![]() |
fotogrāfs: Andrejs Broks |
— PDF datne (68 kb) — |
¹2021
Laimīgu Jauno gadu!
Laimingų Naujųjų metų!
Deiwūtiskan Nawwan Mettan!
З Новым годам!
明けましておめでとう!
Happy New Year!
Lai gaiši Ziemassvētki!
Andrejs Broks
Latvijas Dievturu sadraudzes dižvadonis.
Vienotais atskaņošanas saraksts: https://www.youtube.com/watch?v=xcAn-Ca66vg&list=PLwdOz_KENSGekp5X2c0G7UmNaUwwDdmPm
Valsts kanceleja izziņojusi jaunākos saistošos drošības pasākumus reliģiskajai darbībai:
Maskas, 10 m cilvēkam, nepārsniedz 20 % telpas ietilpības, darba laiks 06:00–20:00 (* ¹2020/12/24 un ¹2021/01/06 reliģiskās darbības veikšanas vietas strādā līdz 23:00).
Līdzināšanu (vedības) dzimtsarakstu nodaļā vai svētnīcā var noturēt, piedaloties personām, kas līdzinās, un diviem pilngadīgiem lieciniekiem. #PaliecMājās
Uzmanību! Anda Ābele ¹2020/12/21 19:00–21:00 aicina uz attālinātu Saulgriežu vakaru dziesmās.
Bluķa māte bluķi vilka Pašā bluķa vakarā,
Ja vilks bluķi trīs reizītes, Nenāks mošķi šai zemē.
Pūti, pūti, Ziemelīti, Ziemassvētku vakarā!
Pūt laukāi ienaidiņu No maliņu maliņāmi,
Klētī pūti rudzus, miežus, Stallī bērus kumeliņus!
Tā kā klāt ir Ziemassvētku laiks, kad kopš senlaikiem latvieši gājuši maskoties, neaizmirsīsim sarūpēt savus viepļus, gādājot par savu un tuvinieku veselību!
Otrdien, 3. novembrī, valdība atbalstīja Ministru kabineta balvas piešķiršanu māksliniekam un dizaineram Valdim Celmam. Ministru kabineta balva ir Latvijas valdības augstākais apbalvojums – nākamais augstākais aiz Triju Zvaigžņu ordeņa.
Ministru kabineta Atzinības raksti tiks pasniegti 7 izcilām personībām par nozīmīgiem veikumiem Latvijas kultūras nozarēs.
Ministru kabineta balvu māksliniekam un dizaineram Valdim Celmam Kultūras ministrija ierosināja piešķirt par ieguldījumu Latvijas mākslas un dizaina attīstībā.
V.Celms dzimis 1943. gadā, dizaina un mākslas jomā aktīvi darbojas no 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem līdz mūsdienām.
V. Celms aktīvi piedalījies un rīkojis kinētiskās mākslas izstādes. Bijis Latvijas Kara muzeja galvenais mākslinieks. Sākot ar 20. gadsimta 70.-gadu vidu, V. Celms kļuvis par vienu no vadošajiem latviešu dizaina un kinētiskās mākslas teorētiķiem un praktiķiem. Mākslinieks aktīvi darbojies pilsētvides un interjera projektu izstrādāšanā un īstenošanā. Kopā ar domubiedru grupu V.Celms bijis viens no pirmajiem, kurš iesaistījies jautājumu par mākslas un vides attiecībām, mākslas lomu vides saglabāšanā izpētē un risinājumu meklēšanā. Nozīmīgu mākslinieka daiļrades daļu veido daudzfunkcionāli kinētiski objekti, ko raksturo mākslas sintēzes meklējumi un izteikti abstrakti vizuālie risinājumi.
Kā nozīmīgākie mākslinieka darbi minami 20. gadsimta 60. gadu beigās radītā fotokolāža “Prāga (1967./68), kinētiskie objekti „Rotējošie cilindri” (1972), „Daugava” (1974), „Pozitrons” (1976), kinētiskā skulptūra „Bāka” (1978). Būtiska mākslinieka Valda Celma radošās darbības izpausme pilsētvides dizaina jomā ir robežzīmes „Rīga” idejas izveide.
Līdztekus aktīvai radošajai darbībai dizaina un kinētiskās mākslas un dizaina jomā V. Celms darbojies latviskās dzīvesziņas, simbolu un zīmju pētniecības laukā, pētījis baltu rakstus un ir grāmatu „Latvju raksts un zīmes” un "Baltu dievestības pamati" autors. Radījis folkloras festivāla „Baltica” Latvijas karogu un simboliku. Darbojies kā rakstu un zīmju simbolikas konsultants un līdzautors Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku Deju lieluzvedumu radošajās grupās 2003., 2008., 2013. gados.
Andrejs Broks Latvijas Dievturu sadraudzes dižvadonis.
Baltu krivulē 2020. gada 17. oktobrī.
Daudzi
nozīmīgi vēstures notikumi latviešu tautai un tās valstij – Latvijai ir
notikuši gadskārtas laikā, ko tradicionālajā kultūrā saucam par Veļu laiku. Tas
ir laiks, kurā baltu tautām ir saasināta vērtību uztvere, tās izvērtējot senču
piemiņas un dzīvo atbildības vēsturiskā griezuma skatījumā. Arī šodienas Baltu
krivule ir iekritusi Veļu laikā, kad, saistībā ar visas cilvēces dzīvībai
bīstamu vīrusu izplatības krīzi, ir jādomā arī par mūsu baltu tautu veselības -
fiziskās un garīgās izdzīvošanas jautājumiem jaunajos apstākļos. Kā vienmēr, šādās
situācijās svarīgs savu tuvāko un draugu atbalsts, cieša sadarbība, lai
kopīgiem spēkiem pārvarētu jaunos izaicinājumus. To stiprina arī kopīga
vēsturiskā pieredze un tās atmiņa laika griezumā, par spīti dažādiem
vēsturiskiem apstākļiem. To apliecina savstarpējs atbalsts baltu tautu brīvības
cīņu vēsturē, neatkarības atjaunošanā un kopējā Baltu vienības dienas
atzīmēšana.
Baltu
kultūrtelpā ietilpstošās tautas savas kultūras tradīcijas vienmēr ir
uzskatījušas par savas identitātes stūrakmeni un sava kultūrvēsturiskā mantojuma
pārnesi no paaudzes paaudzē par liecību tautas kā vienotas kultūras vienības
pastāvēšanai cauri gadsimtiem. Šodien
mēs par to iestājamies kā par unikālu kultūras vērtību vispārcilvēciskā mērogā.
Veļu laiks ir viena no būtiskākajām mūsu kultūras tradīcijas izpausmēm, kas vistiešāk ietver kultūrvēsturiskās pieredzes pārnesi, kura izpaužas senču atcerē un daudzināšanā. Tas, protams, tanī gadījumā, ja tradīciju analizē pēc būtības, nodalot no tās māņticīgus uzslāņojumus un sveštautiešu melus un demonizējošos izkropļojumus.
2020. gada 17. oktobrī 10. Baltu krivules lēmums pieņemts par kopīgu senču godināšanu 2. novembrī. Lēmums pamatots ar seno senču godināšanas Veļu laika tradīcijas un tās būtības nozīmes atjaunošanu un iedzīvināšanu ģimenes tradīcijās.
Pie Jāņa Veseļa kapa (foto no Osvalda Kreicera arhīva)
Benediktīniešu Klinī (Cluny) abats Odilo (Odilon) 998. gadā, vēloties par kristīgiem padarīt tā laika jau tautā ieviesušos pagānu rituālus un tradīcijas, noteica, ka 2. novembrī dziedamas īpašas lūgšanas par visām tām dvēselēm, kas atrodas šķīstītavā. Benediktīnieši un kartūzieši pārņēma šo tradīciju, un drīz vien 2. novembris visā baznīcā tika pasludināts par "Visu dvēseļu dienu".
Inkulturācija
“kristietības izplatīšanas stratēģija, kas balstās uz kristianizējamās tautas kultūras izpēti, šīs kultūras aspektu pielāgošanu kristietības normām, un (..) [vietējā] pasaules redzējuma, rituālu, kultūras un valodas kristietībai adaptētu sastāvdaļu iekļaušanu evaņģelizācijas gaitā.” Socioreliģiskā un etnokulturālā procesa izpausmes un rezultāti rodami daudzviet, kur kristietība nav bijusi raksturīga, bet tikusi vai tiek misionāru izplatīta, pielāgojot to vietējām tautām un kultūrām. “Misijas vadošā principa uzdevums ir sludināt kristietību, ar evaņģēliju pārveidojot un ieplūstot pastāvošajās kultūrās, ņemot vērā (..) baznīcas pielāgošanās spējas.” Process ir abpusējs, jo, pārveidojoties pamatiedzīvotāju tradicionālajiem reliģiskajiem priekšstatiem, arī pati ticības mācība iegūst jaunu veidolu, uzsūcot sevī sākotnēji svešas sastāvdaļas no vietējām kultūrām, īpaši eklezioloģijā – piemēram, dievkalpojumi ārpus baznīcas, vietējo tautu kultūras simbolu un ticējumu elementu iekļaušana baznīcu mākslā un arhitektūrā. Izšķir trīs aspektus: vizuālais – zīmīgākā sludināšanas metode nekristiešu tautās, tēlus un priekšstatus pielāgoti atspoguļojot mākslā, iekštelpu un ārtelpu noformējumā; valodas – baznīcas literatūru un svētos rakstus tulko un adaptē, pārņemot vietējo reliģisko priekšstatu nosaukumus un piemērojot tos kristietiskas interpretācijas kontekstā, un rituālos lieto vietējo valodu; un darbības – meklē jaunas formas rituālu praksēm, ko pielāgo vietējo kultūru reālijām. Neraugoties uz iesakņošanas centieniem, misionāriem “daudzas vietējo tautu pagāniskās tradīcijas, kas pastāv tradicionālās reliģiskās pārliecības un paražu palieku veidā, nav izskaužamas.”
Guillois, Ambroise. (1840). Les
Saints Evangiles des Dimanches et principales fêtes de l'année:
traduits en français, avec des notions liturgiques, un commentaire
littéral, des réflexions pratiques et des prières. Le Mans: Fleuriot. 538.–540. lpp.
Чирков, Николай Викторович. (2019). Инкультурация христианства в этнические традиции народов в миссионерской деятельности Римско-католической церкви. Благовещенск: Амурский государственный университет. 19.–23., 160.lpp.