Latvijas Dievturu sadraudzes viedoklis par ģimeni

fotogrāfs: Andrejs Broks

— PDF datne (68 kb) —

Sveicam saviešus, labvēļus un draugus Jaunajā gadā!

 

¹2021
Laimīgu Jauno gadu!
Laimingų Naujųjų metų!
Deiwūtiskan Nawwan Mettan!
З Новым годам!
明けましておめでとう！
Happy New Year!

Latvijas Dievturu sadraudzes sveicieni saules ziemas saulgriežos un latviskajos Ziemassvētkos!

Kā balts sniegs Ziemassvētku rītā, kā jaunas cerības uz drīzu tikšanos, kā labas un siltas domas, kas vieno, lai atkal ienāk Dievs kā mirklis atskārsmes un padoms mūsu zemē, mūsu saimēs, un tautā. Lai atkal iegriežas jauns saules gadskārtas loks un Laima, kā saules gaisma jaunā dienā, atmodina kvēlām jūtām, tīrām domām un šķir ceļus jaunām iecerēm. Lai katra iecere uzdīgst kā jauns pavasara aizmetnis Zemes mātes Māras klēpī un katrs darbs ir apliecinājums viņas svētībai un pašu godaprātam. Lai katru dzimtu Māra svētī ar jauniem bērniem, kas savij ģimenes jaunām saitēm, un lai katram bērnam ir Mātes siltais glāsts un Tēva stiprais plecs. Lai mums visiem izdodas! 

Lai gaiši Ziemassvētki!

Andrejs Broks
Latvijas Dievturu sadraudzes dižvadonis.

¹2020. gada Ziemassvētku apsveikumi

Stipru veselību un sirdssiltus Ziemassvētkus saviešiem, labvēļiem un visiem dievturu draugiem novēl Latvijas Dievturu sadraudze un Latvju dievtuŗu sadraudze. Priecāsimies par Jūsu līdzdalību Dievturu Vēstneša topošā numura veidošanā. Esiet laipni aicināti rakstīt redakcijai — dievturi@gmail.com!

Sveicinājums Ziemassvētkos no LDS Vecajo padomes priekšsēža Valda Celma, 

zīmējuma autore Gunta Celma

 

Vienotais atskaņošanas saraksts: https://www.youtube.com/watch?v=xcAn-Ca66vg&list=PLwdOz_KENSGekp5X2c0G7UmNaUwwDdmPm

Drošības pasākumi ¹2020/12/21—¹2021/01/11

Valsts kanceleja izziņojusi jaunākos saistošos drošības pasākumus reliģiskajai darbībai:

Maskas, 10 m cilvēkam, nepārsniedz 20 % telpas ietilpības, darba laiks 06:00–20:00 (* ¹2020/12/24 un ¹2021/01/06 reliģiskās darbības veikšanas vietas strādā līdz 23:00).
Līdzināšanu (vedības) dzimtsarakstu nodaļā vai svētnīcā var noturēt, piedaloties personām, kas līdzinās, un diviem pilngadīgiem lieciniekiem. #PaliecMājās

Uzmanību! Anda Ābele ¹2020/12/21 19:00–21:00 aicina uz attālinātu Saulgriežu vakaru dziesmās.

Bluķa māte bluķi vilka Pašā bluķa vakarā,
Ja vilks bluķi trīs reizītes, Nenāks mošķi šai zemē.
Pūti, pūti, Ziemelīti, Ziemassvētku vakarā!
Pūt laukāi ienaidiņu No maliņu maliņāmi,
Klētī pūti rudzus, miežus, Stallī bērus kumeliņus!

Tā kā klāt ir Ziemassvētku laiks, kad kopš senlaikiem latvieši gājuši maskoties, neaizmirsīsim sarūpēt savus viepļus, gādājot par savu un tuvinieku veselību!

 

Vakarējot ģimenēs, kopā sagaidam Ziemassvētkus - Saules un gaismas atdzimšanas svētkus!

 

Dievturu Vēstnesis Nr.36 (¹2020#4)

 

Sveicināti, labi ļaudis!

Ledus laikā nākam klajā ar Latvijas Dievturu sadraudzes laikraksta Dievturu Vēstnesis jaunāko, 36. (¹2020#4) numuru. Turpinājumizdevumā, ko dievturi sāka izdot vairāk nekā pirms 90 gadiem, šis laidiens digitālā veidolā veltīts Veļu laikam, Baltu Krivulei un citām aktualitātēm.

Saite uz PDF datni zemāk – raksta turpinājumā.

JOPROJĀM CEĻĀ UZ LATVISKU LATVIJU! LATVIJAI 102!

 

Māksliniekam, dizaineram un Latvijas Dievturu Sadraudzes goda dižvadonim Valdim Celmam piešķirta Ministru kabineta balva

Foto: Andrejs Broks; Uģis Nastevičs.

Otrdien, 3. novembrī, valdība atbalstīja Ministru kabineta balvas piešķiršanu māksliniekam un dizaineram Valdim Celmam. Ministru kabineta balva ir Latvijas valdības augstākais apbalvojums – nākamais augstākais aiz Triju Zvaigžņu ordeņa.

Ministru kabineta Atzinības raksti tiks pasniegti 7 izcilām personībām par nozīmīgiem veikumiem Latvijas kultūras nozarēs.

Ministru kabineta balvu māksliniekam un dizaineram Valdim Celmam Kultūras ministrija ierosināja piešķirt par ieguldījumu Latvijas mākslas un dizaina attīstībā.

V.Celms dzimis 1943. gadā, dizaina un mākslas jomā aktīvi darbojas no 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem līdz mūsdienām.

V. Celms aktīvi piedalījies un rīkojis kinētiskās mākslas izstādes. Bijis Latvijas Kara muzeja galvenais mākslinieks. Sākot ar 20. gadsimta 70.-gadu vidu, V. Celms kļuvis par vienu no vadošajiem latviešu dizaina un kinētiskās mākslas teorētiķiem un praktiķiem. Mākslinieks aktīvi darbojies pilsētvides un interjera projektu izstrādāšanā un īstenošanā. Kopā ar domubiedru grupu V.Celms bijis viens no pirmajiem, kurš iesaistījies jautājumu par mākslas un vides attiecībām, mākslas lomu vides saglabāšanā izpētē un risinājumu meklēšanā. Nozīmīgu mākslinieka daiļrades daļu veido daudzfunkcionāli kinētiski objekti, ko raksturo mākslas sintēzes meklējumi un izteikti abstrakti vizuālie risinājumi.

Kā nozīmīgākie mākslinieka darbi minami 20. gadsimta 60. gadu beigās radītā fotokolāža “Prāga (1967./68), kinētiskie objekti „Rotējošie cilindri” (1972), „Daugava” (1974), „Pozitrons” (1976), kinētiskā skulptūra „Bāka” (1978). Būtiska mākslinieka Valda Celma radošās darbības izpausme pilsētvides dizaina jomā ir robežzīmes „Rīga” idejas izveide.

Līdztekus aktīvai radošajai darbībai dizaina un kinētiskās mākslas un dizaina jomā V. Celms darbojies latviskās dzīvesziņas, simbolu un zīmju pētniecības laukā, pētījis baltu rakstus un ir grāmatu „Latvju raksts un zīmes” un "Baltu dievestības pamati" autors. Radījis folkloras festivāla „Baltica” Latvijas karogu un simboliku. Darbojies kā rakstu un zīmju simbolikas konsultants un līdzautors Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku Deju lieluzvedumu radošajās grupās 2003., 2008., 2013. gados.

Veļu kulta tradīcija — ģimenes, dzimtas un tautas identitāte ārpus laika

Andrejs Broks Latvijas Dievturu sadraudzes dižvadonis.
Baltu krivulē 2020. gada 17. oktobrī.

Foto: Andrejs Broks

Daudzi nozīmīgi vēstures notikumi latviešu tautai un tās valstij – Latvijai ir notikuši gadskārtas laikā, ko tradicionālajā kultūrā saucam par Veļu laiku. Tas ir laiks, kurā baltu tautām ir saasināta vērtību uztvere, tās izvērtējot senču piemiņas un dzīvo atbildības vēsturiskā griezuma skatījumā. Arī šodienas Baltu krivule ir iekritusi Veļu laikā, kad, saistībā ar visas cilvēces dzīvībai bīstamu vīrusu izplatības krīzi, ir jādomā arī par mūsu baltu tautu veselības - fiziskās un garīgās izdzīvošanas jautājumiem jaunajos apstākļos. Kā vienmēr, šādās situācijās svarīgs savu tuvāko un draugu atbalsts, cieša sadarbība, lai kopīgiem spēkiem pārvarētu jaunos izaicinājumus. To stiprina arī kopīga vēsturiskā pieredze un tās atmiņa laika griezumā, par spīti dažādiem vēsturiskiem apstākļiem. To apliecina savstarpējs atbalsts baltu tautu brīvības cīņu vēsturē, neatkarības atjaunošanā un kopējā Baltu vienības dienas atzīmēšana.

Baltu kultūrtelpā ietilpstošās tautas savas kultūras tradīcijas vienmēr ir uzskatījušas par savas identitātes stūrakmeni un sava kultūrvēsturiskā mantojuma pārnesi no paaudzes paaudzē par liecību tautas kā vienotas kultūras vienības pastāvēšanai cauri gadsimtiem.  Šodien mēs par to iestājamies kā par unikālu kultūras vērtību vispārcilvēciskā mērogā.

Veļu laiks ir viena no būtiskākajām mūsu kultūras tradīcijas izpausmēm, kas vistiešāk ietver kultūrvēsturiskās pieredzes pārnesi, kura izpaužas senču atcerē un daudzināšanā. Tas, protams, tanī gadījumā, ja tradīciju analizē pēc būtības, nodalot no tās māņticīgus uzslāņojumus un sveštautiešu melus un demonizējošos izkropļojumus.

Veļu godināšana vai "kapu svētki"?

2020. gada 17. oktobrī 10. Baltu krivules lēmums pieņemts par kopīgu senču godināšanu 2. novembrī. Lēmums pamatots ar seno senču godināšanas Veļu laika tradīcijas un tās būtības nozīmes atjaunošanu un iedzīvināšanu ģimenes tradīcijās.

Pie Jāņa Veseļa kapa (foto no Osvalda Kreicera arhīva)

Benediktīniešu Klinī (Cluny) abats Odilo (Odilon) 998. gadā, vēloties par kristīgiem padarīt tā laika jau tautā ieviesušos pagānu rituālus un tradīcijas, noteica, ka 2. novembrī dziedamas īpašas lūgšanas par visām tām dvēselēm, kas atrodas šķīstītavā. Benediktīnieši un kartūzieši pārņēma šo tradīciju, un drīz vien 2. novembris visā baznīcā tika pasludināts par "Visu dvēseļu dienu".

Inkulturācija

“kristietības izplatīšanas stratēģija, kas balstās uz kristianizējamās tautas kultūras izpēti, šīs kultūras aspektu pielāgošanu kristietības normām, un (..) [vietējā] pasaules redzējuma, rituālu, kultūras un valodas kristietībai adaptētu sastāvdaļu iekļaušanu evaņģelizācijas gaitā.” Socioreliģiskā un etnokulturālā procesa izpausmes un rezultāti rodami daudzviet, kur kristietība nav bijusi raksturīga, bet tikusi vai tiek misionāru izplatīta, pielāgojot to vietējām tautām un kultūrām. “Misijas vadošā principa uzdevums ir sludināt kristietību, ar evaņģēliju pārveidojot un ieplūstot pastāvošajās kultūrās, ņemot vērā (..) baznīcas pielāgošanās spējas.” Process ir abpusējs, jo, pārveidojoties pamatiedzīvotāju tradicionālajiem reliģiskajiem priekšstatiem, arī pati ticības mācība iegūst jaunu veidolu, uzsūcot sevī sākotnēji svešas sastāvdaļas no vietējām kultūrām, īpaši eklezioloģijā – piemēram, dievkalpojumi ārpus baznīcas, vietējo tautu kultūras simbolu un ticējumu elementu iekļaušana baznīcu mākslā un arhitektūrā. Izšķir trīs aspektus: vizuālais – zīmīgākā sludināšanas metode nekristiešu tautās, tēlus un priekšstatus pielāgoti atspoguļojot mākslā, iekštelpu un ārtelpu noformējumā; valodas – baznīcas literatūru un svētos rakstus tulko un adaptē, pārņemot vietējo reliģisko priekšstatu nosaukumus un piemērojot tos kristietiskas interpretācijas kontekstā, un rituālos lieto vietējo valodu; un darbības – meklē jaunas formas rituālu praksēm, ko pielāgo vietējo kultūru reālijām. Neraugoties uz iesakņošanas centieniem, misionāriem “daudzas vietējo tautu pagāniskās tradīcijas, kas pastāv tradicionālās reliģiskās pārliecības un paražu palieku veidā, nav izskaužamas.”

Guillois, Ambroise. (1840). Les Saints Evangiles des Dimanches et principales fêtes de l'année: traduits en français, avec des notions liturgiques, un commentaire littéral, des réflexions pratiques et des prières. Le Mans: Fleuriot. 538.–540. lpp.
Чирков, Николай Викторович. (2019). Инкультурация христианства в этнические традиции народов в миссионерской деятельности Римско-католической церкви. Благовещенск: Амурский государственный университет. 19.–23., 160.lpp.