Latvijas Dievturu sadraudze sveic Latvijas valsts simtgades Jāņos

Latvijas Dievturu sadraudze sveic Latvijas valsts simtgades Jāņos – latviskās dzīvesziņas un identitātes apliecinājuma svinībās.

Ar Jāņu līgo dziesmām un ugunskuriem apliecināsim mūsu cieņu un piederību Latvijas zemei un tautai, kura tūkstošiem gadu saglabājusi šo seno gaismas, auglības un garīgā spēka tradīciju.

Tā mūs vieno ar vissenākajām Eiropas un pasaules tautu kultūrām, to tradīcijām un vērtībām, tā ir gara brīvības,  saskaņas un vienotības svinēšana ar dabas un darba ritu, ar savu ģimeni, dzimtu un tautu un visiem līdzcilvēkiem Latvijā, jo:

Visas bija Jāņa zāles,
Ko plūc Jāņa vakarā;
Visi bija Jāņa bērni,
Kas Jānīti daudzināja.

Vienosimies latviskajās pamatvērtībās, daudzinot gaismas Dieva dēlu Jāni,
un svinēsim Jāņus latviskas Latvijas labad!

Andrejs Broks

Latvijas Dievturu sadraudzes dižvadonis.

100-gades Dziesmusvētku daudzinājums un dievturu tikšanās

Lokstenes svētnīca. Foto: Uģis Nastevičs 

LATVIJAS DIEVTURU SADRAUDZE AICINA

29.jūnijā no plkst. 18.00 Lokstenē

100-gades Dziesmusvētku daudzinājums un dievturu tikšanās

Jāņu ielīgošana

2018.gada 8.jūnijā plkst. 17.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas (Brīvības ielā 49/53) 2.stāvā, Lasītāju zālē Latvijas dievturu sadraudze aicina uz Jāņu ielīgošanas dziesmu ritiem.

Tuvojas Jāņi, Vasaras saulgrieži. Gada vieni no populārākajiem un tautā iemīļotākajiem svētkiem. Tā vai citādi tie tiek svinēti it visur, gandrīz katrā saimē un sētā, katrā ģimenē, katrā domubiedru kopā, katrā draugu un kaimiņu pulkā. Tomēr neba visi zin, kas tad īsteni Jāņi ir un kā tie  tradicionāli svinami, kādi ir vispatiesākie un dziļākie Jāņu laika rituāli. 

Šīsreizes Latvijas Dievturu sadraudzes rīkotā tikšanās un dziesmu riti būs veltīti tieši šim – Jāņu, Vasaras saulgriežu, laika sajūtas izzināšanai, dziesmu un simbolu, tradīciju un rituālu apguvei, izziņai. Dziedot un rotaļās ejot. 

LDS iesaka ... Ielīgošana Sauliešu pilskalnā

Foto: Velga Kūkuma

2018.gada 7.jūnijā, ceturtdien no plkst. 19.00 Sauliešu pilskalnā Katlakalnā notiks Jāņu ielīgošanas meistardarbnīca, kurā visi laipni aicināti piedalīties. Šai reizē uzsvarus liksim vairāk tiešu uz Jāņu dziesmu un melodiju mācīšanos. Un, protams, sasaistīsim tās ar Jāņu gaidīšanas laiku, rituālajām norisēm to svinēšanas laikā, kā arī citām Jāņu apjaušanas mākslām.

Nodarbību kūrēs Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE un kopas vadītājs Andris Kapusts.

Ūsiņu laiks Latvijā un pasaulē

Foto: Uģis Nastevičs (www.ugis.info)

Ūsinu laiks Latvijā un arī pasaulē, kur latvieši mīt un ciemojas, šogad ritējis gana sparīgi un plaši. Arvien biežāk un vairāk ļaudis, mūsu tuvāki un tālāki domubiedri un latviskās tradīcijas kopēji Ūsinus svin un gaismas vairošanās laiku daudzina. Jau 4.maijā Ūsiņu svinēšanas laiku iesāka Vidzemes novadā Druvienas ciltī - gan ar aizraujošo un iedvesmojošo PĒRKONVĪRU koncertu, gan Ūsiņu rituāliem.

Foto: Uģis Nastevičs (www.ugis.info)

Savukārt 5.maijā notika Latvijas Dievturu sadraudzes rīkotie un vadītie Ūsiņi Klintaines pusē - ar Gaismas daudzinājumu Lokstenes svētnīcā un Ūsinu auglības ritiem Ozolu-akmeņu pļavā. Rituālu Lokstenes svētnīcā bija izlolojuši un vadīja vēl šai sezonā stiprinājušies, LDS Klintaines puduris un Daugavas saime Guntas Lazdas un Guntas Saules aprūpē un vadībā. Norises stiprināja aizrautīgi dūdinieki Solvita un Uldis Bērziņi, tagad arī Skrīveru folkloras kopas vadītāji, un dāsnā sēļu balss Vita Talla. Līdzskanēja un sabalsojās Kokneses kopas URGAS vadītājas Ingunas Žogotas kokles un sievu skanīgās balsis, tradīcijā un folklorā svaidītie Bišu saimes un Svētes draudzes ļaudis - Andris, Anita, Jana, Henrijs un citi, kas citkārt sastopami arī Tērvetes nu Katlkalna folkloras kopās. Ūsiņam radnieciskos Pērkona ritmus ierībināja Pērkonvīrs no Auļukalna Mikus Čavarts. Bet Ūsinu auglības ritus vadīja Svētes saime no Jelgavas puses un jo īpaši tos kopā turēja Bišu Andris,. Sievas un meitas gāja rotāt pakalnītē, iedancošanas muzikālo daļu uzradīja koknesietis Uldis Bērziņš un Vidzemes sēlis Tālis Karlsons, dejas veda un soļus ritināt līdzēja ne tikai Gunta Saule un Bišu Andris, bet arīdzan savulaik Arta Kumsāra skolnieks Brūno Podiņš no Cesvaines. Šis tiešām bija brīnumains sadziedāšanos un sadarbošnos notikums. Tas ir iedvesmojošs sākums varbūt ar tikpat iedvesmojošu nākotnes elpu.

Aicinājums pievienoties Vasarassvētku svinētājām

Foto Uģis Nastevičs www.ugis.info)

Vasarassvētku laika izbraukums, svētku gatavošana un svinēšana. 26.-27.maijs. Piedalās folkloras kopējas no Katlakalna folkloras kopas RĀMUPE, Salacgrīvas kopas CIELAVA un ciemiņi no Igaunijas. 

Šķiet, ka jau izsenis tautas Tradīcijā bijis tā, ka vīrišķajiem Ūsiņiem seko sievišķie Vasarassvētki. Tā izsecinājuši tradīcijas pētnieki un tas liekas pilnīgi iespējami un likumsakarīgi. Tradicionālie, tautas svētītie, Vasarassvētki gadu gaitā un citu kultūras un reliģisko uzslāņojumu iespaidā tikuši krietni piemirsti vai izmainīti, tomēr ir iezīmes, kuras liecina par šādu svētku esamību. Tradīcijas pētnieki un praktiķi daudzviet jau vairākus gadus šos svētkus tiecas atjaunot. Sekojot pierakstiem, ticējumiem, savām sajūtām un vēlmēm. Ņemot talkā dažādu kaimiņtautu tradīcijas iezīmes un pieredzi, kā arī vērojot to likumsakarīgo vietu gadaritā.

Ūsiņi Dievsētā (ASV, Viskonsīnā)

Ūsiņi ir vasaras un saimniecības gada sākums.

No Ūsiņa zirgu pirku, ne no sava bāleliņa;
Ūsiņam pilns stallīts, pārdodamu kumeliņu.

Atzīmēsim to, nevis pērkot zirgus, bet veicot dažādus darbiņus ap Dievsētu: sakopjot pagalmu, tīrot istabas, labojot, kas labojams! Ņemiet līdzi savus darba rīkus un zirgus!

Sabrauksim sestdien, lapu mēneša (maija) 12. dienā. Pa dienu pastrādāsim, vakarā rumulēsimies un atpūtīsimies ap Ūsiņa ugunskuru, ar dziesmām daudzinot Ūsiņu- zirgu un bišu aizgādni, saules zirgu braucēju.