Marģers Grīns
(1928.12.28. - 2019.11.4.)
Veļu laikā Latvijas dievturu saime ir saņēmusi skumju ziņu – aizsaules valstībā devies Latvijas Dievturu Sadraudzes ilggadējs vadītājs un goda dižvadonis Marģers Grīns.
Izsakām visdziļāko līdzjūtību Marģera tuviniekiem un cieņā noliecam galvu viņa pašaizliedzīgā gara un mūža devuma priekšā, kopjot latviskās dzīvesziņas dievestību - dievturību.
Latvijas Dievturu Sadraudze vienmēr turēs augstā godā atmiņas par Marģera nenogurstošo degsmi un pastāvīgo darbību dievturības izaugsmei kopā ar sievu Māru Grīnu, tam veltot visu savu mūžu. Kopā darītais un radītais ražīgi izpaudās redaktoru darbā pastāvīgi iznākušajam laikrakstam latvietībai “Labietis”, uzturot latviskās patības un neatkarības dzirksti katrā latvietī gan trimdā, gan okupētajā Latvijā. Kopā sarakstītā un augsti vērtējamā latviskās dzīvesziņas pamatvērtību grāmata “Latviešu gads, gadskārta un godi” trimdas latviešiem bija pamatu pamats garīgi neizšķīst svešās zemēs un latviešiem Latvijā nepadoties režīma ideoloģijai. Šī grāmata vēl pirms okupācijas beigām neskaitāmās kopijās no rokas rokā tika izplatītas tautā, tā ietekmējot dievturības turpināšanos dzimtu tradīcijās un folkloras tradīciju kopēju kustības veidošanos. Daudziem siltās atmiņās paliks Marģera vadītie Latviešu tautiskā mantojuma kursi, kurus viņš uzsāka regulāri rīkot Latvijā tūlīt pēc Latvijas brīvības atgūšanas, un viņa vadītie latviskie dzīves godi senču tradīcijās.
Lai vieglas smiltis Marģeram, pievienojoties dižvīru veļu pulkam.
Latvijas Dievturu Sadraudze
Marģers Grīns dzimis 1928. gada 28. decembrī, Īles pagasta Daudzumos. Otrā pasaules kara frontei tuvojoties, jāatstāj dzimtā sēta. Pēc kara Vācijā, bēgļu nometnē, viņš apmeklē un sekmīgi nobeidz Blombergas latviešu ģimnāziju un, sākoties lielajai izceļošanai, nonāk Amerikas savienotajās valstīs. Tur, strādādams maizes darbu, turpina izglītību un iegūst bakalaura grādu (BE) ķīmijas inženierzinātnēs. Nodibina ģimeni ar Māru Brastiņu un turpina izglītību, iegūdams zinātņu maģistra grādu (MS). Seko darbs ķīmijas rūpniecībā, kam līdztekus turpina izglītību, nopelnīdams maģistra grādu uzņēmumu vadībā (MBA). Izglītības turpināšana doktora grāda iegūšanai tautsaimniecībā ir jāpārtrauc, jo darba pienākumi viņu noved Brazīlijā, kur sagatavo Sanpaulo valsts saimniecības pārkārtošanas plānu. ASV strādā par projektu vadītāju, plānodams un celdams daudzas ķīmiskās rūpnīcas.
Latviešu sabiedrībā jau no ģimnāzijas laikiem darbojas kultūras un izglītības laukā, piedalīdamies dažādu kultūras pasākumu un jaunatnes pašdarbības grupu organizēšanā. ASV vadījis Klīvlandes latviešu skolu, bijis Amerikas latviešu apvienības Kultūras un Izglītības biroju vadītājs, ierosinājis dibināt Latviešu institūtu un ir tā pirmais vadītājs, organizē pirmo trimdas pirmo mākslinieku saietu un kultūras konferenci. Daudz pētījis dainas un rakstījis Labietī par latviešu kultūras un izglītības tematiem, pievērsdams sevišķu uzmanību tīra un nepiesārņota latviešu tautiskā mantojuma saglabāšanai. Kopā ar sievu Māru sakopo grāmatas “Latviešu gads, gadskārta un godi” (Latvijā izdota 1992.g.) un “Latviešu lietiskā daiļrade”(1990.g.). Saraksta grāmatu “Latviešu senā dievestība un tās atjaunojums - dievturība” (Latvijā izdota 1998.g.). Kopš 1991. gada vada Latviešu tautiskā mantojuma kursus Latvijas universitātēs un kultūras darbinieku saietos Latvijā. 2001. gadā izdod rakstu krājumu “Mēs esam” un 2015. gadā nāk klājā plašs pētījums – apcere par dieva dainām “Dieva atskārta”.
