Beverīnas saimē

27.februārī braucām uz Ķoņu pagastmāju. Pieminam Rūjienas dzejnieku, politiski represēto Kārli Kalnieti. Folkloras kopa Dzīne iepriecina ar dziesmām ar K.Kalnieša vārdiem "Cik labi dzīvot Ķoņu pusē, kur rītos Ķoņukalnā saulei roku sniegt!" Folkloras kopā dzied vairāki no jaunākās paaudzes. Mūsu draugi no Silavota skandē skaistas jaunas un vecas melodijas. Ausma Dz. atgādina ticējumus par Lielo dienu, Tiekam savlaicīgi arī nopūpoloti. Protams, kā jau latviešiem pieņemts, ēdam un dzeram medalu. Sniega vairs nav - Metenis jau pats atvadījies.

>>><<<

8. marts. .Pulcējamies savā Zaļajā skolā. Pavasari gaidot dziedam visvairāk par saulīti. Mūsu viešņa, ārste Meijeru Māra, stāsta par cilvēku garīgo saisti ar kosmosu un slimnieku pašiedvesmes spēku, pārvarot savas kaites un stiprinot sevi. Šķiramies ar cerību tikties Lielajā dienā Elitas M. lauku mājā Aušās.

Baltu vienotības ugunis Beverīnā

Rudens šogad iestājās precīzi, kā nomērīts. 22.septembra rīts vēl priecēja ar kādu rēnu saules staru, bet uz pēcpusdienas pusi jau lietus lija straumēm. Šķiet, it kā kāds skatuves strādnieks būtu norāvis starppriekškaru ar uzzīmētām kļavu lapām, un saucējs, labi nostādītā aktiera balsī, paustu skaidri un nepielūdzami: Tagad būs rudens!

Katru gadu 22.septembrī atzīmējam Baltu vienotības dienu. Šīs dienas datuma izvēlei pamatā ir pirms 777 gadiem (1236) 22. septembrī notikusī kauja, kurā lietuviešu un zemgaļu karaspēks satrieca krustnešu karapūļus. Šogad baltu vienotības ugunis Beverīnas novadā dega divos pilskalnos – Pekas kalnā un Trikātā.

Baltu Vienības dienu sagaidot

Uldis Punkstiņš, Beverīnas saime

Baltu vienības dienu jau vairākus gadus atzīmē Lietuvā un Latvijā 22. septembrī, dienā, kad pirms 777 gadiem (1236) leiši un zemgaļi kopējiem spēkiem sagrāva Zobenbrāļu ordeni. Tagad daudzos abu zemju pilskalnos un citur vienlaicīgi pulksten 20.00 iedegas vienības ugunskuri. 

Jērcēnu folkloras kopas „Mežābele” dziesmas pavadīs uguns iedegšanu Beverīnas novadā – Trikātas pilskalnā, kur ordeņa pils drupas vēl atceras tolaiku cīņas. Pulcēšanās tur 19.30. Savukārt Mūrmuižas Pagastmājas zālē pulksten 17.00 Baltu kultūras centra un organizācijas „Latviešu un lietuviešu vienība” pārstāvji pastāstīs par šīs dienas idejas nozīmību un savu darbību. Pēc tam, pulksten 19.00, dosimies uz Pekas pilskalnu, kur arī iedegsies Vienības ugunskurs. Piedalīsies folkloras kopa „Silavots” no Rīgas. Jāpiezīmē, ka šis ir arī rudens saulgriežu laiks, tādēļ Pekas kalnā varēsim nogaršot īpašu Jumja viru.

Otrā BALTU KRIVULE izskanējusi

Baltu krivule - baltu garīgās tradīcijas kopēju Gada saiets un konference „Zeme un Tradīcija”, ko rīkoja Latviskās dzīvesziņas centrs ZALTIS, Latvijas Dievtuŗu Sadraudze un Beverīnas novada dome, notika no 08.06. līdz 09.06.2012. Beverīnas novada Trikātā. Šī ir viena no dižajām vietām Latvijā, kas pati ir kā svētvieta jau savas vēstures un vārda dēļ, bet Trikātas, Beverīnas novada ļaudis pie tā vien nepaliek, viņi vēlas ko vairāk, - ne tikai dižoties ar to, kas senatnē veikts, bet ir izvēlējušies seno turpināt un turēt dzīvu, lai nostiprinātu savos cilvēkos piederības un atbildības apziņu par savu dzimto vietu. Tālab kopīgi rīkotā Baltu krivule notika tieši šeit, Trikātā un sākās ar LDS dižvadoņa Valda Celma vadītu rituālu, līdzdarbojoties Zemgales, Vidzemes un Rīgas folkloras kopu „Laukam pāri”, „Delve” un „Laiva” dalībniekiem un svētuguns iedegšanu pie Senā krīva, Laika vīra tēla netālu no Atpiļu dižozola. Akmenī Laika vīru kalis tēlnieks Andris Vārpa, arī turpat Trikātā esošā Ķēniņa Tālivalža tēla autors un abu to tapšanu finansiāli atbalstījis vietējais uzņēmējs, lauksaimnieks Rihards Circenis. Šis vakars ir zīmīgs, kad abi notikumi satikušies - Krivule un Laika vīrs. Šeit degtā uguns degs visu krivules laiku. Bet pirmajā vakarā to nesam uz Atpiļu dižozolu, kur gan sauli, gan ozolu daudzinām, un noris šīvakara kopīgais mielasts, iepazīšanās sarunas, sadziedāšanās un sadejošanās starp viesiem un vietējiem, jo savējie še esam visi.

Baltu krivule

Baltu tradicionālo garīgo kopienu
Gada saiets 2012,

Beverīnas novads, Trikāta

Jau kopš pagājušā gada jūnija, kad Kurtuvēnos (Lietuvā) notika pirmā Baltu krivule, baltu tradicionālo garīgo kopienu tikšanās, esam pārliecināti, ka nākamā Baltu krivule jāsasauc Latvijā. Tālab tieši šogad, 8.-9.jūnijā tā notiks Latvijā, Beverīnas novada Trikātā.

Baltu krivules 2012 rīkotāji: Latviskās dzīvesziņas centrs ZALTIS un Beverīnas novada dome.

Dalībnieku un viesu vidū laipni aicinām piedalīties arī jūs – ja vēlaties, ar kādu vēstījumu, ja vēlaties – tāpat, klausītāju un līdzdalībnieku pulkā.

Baltu krivule 2012

2012.gada 8. un 9. jūnijā Beverīnas novada Trikātā notiks baltu tradicionālo garīgo kopienu gada saiets „Baltu krivule 2012”. Baltu krivuli Latvijā rīko Latviskās dzīvesziņas centrs „Zaltis” (priekšsēdētāja Gunta Dombrovska), Latvijas Dievturu sadraudze (LDS, dižvadonis Valdis Celms) un Beverīnas novada pašvaldība. Šī gada krivules tēma ir „Zeme un tradīcija”. Krivuli vadīs LDS valdes priekšsēdētājs, dizaineris Andrejs Broks. Dalībniekus uzrunās Beverīnas novada domes priekšsēdētājs Māris Zvirbulis. Krivules sagatavošanā un norisē līdzdarbojas Beverīnas pašvaldības struktūras, LDS Beverīnas draudzes vadītājs Uldis Punkstiņš, kā arī Latviešu nacionālistu kluba pārstāve Antra Balode u.c.

Beverīnas saimē un ap to...

29. okt. plkst. 14.00 Mūrmuižas bibliotēkā zintniece Liesma Agne vēstīs par seno baltu zīmēm un rakstiem, būs viņas zīmējumu izstāde;

5. nov. plkst. 14.00 Mūrmuižas Tautas universitātes nodarbība ar mākslinieku, Dievturu sadraudzes vadītāju Valdi Celmu ("Es un mēs tautas audumā" - par saimes un kopdarba nozīmi latviešu dzīvesziņā) un filosofijas zinātņu maģistru Valdi Svirski ("Laimes pavedieni, meditācija sevis izzināšanai"), būs filma par gadskārtām cilvēka mūžā;
pēc tam, ap plkst. 19.00 Vaidavas Rāceņos Veļu vakars;
6. nov. plkst. 12.00 Valmieras Mūzikas skolā aicināts fiziķis, filosofs, folklorists Dainis Ozoliņš - par Ziemeļvidzemes svētvietām, akmeņiem, arī šīsvasaras atradumiem;

13. nov. plkst. 12.00 Trikātas Saieta namā Abulmalas burlakas aicina uz Mārtiņa dančiem. Būs arī zāļu sievas Zeltītes Kavieres stāsti un mārtiņbērnu jautrošanās.

Ķēniņš Tālivaldis atgriežas

Uldis Punkstiņš, Beverīnas novada kultūras nodaļas un Beverīnas dievturu saimes vadītājs

Beverīnas novadā, Trikātā, 15. septembrī pulksten 14.00, tiks atklāts piemineklis senās Tālavas valdniekam Tālivaldim, ko granītakmenī ar divu šī aroda pratēju palīdzību kalis tēlnieks Andris Vārpa. Aptuveni 2,5 m augstajā piemineklī tiek atveidots krēslā sēdošs valdnieks ar vanagu uz pleca.

Ideju par šāda pieminekļa veidošanu un novietošanu Trikātā Beverīnas novada uzņēmējs un zemnieks Rihards Circenis guvis pēc rakstnieka Jāņa Lejiņa triloģijas „Zīmogs sarkanā vaskā” izlasīšanas. Circeņa kungs, kurš jau iepriekš ļoti rūpējies par novada kultūrvēstures mantojuma piemiņu un vides sakopšanu (akmens Trikātas 800-gadei, piemineklis skolotājam, sabiedriskam darbiniekam Jānim Austriņam (1842 – 1919), Atpiļu upurozola apkārtnes labiekārtošana – senajā mājvietā pie ozola un kultakmens notiek tradicionālās kultūras pasākumi - ), tagad sponsorē šo ne vien Beverīnas novadam, bet arī valstij vēsturiski nozīmīgo darbu. „Ja Rīgā ir piemineklis senās Latvijas zemju iekarotājam, bīskapam Albertam, kāpēc tāds nav mūsu senču valdniekam?” vaicā Rihards Circenis.

Pieminekļa atklāšanas pasākumā aicinātas piedalīties valsts augstākās amatpersonas, senās Tālavas tagadējo novadu pārstāvji, vēsturnieki, literāti un, protams, paši idejas autori un īstenotāji – rakstnieks Jānis Lejiņš, ekonomikas zinātņu Dr. Rihards Circenis un tēlnieks Andris Vārpa, vēl citi.

Ielūdzam arī jūs, ikvienu, kas lepni par savu tautu un tās gadsimtos krāto pieredzi!

Aicina ziedot senās Tālavas valdnieka Tālivalža piemineklim Trikātā

Ar Trikātas uzņēmēja, agronoma Riharda Circeņa gādību šobrīd sākts veidot senās Tālavas valdnieka Tālivalža piemineklis.

Beverīnas dievtuŗu draudzes atklātā nometne

Paši pūta, paši dega

četras dienas tautas pašas dievestības gaisotnē visiem

Valtenberģa muižā (Mazsalacas vidussskolā) no 27. jūlija pievakares līdz 31. jūlija pusdienām.

Programmā paredzēts bērniem: koklēšana, rotaļas, dziesmas, rokdarbiņi, gudras pārrunas dzīvošanā.

Ūsiņam nākot

Latviskajā laikskaitē ik gadalaiku iezīmē tā sākums un vidus, pilna gada ritumā izceļot astoņas nozīmīgas, citu no citas vienmērīgā atstatumā esošas dienas. Šādā nemainīgā dabas noteiktā ritmā mūsu senči dzīvojuši gadu simtiem un tūkstošiem. Iespējams, katru gadu nemaz nebūtu jāiegādājas jauns kalendārs, ja ļaudis izmantotu seno Saules gada laiku un mūsdienu kalendāra savietojumu. 

Tā, piemēram, maija sākumā, tieši vidū starp Lielo dienu (nejaukt ar kristīgajām Lieldienām!) un Jāņiem atnāk dainās daudzinātais Dievadēls Ūsiņš, dodams vasaras darbu cēlienu. Viņš ved Sauli debesu kalnā, kura virsotni, tātad – sava ceļa viduspunktu, būs sasniedzis vasaras kulminācijā saulgriežos, lai tad, kad diena paliks īsāka, atkal dotos lejup.

Veļu daudzinājums Vaidavā

Beverīnas saimes aicinājumam uz veļu daudzinājumu skaistā Vaidavas ezera krastā bija atsaukušies gana daudz brīnumjauku ļaužu, ka pat bija jāprāto, ko vēl bez soliem un krēsliem izmantot viesu sēdināšanai. Daudzus zināmo dievturu un draugu lokā redzēju pirmoreiz.

Ramanta Jansona un Ritmas Pedeces spēlētu kokļu pavadībā dziesmas skanēja pie veļu galda, uz kura vēsmiņā plīvoja ikkatra klātesošā par saviem Taisaulē gājušajiem mīļajiem aizdegtu sveču liesmas. Tās atspīdēja logā, tādējādi turpinādamās ezera ūdeņos. Šaipus rūts bija tagadne un esība, viņpusē – tēlu atspīdums. Tā arī mēs šai rudens dienā bijām pietuvojušies savādai robežšķirtnei: mūsu domas noteikti juta, mūsu vārdus sadzirdēja no savas valstības aicinātie, dārgie veļi. Runāja Ramants, Ojārs Ozoliņš, Brikmaņu Jānis.

Sekoja mielasts, sarunas, kur galvenais uzrunātais bija Fēlikss Elksnītis – teju 100 gadu sasniegušais ciemiņš. Ilgus gadus dzīvojis tālajā Floridā, nu viņš savas mājas radis pie Gaujas ietekas jūrā, un grib būt kopā ar dievturiem. Ar viņa atbalstu iznāk arī Ritums. Nospriedām pēc viņa atgriešanās no kādas siltākas zemes, kurā Fēlikss pavadīs dažu ziemas mēnesi, atzīmēt kopā viņa dižo jubileju!

Beverīniešu vārdā gribu pateikties it visiem, kas piedalījās daudzinājumā, īpaši Ramantam un Darim par dziesmām, Brikmaņu Jānim par izjusto runu, kas ilgu laiku vēl pēc tās rosināja daudzu pārdomas. Cik nozīmīga ir vēsture? Cik nozīmīgi nākotnei ir mūsu senču darbi un centieni? Kā ar tiem sasaucas mūsu veiktais?

Tēvu tēvi laipas meta, bērnu bērni izlaipoja;

Tā, bērniņi, laipojat, lai pietika mūžiņam.

Uldis Punkstiņš,

Beverīnas saimē

Ritums - 20. un 21.numuri

Iznākuši Valmieras Beverīnas saimes žurnāla Ritums 20. un 21.numuri


20.numurā ietverts stāstījums par Ūsiņu daudzinājumu pie Atpiļu ozola, gan arī valmierieša, pētnieka Ojāra Ozoliņa stāsts par Atpiļu ozolu pašu, Ulža Punkstiņa raksts par Jāni, viņa cepurīti un Jāņa pasauli. Turpinās Cerokšļa teksti un Agŗa Vanaga dzīves un pieredzes stāsts par Atgriešanos un Pēteŗa Dardzāna klasiskais raksts "Valdošās idejas un latviešu kultūras nākotne ".

21.numura saturā: Pēteŗa Dardzāna raksta  Valdošās idejas un latviešu kultūras nākotne turpinājums, kā arī dažādu citu autoru klutūrvēsturiski raksti no dažādiem literatūras avotiem, tostarp Jāņa Veseļa Sudraba birzs

Pr žurnālu saņemšanu, lūdzu, sazināties ar Uldi Punkstiņu: beverina.ritums@gmail.com

Ūsiņu daudzinājums

Klāt Lapu mēnesis, un ar savu ābolaino kumeļu Ūsiņš - Saules un vasaras vedējs.

8.maijā pulksten 18.00 Beverīnas un Rāmavas saimju dievturi aicina uz Ūsiņa daudzinājumu pie Trikātas Atpiļu ozola, kur būs arī dziedošās kopas "Stutes" un "Silavots", zirdziņš un pantāga cepšana.

Uldis Punkstiņš
[beverina.ritums@gmail.com]

Lielās dienas RITUMS

Iznācis Valmieras Beverīnas draudzes Lielās dienas Ritums.

Saturā lasiet:

* Ineses Rubertes vēsti par latvju literatūrā atspoguļotiem dievišķiem tēliem un notikumiem veltītu daudzinājumu;
* fragmentu no Cerokšļa "Par ļaunajiem" ar Ulža Punkstiņa piezīmi "Par Valna būtību un viņa sūtību";
* Kārļa Bregžes rakstu Jods;
* Jāņa Veseļa dzejoli Vaŗa vaigs;
* Ulža Punkstiņa vēstījumu par latviešu svētgleznotāju Jēkabu Bīni;
* Maijas Helmanes pār domas "Saules māte";
* Jāņa Sandera 1943.gada rakstu Par kalendāriem;
* Lieldienas vecu ļaužu ticējumos (autros V.Mintis, pārpublicējumu no ž "Laimets");
* Jāņa Medeņa Lieliedām veltītu dzeju;
* Bērniem iespēja salikt Latviešu Dainu pareizā kārtībā;
* Skalbes Lieldienu dzeja viņa paša rokrakstā

Ritumu var saņemt: beverina.ritums@gmail.com

Lielās dienas svētes Beverīnas draudzē

Labdien pavasarī! Kā sveicienu no Beverīnas sūtu Lielās dienas RITUMU. Pašu Lieldienu šoreiz atzīmējām ar dziedātājkopu "Stutes" Kauguru Sietiņos, kuru māju pagalmā seni akmeņu likumi. Iespējams, te bijusi zvaigžņu vērotava - akmeņi likti pēc laikiem, arī māju nosaukumā zvaigznāja vārds. Krāsojām, ripinājām olas, dziedājām. Pašūpoties gan neiznāca. Ko nu? Vasarā noēdīs ...

Uldis Punkstiņš

Iznācis 17.Ritums

Iznācis Beverīnas draudzes (Valmierā) 17. Rituma numurs.

Šī laidiena tēmati:
* Jūlijs Madrenieks un viņa stils - sakarā ar mākslinieka 140 gadu dzimšanas dienas atceri;
* Apceres par MĀRU turpinājums;
* Ārieši - latvieši - no Juŗa Leca rakstu krājumiem;
* Ojāra Ozoliņa "Mūsu senču pravietojums";
* Krogs - Tautas nams - no Kārļa Bregža;
* fragments no P.Aigara poēmas Kurbads;
* no seniem rakstiem par Meteņu laika svētkiem;

Lāci, lāci, mazgā muti!

Uz pavasara ieskandināšanu aicina dziesmu kopa Delve

Mākslinieces Ainas Tobes gleznu izstādes slēgšana ar autores piedalīšanos

5. martā plkst. 17.00 Mūrmuižas pagastmājas zālē

Svētdiena Beverīnas draudzē

Beverīnas dievtuŗu draudze Valmierā (Mūzikas skolā Blaumaņa ielā) svētdien, 14. februārī pulksten 12.00 aicina uz tikšanos ar ventiņu stāstnieci un zāļu sievu Līgu Reiteri un mūsu senatnes pētnieku Ojāru Ozoliņu, kurš iepazīstinās ar savu jauno rakstu krājumu "Cīrulis dziedāja, vasara nāca".

Bluķa vakars Valmieras Kaugurmuižā

Skatiet Bluķa vakara notikumu attēlu stāstu šeit
Bildes sūtīja un Bluķa vakaru rīkoja LDS Beverīnas draudze (Valmierā). Ar viņiem sazināties var: beverina.ritums@inbox.lv