītāju zālē notiks Latvijas Dievturu sadraudzes sarīkojums LATVIJA pirms LATVIJAS. Sarīkojuma ietvaros: 

- mākslas vēsturnieces, LZA goda locekle Edvardas Šmites vēstījums Merķelis un latviešu tēlotāja māksla. 

- Daudzinājums – dziesmu ritus vada Anda Ābele un Rīgas folkloras kopa LAIVA.

Sienas kalendārs 2020.gadam


Mūsu dzīvesziņā ļoti svarīga ir laikskaites tradīcija. Kā mēs to esam raduši dēvēt - savs kalendārs. Jau vairākus gadus novembrī-decembrī saņemam mūsu domubiedra Aļģirda Lukoševiča sarūpētu sienas kalendāru latviskā garā. 

piektdiena, 2019. gada 8. novembris

ZIEMEĻBLĀZMAS GAISMĀ (novembra apcere)

Uldis Punkstiņš, Beverīnas saimes vadītājs

Sala mēnesis- novembris- ir nozīmīgs mūsu valstij un tautai ar Lāčplēša dienu un valsts dibināšanas dienu. Mārtiņi iezīmē rudens un klusā veļu laika beigas. Šai apcerē gribu pieminēt latviešu karavīru un viņa veli. Bez mūsu karavīru atdotām dzīvībām nebūtu 1918. gada valsts.

Visos laikos, ko vēsture atstāsta, latvietis un viņa sencis ir rūdījies cīņās, sākot ar sirotāju atvairīšanu un pirmo valstisko veidojumu aizsargāšanu. Mūsu zemē lielās pasaules krustcelēs satiekas tirgoņu un laupītāju gaitas, mijas zemes saimnieku un svešzemju „interesentu” ceļi..

Pati māte savu dēlu karavīru audzināja...

otrdiena, 2019. gada 5. novembris

Saiets Domā, dari latviski!

Šogad norisināsies jau desmitais latviskuma saiets, kas dibinājās un veidojās sākotnēji kā konference Baltu mantojums. Latviskuma tēmas ir allaž svarīgas un nozīmīgas ne tikai tiem ļaudīm, kas tā kopšanā  darbojas vairāk atvērtajā ļaužtelpā, gan tiem, kuri darbojas savā ģimenē, saimē - savā iekštelpā.

Kā vēstī saieta rīkotāji, - tā mērķis ir caur kopā sanākšanu veldzēties latviskuma pļavā, iedvesmoties no domātājiem, gūt jaunas atziņas no darītājiem un augt. Saiets ir vieta, kur valda atkalredzēšanās prieks, tiek stiprināts mūsu tautas gars un saknes.

Šīgada saieta tēma DOMĀ, DARI LATVISKI! Ar saviem priekšlasījumiem un pieredzes stāstiem tajā piedalīsies arī Latvijas Dievturu sadraudzes pārstāvji - Eva Mārtuža, Andrejs Broks un Gunta Saule. 


pirmdiena, 2019. gada 21. oktobris

GAIŠĀ VIETA VALMIERĀ?

Uldis Punkstiņš, Beverīnas saimes vadītājs

(Dīvals – Luca – Elku saliņa)

Brīvdienās pastaigāju gar Elku saliņu Valmierā. Iemeslu atklāšu pēc tam, kad būšu aprakstījis vēsturiskās liecībās tās apkārtni šajā rakstiņā.

Pēc nostāstiem, senos laikos Elku saliņā atradusies svētbirzs jeb lūķis (zvaigžņu lūkotava?)

Netālu no Elku saliņas Lucas gravā bijis avotiņš, pie kura nākuši dziedēt acu kaites. Gaismas avots, tātad. No tā (vai gar to) tecējusi Svētupīte, kuras aprises lietainos gados un pavasara plūdu laikā redzamas, un pie tālāk Gaujmalā esošās saucamās Zaķu saliņas, veidojot divus atzarus, ietek Rātsupītē (senāk Melnupe un Varīte).




svētdiena, 2019. gada 20. oktobris

Dievturu Vēstnesis Nr.32 (¹2019#4)

Sveicināti, labi ļaudis!

Veļu laikā nākam klajā ar Latvijas Dievturu sadraudzes laikraksta Dievturu Vēstnesis jaunāko, 32. (¹2019#4) numuru. Turpinājumizdevumā, ko dievturi sāka izdot vairāk nekā pirms 90 gadiem, šis laidiens digitālā veidolā veltīts šī gada Baltu Krivulei, Veļu laikam, attiecībām ar kristietību un teopoētikai, kā arī citām rakstos šoreiz aplūkotajām tēmām.

Saite uz PDF datni zemāk – raksta turpinājumā.

piektdiena, 2019. gada 11. oktobris

Veļu vakars senču pieminēšanai


2019.gada 16.oktobrī plkst. 18.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbiliotēkā VIDZEME norisināsies Latvijas Dievturu sadraudzes rīkotais ikgadējais VEĻU VAKARS.

Dziesmu un rotaļu ritus vadīs Anda Ābele, svētrunu Mēs tautai - tauta mūsos teiks LDS Vecajo padomes vadītājs Valdis Celms

Dalībniekus aicinām līdzi ņemt savus dzimtas senču stāstus, piemiņas veltes, vaska svecītes, nelielu cienastu veļiem un pašiem.

trešdiena, 2019. gada 9. oktobris

LAIMAS LIKUMS

Uldis Punkstiņš, Beverīnas saimes vadītājs

Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu, abus divus mīļi lūdzu:
No Dieviņa veselību, no Laimiņas labu mūžu.
Lūdzu Dievu augsta zirga, lai kājiņas neapmirka,
No Laimiņas labu mūžu, lai man labi padzīvot.

LAIMA ir viena no Dieva trejādības (Dievs, Māra, Laima) izpausmēm, kas sadarbībā ar Dievu darina cilvēka mūžu. Šīs saules dzīve ir Dieva dota, Māras gādāta un Laimas vadīta. Dievs ir Laimas cēlonis, bet Laima – mūža norises jeb laiduma dievišķā noteicēja. Kur Dievs, tur Laime. Māra turpretī veido cilvēka eksistencei nepieciešamo materiālo realizējumu un rada nosacījumus Laimas aprūpētai kustībai pretī gaišajam, pretī pilnībai. Dievs dod, Laima liek, Māra stāv klāt. Šo Dieva, Māras un Laimas sadarbību labi var saskatīt attiecību attēlojumos latvju rakstos.