LATVIJA pirms LATVIJAS

2019.gada 15.novembrī plkst. 18.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas (Brīvības ielā 49/53) 2.stāvā, Lasītāju zālē notiks Latvijas Dievturu sadraudzes sarīkojums LATVIJA pirms LATVIJAS. Sarīkojuma ietvaros: 

- mākslas vēsturnieces, LZA goda locekle Edvardas Šmites vēstījums Merķelis un latviešu tēlotāja māksla. 

- Daudzinājums – dziesmu ritus vada Anda Ābele un Rīgas folkloras kopa LAIVA.

Sienas kalendārs 2020.gadam

Mūsu dzīvesziņā ļoti svarīga ir laikskaites tradīcija. Kā mēs to esam raduši dēvēt - savs kalendārs. Jau vairākus gadus novembrī-decembrī saņemam mūsu domubiedra Aļģirda Lukoševiča sarūpētu sienas kalendāru latviskā garā. 

ZIEMEĻBLĀZMAS GAISMĀ (novembra apcere)

Uldis Punkstiņš, Beverīnas saimes vadītājs

Sala mēnesis- novembris- ir nozīmīgs mūsu valstij un tautai ar Lāčplēša dienu un valsts dibināšanas dienu. Mārtiņi iezīmē rudens un klusā veļu laika beigas. Šai apcerē gribu pieminēt latviešu karavīru un viņa veli. Bez mūsu karavīru atdotām dzīvībām nebūtu 1918. gada valsts.

Visos laikos, ko vēsture atstāsta, latvietis un viņa sencis ir rūdījies cīņās, sākot ar sirotāju atvairīšanu un pirmo valstisko veidojumu aizsargāšanu. Mūsu zemē lielās pasaules krustcelēs satiekas tirgoņu un laupītāju gaitas, mijas zemes saimnieku un svešzemju „interesentu” ceļi..

Pati māte savu dēlu karavīru audzināja...

Saiets Domā, dari latviski!

Šogad norisināsies jau desmitais latviskuma saiets, kas dibinājās un veidojās sākotnēji kā konference Baltu mantojums. Latviskuma tēmas ir allaž svarīgas un nozīmīgas ne tikai tiem ļaudīm, kas tā kopšanā  darbojas vairāk atvērtajā ļaužtelpā, gan tiem, kuri darbojas savā ģimenē, saimē - savā iekštelpā.

Kā vēstī saieta rīkotāji, - tā mērķis ir caur kopā sanākšanu veldzēties latviskuma pļavā, iedvesmoties no domātājiem, gūt jaunas atziņas no darītājiem un augt. Saiets ir vieta, kur valda atkalredzēšanās prieks, tiek stiprināts mūsu tautas gars un saknes.

Šīgada saieta tēma DOMĀ, DARI LATVISKI! Ar saviem priekšlasījumiem un pieredzes stāstiem tajā piedalīsies arī Latvijas Dievturu sadraudzes pārstāvji - Eva Mārtuža, Andrejs Broks un Gunta Saule. 

GAIŠĀ VIETA VALMIERĀ?

Uldis Punkstiņš, Beverīnas saimes vadītājs

(Dīvals – Luca – Elku saliņa)

Brīvdienās pastaigāju gar Elku saliņu Valmierā. Iemeslu atklāšu pēc tam, kad būšu aprakstījis vēsturiskās liecībās tās apkārtni šajā rakstiņā.

Pēc nostāstiem, senos laikos Elku saliņā atradusies svētbirzs jeb lūķis (zvaigžņu lūkotava?)

Netālu no Elku saliņas Lucas gravā bijis avotiņš, pie kura nākuši dziedēt acu kaites. Gaismas avots, tātad. No tā (vai gar to) tecējusi Svētupīte, kuras aprises lietainos gados un pavasara plūdu laikā redzamas, un pie tālāk Gaujmalā esošās saucamās Zaķu saliņas, veidojot divus atzarus, ietek Rātsupītē (senāk Melnupe un Varīte).

Dievturu Vēstnesis Nr.32 (¹2019#4)

Sveicināti, labi ļaudis!

Veļu laikā nākam klajā ar Latvijas Dievturu sadraudzes laikraksta Dievturu Vēstnesis jaunāko, 32. (¹2019#4) numuru. Turpinājumizdevumā, ko dievturi sāka izdot vairāk nekā pirms 90 gadiem, šis laidiens digitālā veidolā veltīts šī gada Baltu Krivulei, Veļu laikam, attiecībām ar kristietību un teopoētikai, kā arī citām rakstos šoreiz aplūkotajām tēmām.

Saite uz PDF datni zemāk – raksta turpinājumā.

Veļu vakars senču pieminēšanai

2019.gada 16.oktobrī plkst. 18.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbiliotēkā VIDZEME norisināsies Latvijas Dievturu sadraudzes rīkotais ikgadējais VEĻU VAKARS.

Dziesmu un rotaļu ritus vadīs Anda Ābele, svētrunu Mēs tautai - tauta mūsos teiks LDS Vecajo padomes vadītājs Valdis Celms

Dalībniekus aicinām līdzi ņemt savus dzimtas senču stāstus, piemiņas veltes, vaska svecītes, nelielu cienastu veļiem un pašiem.

LAIMAS LIKUMS

Uldis Punkstiņš, Beverīnas saimes vadītājs

Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu, abus divus mīļi lūdzu:

No Dieviņa veselību, no Laimiņas labu mūžu.

Lūdzu Dievu augsta zirga, lai kājiņas neapmirka,

No Laimiņas labu mūžu, lai man labi padzīvot.

LAIMA ir viena no Dieva trejādības (Dievs, Māra, Laima) izpausmēm, kas sadarbībā ar Dievu darina cilvēka mūžu. Šīs saules dzīve ir Dieva dota, Māras gādāta un Laimas vadīta. Dievs ir Laimas cēlonis, bet Laima – mūža norises jeb laiduma dievišķā noteicēja. Kur Dievs, tur Laime. Māra turpretī veido cilvēka eksistencei nepieciešamo materiālo realizējumu un rada nosacījumus Laimas aprūpētai kustībai pretī gaišajam, pretī pilnībai. Dievs dod, Laima liek, Māra stāv klāt. Šo Dieva, Māras un Laimas sadarbību labi var saskatīt attiecību attēlojumos latvju rakstos.

Veļu laika pārdomas

Gunārs Grabinskis, dievturis (Ausekļa saime)

Ir pavadīta Miķeļdiena un gaidām Mārtiņus. Šajā laikā mēs pieminam savus senčus, radiniekus, paziņas, Valsts nozīmīgākos darbiniekus - arī dievturus, kuri daudz darījuši dievturības labā. Katram būs savs stāsts, ar ko viņš vēlēsies padalīties ar saviem domu biedriem. Kā pirmais, es dalos ar savu stāstu, kuru uzrakstīju pirms vairākiem gadiem pārdomu brīžos un tas man raisa personīgas pārdomas...

Man aiz loga sāk dzeltēt lapas. Nedaudz līņā. Ir patīkama apmākusies rudens diena. Man rokās ir pāris kastaņu, kurus es atradu, staigājot pa kādu no Rīgas parkiem. Šie kastaņi mani aizved tālu bērnības zemē, kad man pie virtuves loga auga milzīgs kastaņkoks. Pavasaros tas ziedēja milzīgām ziedu vālēm. Ja kāds prasīja, kur tu dzīvo, varēju teikt – pie tā milzīgā ziedošā kastaņkoka. Un neviens neapmaldījās. Rudeņos, savukārt no tā krita gatavie kastaņi, bumbodami mājas jumtu. No rītiem bija pilna sēta adataino kamolīšu. Dažs labs no tiem jau bija atsprādzis vaļā, rādīdams savu brūno augli – nākamo kastaņkoku, apliecinot savu nemirstību, turpinājumu.

Pieminot 820. gadi baltu tautām pieteiktajam krusta karam

UZMANĪBU! DĖMESIO! ATTENTION! #KrustaKari820 #BalticCrusades820

🔥 Šodien ¹2019/10/05 tiek atzīmēta 820. gadskārta, kopš Romas pāvests Inocents III pasludināja krusta karu pret Livonijas pagānu tautām (1199/10/05). Šovakar, nolikdami iedegtas sveces ar sēru lentēm pie Brīvības pieminekļa un tuvējām baznīcām, kur lielākoties atradušās mūsu kādreizējās svētvietas, atgādināsim, ka mēs joprojām esam dzīvi un, ka mūsos turpina degt mūsu baltu dievestības liesmas.

🔥 Šiandien ¹2019/10/05 minimi 820 metai, kai Romos popiežius Inocentas III paskelbė kryžiaus žygį prieš pagoniškąsias Livonijos tautas (1199/10/05). Šiąnakt, kai dedame uždegtas žvakes su gedulo juostelėmis prie Laisvės paminklo ir šalia esančių bažnyčių, kur buvo dauguma mūsų buvusių šventovių, primename, kad mes vis dar gyvi ir kad mumyse ir toliau šviečia mūsų baltų religijos liepsna.

🔥 Today ¹2019/10/05 marks the 820th anniversary since Pope Innocent III declared a crusade against the pagan peoples of Livonia (1199/10/05). Tonight, by placing lighted candles with mourning ribbons at the Freedom Monument and nearby churches where our holy places have been before, we will remind you that we are still alive and that the flames of our Baltic religion continue to blaze within us.

Sicut eccleſiasticæ religionis cenſura compelli non patitur ad credendum invitos, ſic ſponte credentibus apoſtolica ſedes, quæ mater eſt omnium generalis, munimen ſuæ protectionis indulget, & fideles ad defenſionem eorum ſalubribus monitis exhortatur; ne ſi nuper converſis negatum fuerit defenſionis auxilium, vel in primoſ revertantur errores, vel eos ſaltem poeniteat credidiſſe. Accepimus enim quod cum bonæ memoriæ M. Epiſcopus Livonienſis fuiſſet provinciam Livonienſem ingreſſus, in verbo Domini laxans prædicationis ſuæ retia in capturam, inter populos barbaros qui honorem Deo debitum, animalibus brutis, arboribus frondoſis, aquis limpidis, virentibus herbis & ſpiritibus immundis impendunt, uſque adeo Domino concedente profecit, ut multos a ſuis erroribus revocatos ad agnitionem perduceret veritatis, & ſacri baptiſmatis unda renatos, doctrinis ſalutaribus informaret. Verum inimicuſ homo qui tanquam leo rugiens circuit quærens quem devoret, invidens converſioni eorum pariter & ſaluti, perſecutionem paganorum circum-adjacentium in eos iniquis ſuggeſtionibus excitavit, cupientium eos delere de terra, & de partibus illis Chriſtiani nominis memoriam abolere. Ne igitur noſtræ negligentiæ valeat imputari, ſi hi qui iam crediderunt retro cogantur abire, nec præsumant aliqui fidem noſtram recipere ſi illi qui iam receperunt a paganorum incurſibus remanſerint indefenſi univerſitatem veſtram, monemus, & exhortamur attentius, in remiſſionem vobis peccaminum iniungentes, quatenus niſi pagani circa Livonienſem Eccleſiam constituti cum Chriſtianis treugas inire voluerint, & initas obſervarint, ad defenſionem Chriſtianorum qui ſunt in partibus illis potenter & viriliter in nomine Dei exercituum aſſurgatis. Nos autem omnibus de partibus veſtris qui ſanctorum limina viſitare voverunt, præſentium auctoritate concedimus, ut in voti commutatione emiſſi, in defenſionem Livonienſis Eccleſiæ ad partes illas pro reverentia nominis Chriſtiani procedant. Omnes ſiquidem qui ad defendendam Livonienſem Eccleſiam, & Chriſtianos in illis partibus conſtitutos divino zelo ſuccenſi duxerint tranſeundum, ſub beati Petri & noſtra protectione ſuſcipimus, & eis apoſtolici patrocinii beneficium impertimur. Datum Laterani III. Nonas Octobris.

Mūsļaužu pārdomas

Esam sagaidījuši rudens ekvinokciju izsakoties astronomiskos terminos, jeb Miķeļus apzīmējot saskaņā ar latviešu gadskārtu ritu. Būtu labi, ja darbi būtu padarīti, taču tā nemēdz būt. Tomēr sācies “gada darba” izvērtēšanas laiks, gribam to vai ne. 

Interesants laiks. Kam lai uzticas? Iepriekšējā rakstā minēju, ka Rīgas domes koalīcija tapusi skaitliski lielāka un še tev, daļa nostājas “pret savējiem”.

Romuvas valstiskā situācija Lietuvā

Viļņa, 27.sept., LETA--BNS. Lietuvas Seima lēmums nepiešķirt valsts atzītas netradicionālas reliģiskās kopienas statusu senās baltu reliģijas kopienai "Romuva" ir neobjektīvs un diskriminējošs, uzskata reliģiju pētnieki.

Foto: V. Daraškevičiaus

Lietuvas parlaments jūnijā izskatīja "Romuvas" pieteikumu par šāda statusa piešķiršanu, bet lēmuma pieņemšanai parlamenta sēdē pietrūka balsu. Noraidījums nozīmē, ka jāpaiet vēl desmit gadiem, lai "Romuva" varētu iesniegt atkārtotu pieteikumu.