piektdiena, 2019. gada 11. oktobris

Veļu vakars senču pieminēšanai


2019.gada 16.oktobrī plkst. 18.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbiliotēkā VIDZEME norisināsies Latvijas Dievturu sadraudzes rīkotais ikgadējais VEĻU VAKARS.

Dziesmu un rotaļu ritus vadīs Anda Ābele, svētrunu Mēs tautai - tauta mūsos teiks LDS Vecajo padomes vadītājs Valdis Celms

Dalībniekus aicinām līdzi ņemt savus dzimtas senču stāstus, piemiņas veltes, vaska svecītes, nelielu cienastu veļiem un pašiem.

trešdiena, 2019. gada 9. oktobris

LAIMAS LIKUMS

Uldis Punkstiņš, Beverīnas saimes vadītājs

Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu, abus divus mīļi lūdzu:
No Dieviņa veselību, no Laimiņas labu mūžu.
Lūdzu Dievu augsta zirga, lai kājiņas neapmirka,
No Laimiņas labu mūžu, lai man labi padzīvot.

LAIMA ir viena no Dieva trejādības (Dievs, Māra, Laima) izpausmēm, kas sadarbībā ar Dievu darina cilvēka mūžu. Šīs saules dzīve ir Dieva dota, Māras gādāta un Laimas vadīta. Dievs ir Laimas cēlonis, bet Laima – mūža norises jeb laiduma dievišķā noteicēja. Kur Dievs, tur Laime. Māra turpretī veido cilvēka eksistencei nepieciešamo materiālo realizējumu un rada nosacījumus Laimas aprūpētai kustībai pretī gaišajam, pretī pilnībai. Dievs dod, Laima liek, Māra stāv klāt. Šo Dieva, Māras un Laimas sadarbību labi var saskatīt attiecību attēlojumos latvju rakstos.

pirmdiena, 2019. gada 7. oktobris

Veļu laika pārdomas

Gunārs Grabinskis, dievturis (Ausekļa saime)

Ir pavadīta Miķeļdiena un gaidām Mārtiņus. Šajā laikā mēs pieminam savus senčus, radiniekus, paziņas, Valsts nozīmīgākos darbiniekus - arī dievturus, kuri daudz darījuši dievturības labā. Katram būs savs stāsts, ar ko viņš vēlēsies padalīties ar saviem domu biedriem. Kā pirmais, es dalos ar savu stāstu, kuru uzrakstīju pirms vairākiem gadiem pārdomu brīžos un tas man raisa personīgas pārdomas...

Man aiz loga sāk dzeltēt lapas. Nedaudz līņā. Ir patīkama apmākusies rudens diena. Man rokās ir pāris kastaņu, kurus es atradu, staigājot pa kādu no Rīgas parkiem. Šie kastaņi mani aizved tālu bērnības zemē, kad man pie virtuves loga auga milzīgs kastaņkoks. Pavasaros tas ziedēja milzīgām ziedu vālēm. Ja kāds prasīja, kur tu dzīvo, varēju teikt – pie tā milzīgā ziedošā kastaņkoka. Un neviens neapmaldījās. Rudeņos, savukārt no tā krita gatavie kastaņi, bumbodami mājas jumtu. No rītiem bija pilna sēta adataino kamolīšu. Dažs labs no tiem jau bija atsprādzis vaļā, rādīdams savu brūno augli – nākamo kastaņkoku, apliecinot savu nemirstību, turpinājumu.

sestdiena, 2019. gada 5. oktobris

Pieminot 820. gadi baltu tautām pieteiktajam krusta karam

UZMANĪBU! DĖMESIO! ATTENTION! #KrustaKari820 #BalticCrusades820

🔥 Šodien ¹2019/10/05 tiek atzīmēta 820. gadskārta, kopš Romas pāvests Inocents III pasludināja krusta karu pret Livonijas pagānu tautām (1199/10/05). Šovakar, nolikdami iedegtas sveces ar sēru lentēm pie Brīvības pieminekļa un tuvējām baznīcām, kur lielākoties atradušās mūsu kādreizējās svētvietas, atgādināsim, ka mēs joprojām esam dzīvi un, ka mūsos turpina degt mūsu baltu dievestības liesmas.

🔥 Šiandien ¹2019/10/05 minimi 820 metai, kai Romos popiežius Inocentas III paskelbė kryžiaus žygį prieš pagoniškąsias Livonijos tautas (1199/10/05). Šiąnakt, kai dedame uždegtas žvakes su gedulo juostelėmis prie Laisvės paminklo ir šalia esančių bažnyčių, kur buvo dauguma mūsų buvusių šventovių, primename, kad mes vis dar gyvi ir kad mumyse ir toliau šviečia mūsų baltų religijos liepsna.

🔥 Today ¹2019/10/05 marks the 820th anniversary since Pope Innocent III declared a crusade against the pagan peoples of Livonia (1199/10/05). Tonight, by placing lighted candles with mourning ribbons at the Freedom Monument and nearby churches where our holy places have been before, we will remind you that we are still alive and that the flames of our Baltic religion continue to blaze within us.




Sicut eccleſiasticæ religionis cenſura compelli non patitur ad credendum invitos, ſic ſponte credentibus apoſtolica ſedes, quæ mater eſt omnium generalis, munimen ſuæ protectionis indulget, & fideles ad defenſionem eorum ſalubribus monitis exhortatur; ne ſi nuper converſis negatum fuerit defenſionis auxilium, vel in primoſ revertantur errores, vel eos ſaltem poeniteat credidiſſe. Accepimus enim quod cum bonæ memoriæ M. Epiſcopus Livonienſis fuiſſet provinciam Livonienſem ingreſſus, in verbo Domini laxans prædicationis ſuæ retia in capturam, inter populos barbaros qui honorem Deo debitum, animalibus brutis, arboribus frondoſis, aquis limpidis, virentibus herbis & ſpiritibus immundis impendunt, uſque adeo Domino concedente profecit, ut multos a ſuis erroribus revocatos ad agnitionem perduceret veritatis, & ſacri baptiſmatis unda renatos, doctrinis ſalutaribus informaret. Verum inimicuſ homo qui tanquam leo rugiens circuit quærens quem devoret, invidens converſioni eorum pariter & ſaluti, perſecutionem paganorum circum-adjacentium in eos iniquis ſuggeſtionibus excitavit, cupientium eos delere de terra, & de partibus illis Chriſtiani nominis memoriam abolere. Ne igitur noſtræ negligentiæ valeat imputari, ſi hi qui iam crediderunt retro cogantur abire, nec præsumant aliqui fidem noſtram recipere ſi illi qui iam receperunt a paganorum incurſibus remanſerint indefenſi univerſitatem veſtram, monemus, & exhortamur attentius, in remiſſionem vobis peccaminum iniungentes, quatenus niſi pagani circa Livonienſem Eccleſiam constituti cum Chriſtianis treugas inire voluerint, & initas obſervarint, ad defenſionem Chriſtianorum qui ſunt in partibus illis potenter & viriliter in nomine Dei exercituum aſſurgatis. Nos autem omnibus de partibus veſtris qui ſanctorum limina viſitare voverunt, præſentium auctoritate concedimus, ut in voti commutatione emiſſi, in defenſionem Livonienſis Eccleſiæ ad partes illas pro reverentia nominis Chriſtiani procedant. Omnes ſiquidem qui ad defendendam Livonienſem Eccleſiam, & Chriſtianos in illis partibus conſtitutos divino zelo ſuccenſi duxerint tranſeundum, ſub beati Petri & noſtra protectione ſuſcipimus, & eis apoſtolici patrocinii beneficium impertimur. Datum Laterani III. Nonas Octobris.

otrdiena, 2019. gada 1. oktobris

Mūsļaužu pārdomas

Esam sagaidījuši rudens ekvinokciju izsakoties astronomiskos terminos, jeb Miķeļus apzīmējot saskaņā ar latviešu gadskārtu ritu. Būtu labi, ja darbi būtu padarīti, taču tā nemēdz būt. Tomēr sācies “gada darba” izvērtēšanas laiks, gribam to vai ne. 

Interesants laiks. Kam lai uzticas? Iepriekšējā rakstā minēju, ka Rīgas domes koalīcija tapusi skaitliski lielāka un še tev, daļa nostājas “pret savējiem”.

piektdiena, 2019. gada 27. septembris

Romuvas valstiskā situācija Lietuvā

Viļņa, 27.sept., LETA--BNS. Lietuvas Seima lēmums nepiešķirt valsts atzītas netradicionālas reliģiskās kopienas statusu senās baltu reliģijas kopienai "Romuva" ir neobjektīvs un diskriminējošs, uzskata reliģiju pētnieki.

Foto: V. Daraškevičiaus

Lietuvas parlaments jūnijā izskatīja "Romuvas" pieteikumu par šāda statusa piešķiršanu, bet lēmuma pieņemšanai parlamenta sēdē pietrūka balsu. Noraidījums nozīmē, ka jāpaiet vēl desmit gadiem, lai "Romuva" varētu iesniegt atkārtotu pieteikumu.

ceturtdiena, 2019. gada 26. septembris

Svētums - jēgpilnas dzīves atskārsme

Eva Mārtuža, LDS valdes vadītāja

Baltu Krivule 14.-15. septembrī Polijā Punskā pulcēja vadošos etnisko reliģiju pārstāvjus no Latvijas, Lietuvas, Polijas, ASV un Baltkrievijas. Krivule notika prūšu-jātvingu tūrisma centrā, kas izveidots kā etnogrāfiskais muzejs. Vēsturisko gaisotni mūsdienu vidē uztur prūšu pēctecis Petrs Lukaševičs, kurš no saviem vecākiem uzzinājis savu patieso izcelsmi, solīja godāt un iedzīvināt Prūsijas vārdu.

piektdiena, 2019. gada 20. septembris

Uzsaukums Baltu Vienības dienā

22.septembrī kopš 2000. gada baltu zemēs - Lietuvā un Latvijā atzīmē BALTU VIENĪBAS dienu. Aicinām ikvienu baltu kultūru, vēsturi un vienotību atbalstošu kopienu, saimi, ģimeni savās svētvietās - kalnos, pilskalnos, lauku sētu svētvietās iedegt uguni baltu vienībai. 

Uguns vienotības sasauksmes laiks no 20.00-21.00


Par savām uguns iedegšanas un Baltu vienības atzīmēšanas un daudzināšanas vietām lūgums paziņot - saulegunta@gmail.com. Sīkākas ziņas - 27811297


pirmdiena, 2019. gada 9. septembris

Jauno saviešu uzņemšana

2019.gada 21.septembrī plkst. 13.00 Lokstenes svētnīcā notiks jaunos saviešu Sadraudzē uzņemšanas rituāls.



Tas būs īpašs svētbrīdis tiem, kuri nesen iestājušies Latvijas dievturu sadraudzē, kā arī viņu draugiem, domubiedriem un ģimenēm. Un visai mūsu LDS saimei.

Piedalīties, sveikt un līdzdarboties laipni aicināti visi interesenti. Savu dalību rituālā lūgums pieteikt!

Iestāties Latvijas Dievturu sadraudzē iespējams aizpildot un parakstot Iestāšanās pieteikuma veidlapu, un nosūtot to  uz mūsu e-pasta adresi - dievturi@gmail.com

pirmdiena, 2019. gada 2. septembris

Ēriku Vilipsoni atminoties ...

2019.gada 16.septembrī plkst. 18.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkā VIDZEME (Brīvības gatvē, 206) sarīkojums 
Ēriku Vilipsoni atminoties ...

Ērika Vilipsone. Māksliniece, rakstniece, vai precīzāk, rakstītāja - gan ar spalvu, gan adatu un diegu, daiļamatniece, izdevēja. Tā sanācis, ka Ērikas mūža lielākā daļa aizritējusi bēgļu gaitās un trimdā. Dzimusi Latvijas Ziemeļu mazpilsētiņā Limbažos, bet lielu daļu dzīves laka pavadījusi Anglijā. Salīdzinoši maz zināma Latvijā, bet bijusi ļoti talantīga un daudzpusīga - zinātāja folkloras, etnogrāfijas un mākslas jomās. 

sestdiena, 2019. gada 31. augusts

DIEVA MĀRA

Šorīt agri celdamās, trīs vārdiņus vien sacīju:
Dievis Tēvs, Mīļa Māra, nāc manim palīgā. (23072 v.)

Gatavs nāca istabā, i ārā neejot.
Dieva galds, Mīļa Māre, mūsu pašu pelnījums. (55614 Krustpils Dg)

… tur nāca Dieviņš naksniņu gulēt.
Kur ņemšu Dievam ac’ūdentiņu?
- Augstajā kalnā, svētavotā(i).
Kur ņemšu Dievam ac’slauku dvieli?
- Māriņas klētī, pūrdibenā(i). 
(OL 1600,10415 Ugāle Vnp.)

piektdiena, 2019. gada 23. augusts

Baltijas ceļš un Molotova – Ribentropa, Vladimira – Alberta pakti.




34131-0
Lai bij vārdi, kam bij vārdi,
Man pašam stipri vārdi:
Daugaviņu notureju,
Mietu dūru vidiņâ.

Tāpat, kā Daugava ir Latvijas vidus dzīvības artērija, tā arī Baltijas ceļš iezīmēja Baltijas tautu gara brīvības dzīvības artēriju. Triju tautu cilvēku ķēde, kā simboliska robežlīnija, aizvijās pār trim zemēm kā dzīva liecība šo tautu gadsimtu centieniem un cīņai par savu zemju neatkarību un robežu neaizskaramību. Tā bija ass mūsu mantoto un nākotnes centienu vērtību atskaites vidū.
Tā bija savas brīvības pasludināšana un skaidrs vēstījums pasaulei, ka teritoriju pārdalīšana Molotova – Ribentropa pakta veidā ir starptautisks noziegums vecā impēriskas visatļautības un laupīšanas garā.
Dziļākajā būtībā tas bija arī atgādinājums par mūsu vēsturisko pieredzi jau no trīspadsmitā gadsimta pirmsākumiem, par cittautu piekopto praksi mūsu zemēs aizmuguriski nospraust politiskās un reliģiskās ietekmes robežas vietējo tautu pakļaušanai un meslu ekspluatācijai, apejot vietējo tautu tiesības.

Molotova – Ribentropa jeb Hitlera – Staļina pakts patiesībā bija tikai sena vācu - krievu teritoriālās ekspansijas politiskās prakses tradīcija tirdzniecības ceļu  kontrolēšanai un meslu ievākšanas pārdalei, kas jau aizsākās un ir pielīdzināma bīskapa Alberta un Polockas kņaza Vladimira “mūžīgā miera” 1212. gada līgumiem, lai savstarpēji varētu atbrīvot rokas vēl nepakļauto Baltijas tautu paverdzināšanai, kā tas aprakstīts Indriķa hronikā:
“9. PAR MIERA SALĪGŠANU UZ MŪŽU STARP POLOCKAS KŅAZU UN RĪDZINIEKIEM.
[..] Kad viņi ieradās Rīgā un tur darīja zināmu kņaza gribu, rīdzinieki piekrita, un tad pirmoreiz tika slēgts mūžīgs miers starp kņazu un rīdziniekiem, taču ar noteikumu, lai līvi kņazam ik gadu samaksātu pienācīgos meslus vai arī bīskaps viņu vietā. Par to visi bija priecīgi, jo tagad varēja drošāk karot ar igauņiem un pārējiem pagāniem. Un tā tas arī notika” (IH XIV, 9);
“PAR TO, KĀ SALĪGTS MIERS AR KŅAZU UN LĪVZEME ATSTĀTA BRĪVA.
Tad kņazs, laikam gan Dieva iedvesmots un pamācīts, bīskapam beidzot atstāja visu Līvzemi brīvu ar nosacījumu, ka viņu starpā tiktu salīgts mūžīgs miers kā pret lietuvjiem, tā pret pārējiem pagāniem un ka tirgotājiem ceļš pa Daugavu vienmēr būtu brīvs. Kad tas bija izdarīts, kņazs ar tirgotājiem un visu savu tautu devās augšup pa Daugavu un priecīgi atgriezās savā pilsētā Polockā. Bet arī bīskaps ar visiem savējiem vēl priecīgāks devās lejup un atgriezās Līvzemē” (IH XVI, 2).

Turpmākos gados mūsu zemes ne reizi vien ir pārstaigājuši sveši zābaki šķeļot tautas, pārspraužot robežas gan fiziskās gan garīgās ietekmes telpā, kā robežzīmes tam atstājot izkautus, nodedzinātus pilskalnus, verdzībā aizdzīto un vairs neatgriezušos pamestās mājas un saimniecības, karos kritušo kapu zīmes un dažādu austrumu un rietumu reliģisko ideoloģiju savstarpējo ietekmes sfēru cīņu garīgās pakļaušanas tempļu smailes pār senajām svētvietām. Vēl šodien varam novērot kā turpina dzīvot senās stratēģijas, kurās, aiz dažādām politisko un reliģisko ambīciju saplūsmēm un to fiktīvajām kultūrtelpu definīcijām (pat it kā dažādu civilizāciju pretmetu līmenī) slēpjas teritoriālas un tirgus ekspansijas ambīcijas. 
Bet palikušās robežzīmes ir arī iecirstās robežas cilvēku psiholoģijā un vērtību apziņā, kas bieži izpaužas pazeminātā pašapziņā un pašvērtējumā, kas panākts uzspiežot dzīvi pēc svešiem “pātariem” un citu kultūru arhetipiem, noliekot vērtību atskaiti citā “vidū”, citā pasaules malā. Tas liecina par apstākļu uzspiestās pielāgošanās “dzīvesziņas” smagajām sekām, pāraugšanu par nekritisku dalītas personības samierināšanās dzīvesveida paradumu, atstājot savām tradīcijām un vērtībām pakārtotu lomu. Lielākā traģēdija tajā ir izpostītās ģimenes un sarautās dzimtu saites, izkropļotā savstarpējās saskarsmes tradīciju kultūra un tautas vērtību uztvere vienotā veselumā - latviskā dzīvesveida dzīvesziņā.

Bet Baltijas ceļš apliecināja, ka, neskatoties ne uz kādiem apstākļiem, mēs spējam atkal sadoties rokās, vienoties katrs savā zemē un arī pāri tās robežām, neaizmirst savu senču mantojuma vērtības un atjaunot pašu noteiktās dzīvesziņas tradīcijas, pieteikt savu patību pasaulei, saglabāt to un kā tēvu tēvu mestās laipas nodot to nākošajām paaudzēm.

33680-0
Lād man ļaudis, bur man ļaudis,
Nevar mani izpostìt,
Dieviņš taisa zelta sētu
Apkārt manu augumiņu.

Andrejs Broks
Latvijas Dievturu Sadraudzes dižvadonis.