Ūsiņš nāca pa gadskārtu
Savus bērnus apraudzīt:
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai no Dieva veselīb`.
Gan tie ēda, gan tie dzēra,
Gan no Dieva veselīb`.
Ūsiņš – mums latviešiem raksturīga debesu gaismas dievība.
Ūsiņš (saukts arī par Dieviņu) - pavasara Saules vedējs, atnes gaismu un siltumu, atnes zāli, atnes kokiem lapas - atslēdz durvis pavasarim un citādiem labumiem, kas no šīs gaismas un siltuma atnākšanas izriet. Katru gadu mēs gaidām pavasari un kā brīnumu piedzīvojam visa dzīvā atdzimšanu un atdzīvošanos.
Kliedza vīri, zviedza zirgi,
Dieviņš jāja pieguļā;
Dziedāj` meitas, māva govis,
Māra laida ābolā.
Kas tad atnes šo brīnumu un kāda ir mūsu līdzdalība šajā tik svarīgajā un svētajā laikā? Vai Ūsiņa atnesto laiku un iespējas neuztveram pārlieku pašsaprotami, pārāk agrotehniski, pārāk māriski? Ūsiņa diena taču ir arī jaunu garīgo uzdevumu izvirzīšanas laiks un savas dzīves pienākumu apzināšanās laiks. Fiziskās un garīgās veselības kopšanas un atdzimšanas laiks. Katra īstena saimnieka nākamās vasaras plānu un sekmīgas rīcības programmas iezīmēšanas un panākumu psiholoģiskās kodēšanas laiks.
Un tas nav tikai prieks par pavasari, tā ir arī katra līdzdalība savā un visas saimes dzīvē. Atbildība par sev tuvajiem un mīļajiem. Ne velti, kā stāsta liecības, Ūsiņa dienas rituālus visvairāk piekopa tieši saimnieki, lopus pirmoreiz laižot ganībās un pieguļnieki, jauni puiši un jaunas meitas, kam viens otru jāatrod!
Un vai tad šodien ir kas savādāks? Bez garīgās stabilitātes un veiksmes spēku atbalsta klibos ne tikai zirgi - klibos visa saimniecība. Bez Ūsiņa uguns, bez pantāga, bez olās apslēptā dzīvības spēka, bez noslēpumainā lūguma, lai Ūsiņš (Dieviņš) atvēl saimniecībai un saimei veselību un pārticību, bez senču padoma un tradīciju spēka, mūsu ikdienas plāni un darbi, - vai tie būtu individuāli vai arī valsts mērogā skatāmi, ir kā tukša olas čaumala bez iekšējā satura, kā lepna krūze bez ūdens veldzes, kā sveša uguns, kas ne silda, ne sargā, ne arī gaismu dod! Bet bez savas otras pusītes, tu nemaz tā īsti VESELS (viss kopā vienkopus) nevari būt!
Lai Ūsiņa atnestā gaisma ielīst katra sirdī un domās! Lai Ūsiņa dienas vakarā kurtā uguns ir kā pateicība un atbilde tam garīgajam spēkam, kas visu vieno un kārto pēc augstākā padomu padoma šai Māras pasaulē!
Ar Dieviņa palīdzību visam varam pāri tikt!
Valdis Celms
LDS dižvadonis
Plakāta autors Andrejs Broks
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru