Tā, piemēram, maija sākumā, tieši vidū starp Lielo dienu (nejaukt ar kristīgajām Lieldienām!) un Jāņiem atnāk dainās daudzinātais Dievadēls Ūsiņš, dodams vasaras darbu cēlienu. Viņš ved Sauli debesu kalnā, kura virsotni, tātad – sava ceļa viduspunktu, būs sasniedzis vasaras kulminācijā saulgriežos, lai tad, kad diena paliks īsāka, atkal dotos lejup.
Pasvītrojot zirgu nozīmi latviešu zemnieku dzīvē, laikā, kad sākas pirmās pieguļnieku naktis, Ūsiņa pavadonis allaž ir kumeļš. Arī fonētiski Ūsiņa radinieku Ašvinu tik līdzīgi skanošajā vārdā Rigvedās jaušas zirgu klātbūtne (sanskritā – ašva - zirgs), un tie ir gaismas Ušas vedēji zirgu vilktos zelta ratos.
Laika gaitā, kā jau tas vērojams arī citreiz, vērojama kristietības ietekme, Ūsiņa dienu savietojot ar Juriem (Jurģiem). Zināms stāsts par svētā Georga cīņu ar neticīgajiem, kuras rezultātā pirms 1708 gadiem 23.aprīlī viņam nocirsta galva. No 12.gadsimta ir leģenda par Kapadokijas Georgu, kurš, sēdēdams baltā zirgā, pieveicis Lībijas valdnieka meitu tīkojošo pūķi. Jura diena savā nozīmē tomēr atšķiras būtiski, neskatoties uz to, ka idejiski nes „kristietības gaismu”.
Par gājēju dienu Jurģi kļuvuši kopš 1819.gada, kad Vidzemes zemnieku likumi to noteica kā pēdējo darba un nomas līgumu slēgšanas dienu pirms vasaras cēliena uzsākšanas.
Beverīnas un Rāmavas dievturu draudžu kopīgi rīkotais Ūsiņa daudzinājums Vaidavas ezera malā 3.maijā ietvēra sevī senus rituālus, ko pavadīja daudz dziesmu. Augstajā „Rāceņu” māju krastā tika pavadīta rietējusī saule, kas sārtā blāzmā iespīdēja pa dienu auglīga lietus aplijušo koku virsotnēs. Tika iekurts pieguļnieku ugunskurs, uz kura tapa Ūsiņlaika tradicionālais ēdiens – pantāgs Putnu Jāņa virsvadībā.
Vēlam sev un jums veiksmi vasaras darbos!
Uldis Punkstiņš
Beverīnas dievturu saime
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru