svētdiena, 2017. gada 19. februāris

Būt latvietim – tā ir kultūras izvēle. Saruna ar Valdi Celmu



Pāršķirstot jūsu jauno grāmatu “Baltu dievestības pamati”, ko izdevusi “LA” izdevniecība, acīs iekrīt, ka tā izdota divās valodās – latviski un lietuviski, turklāt abi teksti atrodas paralēli. Kāpēc jūs tā rīkojāties?
V. Celms: Pirmais gan radās latviešu teksts. Tomēr, strādājot pie grāmatas, es kā vēl nekad sapratu, ka mūsu dievestība jāaplūko arī lietuviskā mantojuma saistībā. Tikai tā mēs iegūstam organisku un pilnīgu baltu tautu pasaules uzskata kopainu, kas nozīmīga gan latviešiem, gan lietuviešiem. Un tad jau gluži dabiski prātā nāca doma par lietuviešu teksta iekļaušanu grāmatā.
Salīdzinot abus tekstus, arī lietuviski pārtulkotās latvju dainas, vismaz man kārtējo reizi bija iespējams pārliecināties, cik patiesībā mēs esam tuvas tautas. Bet šīs grāmatas iznākšana sakrīt ar vēl vienu notikumu – dievturu svētnīcas uzcelšanu uz Daugavas salas, Liepsalās netālu no Pļaviņām.
Grāmatai “Baltu dievestības pamati” ir divi atbalstītāji – ekonomists Ivo Rubīns, kas finansēja lietuvisko tulkojumu, un Dagnis Čākurs, iecienītās “Liepkalnu” maiznīcas saimnieks. Jau vairāku gadu garumā Dagnis ir dziļi piesaistījies latviskuma idejām, kas vainagojās dievturu svētnīcas būvniecībā, lai būtu, kur cilvēkiem pulcēties gadskārtās un latviskos godos. Celtnes veidols, tās arhitektūra latviskās rijas formā, izvietojums attiecībā pret debess pusēm, svētnīcas iekārtojums, kopumā viss ansamblis ir veselas komandas pienesums, bet darbi vēl turpinās.

Lasīt visu rakstu >>>

Ziņas no Burtnieku saimes Toronto

Esam saņēmuši jauku vēstījumu un Dievpalīga vēlējumus no Mujānmarutas (Marutas Voitkus-Lūkinas), kas vienlaikus ir gan Latvijas Dievturu sadraudzes valdē, gan arī Toronto Burtnieku saimes valdē nozīmīgā amatā. Silti sveicinājumi no manas puses Guntim un Anitai Liepiņiem, Iepriecinājums un laba vēlējumi tālākajā darbībā no mūsu puses visai Burtnieku saimei okeāna viņā krastā. Varam tiešām vēlēt sparu un aizrautību, un skaistu darbošanos dievturības un tradīcijas ārējo un dziļāko slāņu kopšanā un izzināšanā Burtnieku saimes vadonei Agrai un visiem čaklajiem valdes dalībniekiem un citiem saimē darbojošamies ļaudīm. Tāpat arīdzan ceram biežāk saņemt ziņas par to, kas notiek Burtnieku un citās saimēs Amerikas kontinentā un citviet pasaulē, kur varbūt šķilas jaunas dieturības un/vai Latviskās dzīvesiņas interesentu kopieņas. Lai top! /priekšvārds - Gunta Saule/

trešdiena, 2017. gada 25. janvāris

Ziņas no Beverīnas saimes Valmierā

2017.gada 22. janvārī tiekamies  Zaļajā skolā, lai pamācītos dziesmu melodijas, bet klausījamies arī Ulda Punkstiņa stāstījumu par senču krustabu norisi, par šūpuļa līkstes kāršanu, pirmo bērna iešūpošanu. Klausījāmies arī par senās Tālavas zemju robežu meklēšanu un par Tālavas nosaukuma  varbūtējo rašanos. Mācījamies  krustabu dziesmas un Teņa dienas un Meteņa dienas dziesmas.            
Nellija Šāvēja

otrdiena, 2017. gada 24. janvāris

Ceļā uz latviešu tautu - jauna LNVM izdodota grāmata

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) laidis klajā jaunu grāmatu “Ceļā uz latviešu tautu”, kas veltīta latviešu etniskās vēstures problemātikai. Šis darbs ir viens no noslēdzošiem posmiem muzeja jau 1996. gadā aizsāktajam projektam “Latviešu saknes”, kura ietvaros tika skaidrota latviešu etniskā vēsture, veidojot izstāžu, publikāciju, konferenču un citu pasākumu ciklu par kuršiem, zemgaļiem, latgaļiem, sēļiem, vendiem un lībiešiem – etniskām grupām, kurām saplūstot izveidojās latviešu tauta.

Kuršu sievietes tērpa rekonstrukcija pēc Dundagas Laukmuižas izrakumu 13.–14. gadsimta materiāliem. Attēls no izdevuma Ceļā uz latviešu tautu / Publicitātes foto

Saruna ar autoriem raidījumā Šīs dienas acīm >>>

Latviešu tautas veidošanās ir sarežģīta un maz aplūkota tēma Latvijas vēsturē, ar salīdzinoši daudz neatbildētiem jautājumiem, kas skar latviešu etnoģenēzes priekšnosacījumus, apstākļus un gaitu. Par tautu tiek uzlūkota vēsturiski izveidojusies cilvēku kopa, ko raksturo saistība ar noteiktu teritoriju (tēvzemi), kopienas nosaukums un valoda, kopīgas ar vēsturi saistītas atmiņas, savdabīgi kultūras elementi (tradīcijas, apģērbs, rotas, keramika u.c.), vienotības apziņa, kas aptver vairākus nozīmīgus sabiedrības sektorus.
Grāmatā “Ceļā uz latviešu tautu” akcentēti un plašāk aplūkoti latviešu etnisko identitāti raksturojoši aspekti, kas skar teritoriju, dzīvesveidu, materiālo kultūru, tradīcijas un valodu. Problēmas raksturošanai izmantota daudzveidīga avotu bāze – rakstītie avoti, valodniecības dati, kartogrāfiskais materiāls u.c. Galvenais akcents likts uz arheoloģiskajām liecībām, kas lielā mērā atspoguļo apskatāmā perioda iedzīvotāju materiālo un garīgo kultūru un ļauj izsekot pārmaiņām, kas skāra vairākas dzīves jomas.
Publikācija izdota muzeja populārzinātnisko darbu sērijā, kurā jau iepriekš izdotas grāmatas par kuršiem, zemgaļiem, sēļiem un citām sentautām.

Grāmata “Ceļā uz latviešu tautu” ir LNVM Arheoloģijas departamenta speciālistu Jāņa Cigļa, Baibas Dumpes, Ilzes Mālkalnietes, Baibas Vaskas, Iritas Žeieres un Vitolda Muižnieka (arī grāmatas sastādītājs un izstādes kurators), kopīgs darbs, kurā izklāstīta latviešu tautas veidošanās vēsturei 2015. un 2016. gadā LNVM eksponētās izstādes tematika.

Grāmata “Ceļā uz latviešu tautu” ir nopērkama muzeja veikalā, Brīvības bulvārī 32. Tās cena – 10 EUR.
Izmantoti materiāli no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja mājas lapas >>>

otrdiena, 2017. gada 3. janvāris

Valdis Celms Lietuvā izvēlēts par 2016. gada "Švyturys" vārda ieguvēju.

Mūsų senąją pasaulėžiūrą puoselėja ne tik lietuviai ir ne tik Lietuvoje, bet ir kaimyninėse šalyse. Štai Valdis Celms, ilgametis Latvijos dievturių vadovas, šiemet nudžiugino nauja knyga „Baltų religijos pagrindai“. Kiek anksčiau Valdis išleido knygą „Baltų raštai ir ženklai“. Valdžio šviesa seniai peržengė Latvijos ribas, todėl jį galime drąsiai vadinti „švyturiu“.

http://kriviu-krivis.lt/svyturys/svyturys-2016/





Baltu Krivule 2012 Trikatā.
Foto Loreta Broka


Mūsu senā pasaules uzskata apzināšanā un kopšanā lielu ieguldījumu ir devuši ne tikai lietuvieši, un ne tikai Lietuvā, bet arī kaimiņvalstu cilvēki. Tā, raug, Valdis Celms, ilggadējais Latvijas dievturu dižvadonis, šogad mūs iepriecējis ar jaunu grāmatu “Baltu dievestības pamati”. Iepriekš gan Latvijā, gan Lietuvā plaši pazīstama bija Valda Celma grāmata “Latvju raksts un zīmes”. Valda gaisma jau sen staro pāri Latvijas robežām, tāpēc droši varam viņu dēvēt par “Bāku”.

http://krivule.info/lv/2017/01/01/svyturys-2016-2/

Cienījamais Valdi Celms!

2015. gadā Lietuvā tika iedibināts "Švyturys" apbalvojums, kas piešķirams baltu kultūras kopējiem - cilvēkiem, kuriem citi cenšas līdzināties, cilvēkiem, kuru veikums palīdz mūsu kopīgajam pasaules uzskatam plesties gan dziļumā, gan plašumā. Šādi cilvēki mirdz kā gaišas bākas vētrainajā pasaules uztveres jūrā. Tie ir cilvēki, kuri palīdz arī citiem atrast savu savdabību un/vai sniedz lielu ieguldījumu mūsu kultūras attīstībā.

Pērn pēc kopīgas vienošanās šis vārds tika piešķirts Daiņum Razauskam un Ramūnam Karbauskim (Dainius Razauskas, Ramūnas Karbauskis). Šogad "Švyturys" izvirzīšanā iesaistījās vairāk cilvēku un vaidilu. Tika izvirzīts arī krietni vairāk gaišo ļaužu. Vēlos uzsvērt, ka neviens neiebilda pret šīs atzinības piešķiršanu Jums, tāpēc ar lielu cieņu vēlos paziņot, ka Jūs esat izvēlēts par 2016. gada "Švyturys" vārda ieguvēju.

Vēlos arī uzsvērt, ka "Švyturys" Lietuvā ir plaši pazīstams apbalvojums, un līdz ar šī vārda piešķiršanu Jūs iegūstat lielu pagodinājumu un tiesības nākamgad ieteikt "Švyturys" apbalvojumam arī citus gaišos ļaudis. Jūsu viedoklis tiks vaicāts arī pirms turpmāko "Švyturys" apbalvojumu piešķiršanas. Iesakot gaišos ļaudis, Jūs vienlaikus arī sniegsiet iespēju šiem cilvēkiem kļūt plašāk pazīstamiem. Iepazīstot cits citu un daloties gaišumā, mēs vairojam uzticību un mazinām savstarpējo atšķirtību. Tikai uzticoties un pazīstot cits citu, mēs varam paveikt lielākus darbus un plašākas ieceres mūsu pasaules uzskata kopšanā. Tieši tāds ir "Švyturys" apbalvojuma sākotnējais mērķis. Ceram, ka arī turpmāk Jūsu darbi būs gaisma, kas cilvēkiem mirdz savas savdabības atrašanas ceļā.

_________________________________________
Pagarbiai
Kęstutis Račkaitis
Žaliakalnio vaidila

piektdiena, 2016. gada 23. decembris

LDS saimēm, savrupiem puduriem un saviešiem, Jauno Gaismas gadu ievadot.


Dedziniet gaišu guni,
Laidiet Dievu istabâ:
Dieviņš brauca par kalniņu
Sudrabotu mēteliti.


Lai nepietrūkst Dieva augstākais padoms, dvēseles spēki un dzīvesprieks!
Lai nepietrūkst Laimas vēlēta veiksme, no  Māras -  veselība, no Pērkona - kopības spēks!
Lai top!

Cieņā,
LDS dižvadonis Valdis Celms

V.Celms. Ozols - gadskārta.