ceturtdiena, 2017. gada 23. marts

Dienas doma :: Gaismas vienmēr ir vairāk



Pasaule pastāv, viss ir un notiek, tikai tāpēc, ka gaišā, labā, radošā un patiesā vienmēr ir mazliet vairāk. Vairāk nekā tumsas, ārdošā un greizā.

Ārdošais var pastāvēt, kamēr ir ko ārdīt, nepatiesais, kamēr ir ko noliegt.

Cilvēks, kurš atzīst un godā Gaismu, to vairo. Vispirms savās domās. Domas vairo Gaismu darbos. Gaiši darbi izvērš šo Pasauli. Un Pasaule turpina būt.

Svētot gadskārtas Tu palīdzi Pasaulei pastāvēt.

otrdiena, 2017. gada 21. marts

Konference “Latviskums - valsts augstākā vērtība” 2017.gada 6.aprīlī LU Lielajā aulā.

Lai rastu skaidrību par latviskumu, tā tiesiskajiem, humanitārajiem, praktiskajiem un emocionālajiem aspektiem biedrība "Ētikas Tilts Latvijā" kopā ar domubiedriem LU Teoloģijas fakultāti, LU Filozofijas un socioloģijas institūtu, radošo apvienību "Dzīvotprieks" un Latvijas Dievturu sadraudzi (LDS) organizē konferenci "Latviskums - valsts augstākā vērtība, tā izpratne audiovizuālajos medijos", kas notiks 2017. gada 6. aprīlī, Rīgā, Latvijas universitātes Lielajā Aulā.

pirmdiena, 2017. gada 20. marts

Ziņas no Beverīnas saimes


Valmieras dievturu Beverīnas saimei šis gads iesākās Meteņos – laikā, kad top ieceres turpmākam. Laišanās no kalna laikapstākļu dēļ izpalika; sabraucām kopā – no Valmieras,
Mūrmuižas, Jērcēniem, Liepas – Kauguru kultūras namā. Te ar folkloras kopām „Mežābele” un „Stutes” notika tradīciju apstāsts un to veikšana ar dziesmām, dzejām, rotaļām, metām nākotnes metus.
Jau Sērsnu mēnesī tikāmies ar biedrības „Saulesrits” vadītāju Robertu Šilingu.
Mūsu ilggadējā mājvietā – Valmieras „Zaļajā skolā” notika domapmaiņa par Saules noteikto kārtību latvieša paSaulē. Galvenā atziņa – laika plūsmā Saules rits izpaužas atšķirīgos mērogos: diennakts, gadskārtas, cilvēka mūžs. Latvietim svarīgi būt piederīgam šim ritumam, ritmam, veikt rituālus. Domu spēks un dvēseles ceļš šajā saskaņā iegūs lielāku Laimas devumu, darinot pilnvērtīgāku mūžu.
Dievturu Beverīnas draudze iecerējusi īpašas Tālavas vērtuma kopas sanāksmes, kurās pievērsīsies tieši šī novada vēstures lappusēm, tradīcijām, dziesmām. Jāsaka, ka tas nenāksies viegli, jo daudz ir izpostījuši brāļu draudžu („hernhūtiešu”) gadi Vidzemē.
Lielās dienas saulīti 20. martā pulksten 6.00 sagaidīsim Brenguļos pie Abula, kurā no acīm izberzēsim ziemas miegu. Protams, arī krāsosim olas, dziedāsim un šūposimies.
Bet 19. aprīlī ciemos gaidīsim mākslas zinātnieci Agitu Gritāni, kura Valmieras muzejā plkst. 18.00 pastāstīs par dievturības tēmu atspoguļojumu latviešu glezniecībā.
Ielūdzam arī jūs!

trešdiena, 2017. gada 8. marts

Baltu dievestības pamati Latvijas Grāmatu izstādē


Šī gada 25. februārī Latvijas Grāmatu izstādes laikā notika Valda Celma grāmatas “Baltu dievestības pamati” atvēršanas pasākums, kas pulcēja prāvu interesentu pulku.

Autors skaidroja grāmatas pamatā esošo ieceri un tās nozīmi mūsdienu latviešu kultūras vidē. Izmantojot grāmatā ietvertos attēlus, klātesošie tika iepazīstināti ar vairākām baltu dievestības atziņām. Savu vērtējumu par grāmatas nozīmi sniedza arī rakstniece Eva Mārtuža un grāmatas tulkotāja lietuviešu valodā Dzintra Elga Irbīte. Klātesošajiem bija iespēja uzdot jautājumus un saņemt autogrāfus.


Atgādinām, ka grāmatu var iegādāties “Latvijas Avīzes” izdevniecības interneta veikalā, kā arī  “Valters un Rapa” grāmatnīcās.

ceturtdiena, 2017. gada 2. marts

Turam...




Bez latviešiem Pasaules nebūs,
Saule nelēks, un vēji pūst rimsies.
Būs „world”, un „ветер дует”,
Un „Sonnenaufgang” vasaras rītos.
Bet Pasaules nebūs…
Jo turam mēs
Ģimeni,
Zemi,
Dievu

trešdiena, 2017. gada 1. marts

Visi latvieši ir mazliet dievturi

„Dievturi nav cilvēki, kas ceļas rīta gaismā un ar pirmajiem gaiļiem skrien rasā mazgāties. Arī man, tāpat kā daudziem latviešiem, ir savs tautastērps, lauku mājas, kas ļauj dzīvot tuvāk dabai. Patīk dziedāt, svinēt Jāņus un citus gadskārtu svētkus. Ļoti daudz latviešu nemaz neapzinās, cik ļoti latviski viņi ir, cik cieši ikdienā viņus pavada mūsu senču latviskā dzīves ziņa. Tā ir liela vērtība, ko nedrīkstam pazaudēt, ja Latviju gribam saglabāt arī nākotnē,” saka Dzintars Balodis (32 gadi), dievturis un aizrautīgs latvisko tradīciju kopējs. Nule iznākusī dievturu garīgā tēva Valda Celma grāmata „Baltu dievestības pamati” ir labs ceļarādītājs ikvienam, kurš sirdī jūtas latvietis, Latvijai piederīgs un vēlas par latvisko pasaules redzējumu uzzināt vairāk.

„Mēs, latvieši, esam dabas bērni, tāpat kā mūsu senči. Vasarā piektdienas vakaros visa Rīga dodas ārā uz laukiem, pie dabas. Mēs mīlam šo zemi, mums patīk tajā rušināties, gribam savus laukus, sēdēt ap ugunskuru aplī un dziedāt. Tā ir fantastiska lieta, ko daudzas tautas Eiropā sen aizmirsušas, par ko mūs apskauž un apbrīno.
Ar prieku skatos, kā pieaug interese par latviešu rakstu zīmēm. Redzam tās vietā un nevietā - uz krekliem, zeķēm, tetovējumos, rotās.... Taču cik daudzi šīs zīmes tiešām pazīst, zina, kāpēc mūsu senči tās lietoja?

Satiku kādu mākslinieku, kurš rotas izmantoja tikai kā dizaina elementu, nemaz nezinot, ka latviešiem šīs zīmes ir simboli, kas skaidro pasaules uzbūves pamatprincipus. Dievs, Laima, Māra, Pērkons, Jumis, Jānis.. Katrai zīmei sava gudrība, spēks un pielietojums. Valda Celma grāmatā Baltu dievestības pamati par zīmēm stāstīts vienkārši, saprotami, bet ļoti pamatīgi. Piemēram, Trikātas 3.gadsimta sakta lieliski parāda seno latviešu izpratni par pasaules uzbūvi – saktas centrs veidots kā dievišķā pirmsākums un radīšana, no kura uz malām tiecas zibens un pērkons simboli. Grāmatu ieteiktu izlasīt ikvienam, bet īpaši tiem, kas zīmes izmanto daiļamatniecībā un ražošanā. Lai nav kļūdas un pārpratumi. Kā reiz redzēju - jaunam cilvēkam uz krūtīm uztetovēts skaists Māras krusts, dziedināšanas un veiksmes simbols, taču stateniski, nevis ritējumā, un tāpēc tas enerģijas plūsmu var nevis vairot, bet kavēt.

Liela nozīme manā latviskuma izjūtā ir arī tautas tērpam. Izpētot senos zīmējumus, uzrunāja 11.-12.gs. latgaļu karavīra parādes tērps. Pie audējas pasūtīju zilu vilnas virssvārci (vamzi), ko sajož apkalumiem rotāta josta, un apmetni. Pats zīmēju skices abām bronzas saktām un jostai, ko kala kalējs - ar ugunskrustiem aizsardzībai un Jāņa zīmes simboliem, jo Jāņu laiks man ir īpaši tuvs. Cepure vēl ir tapšanas stadijā, bet zobenu nākotnē gribu izkalt pats. Tērps netop vienā dienā, tas ir process, kas prasa laiku un līdzekļus. Kārtīgs tautastērps var izmaksāt savus 1000 eiro, bet, labi pašūts, kalpos visai dzīvei un paliks mantojumā nākamajām paaudzēm. Manai sievai ir Daugavas lībiešu tērps – kā smejos, man par nelaimi, jo šīs sievas bijušas rotām ļoti bagātas. Bruņurupuču saktas, ķēdītes ar ornamentiem – kalšana iet uz urrā. Ja papēta arheoloģiskos izrakumus un daudzās rotas, kas latvietēm dotas līdzi aizsaulē, nemaz nešķiet, ka mūsu senči bijuši nabadzīgi, kā reizēm dzird sūdzamies.

Tautas tērpus uzģērbjam kāzās, svētkos - visur, kur gribam justies īpaši. Ir bijuši arī kuriozi. Pēc kādas dziedāšanas saposušies ejam ar draugiem pa Rīgu, pienāk vīrs ar sievu un latviski jautā: „No kurienes, puiši, esat, kurā valstī ir tik skaisti tērpi? Tiešām no Latvijas? Tas nevar būt!” Mums, latviešiem, ir ar ko lepoties visās dzīves jomās. Dainas, rakstu zīmes, senie godi un svētku tradīcijas, valoda, daba. Tikai jāceļ viss labais un skaistais augšā no aizmirstības un apzināti, ar izpratni jāievieš ikdienā. Tad būs spēks augt un dzīvot pašiem, un arī Latvijai.”


Publicēts žurnālā “Ievas stāsti”

svētdiena, 2017. gada 19. februāris

Būt latvietim – tā ir kultūras izvēle. Saruna ar Valdi Celmu



Pāršķirstot jūsu jauno grāmatu “Baltu dievestības pamati”, ko izdevusi “LA” izdevniecība, acīs iekrīt, ka tā izdota divās valodās – latviski un lietuviski, turklāt abi teksti atrodas paralēli. Kāpēc jūs tā rīkojāties?
V. Celms: Pirmais gan radās latviešu teksts. Tomēr, strādājot pie grāmatas, es kā vēl nekad sapratu, ka mūsu dievestība jāaplūko arī lietuviskā mantojuma saistībā. Tikai tā mēs iegūstam organisku un pilnīgu baltu tautu pasaules uzskata kopainu, kas nozīmīga gan latviešiem, gan lietuviešiem. Un tad jau gluži dabiski prātā nāca doma par lietuviešu teksta iekļaušanu grāmatā.
Salīdzinot abus tekstus, arī lietuviski pārtulkotās latvju dainas, vismaz man kārtējo reizi bija iespējams pārliecināties, cik patiesībā mēs esam tuvas tautas. Bet šīs grāmatas iznākšana sakrīt ar vēl vienu notikumu – dievturu svētnīcas uzcelšanu uz Daugavas salas, Liepsalās netālu no Pļaviņām.
Grāmatai “Baltu dievestības pamati” ir divi atbalstītāji – ekonomists Ivo Rubīns, kas finansēja lietuvisko tulkojumu, un Dagnis Čākurs, iecienītās “Liepkalnu” maiznīcas saimnieks. Jau vairāku gadu garumā Dagnis ir dziļi piesaistījies latviskuma idejām, kas vainagojās dievturu svētnīcas būvniecībā, lai būtu, kur cilvēkiem pulcēties gadskārtās un latviskos godos. Celtnes veidols, tās arhitektūra latviskās rijas formā, izvietojums attiecībā pret debess pusēm, svētnīcas iekārtojums, kopumā viss ansamblis ir veselas komandas pienesums, bet darbi vēl turpinās.

Lasīt visu rakstu >>>