Nāc, Ūsiņi!

Klāt laiks, kad Saule ieiet vasarā, Dainās vēstīts par kumeļiem, kuŗi Sauli ved kalnā un arīdzan par tādiem, kas no jūriņas izpeldējuši, diži segloti zelta segliem un sudraba pavadām, un viss debess jumols ar savām zvaigznēm to gājumā atmirdz - tādi ir Saules vedēji kumeļi, kas zemes malu zin un jūŗas dziļumu pazīst, kas ziemā jūŗā peld, un vasarā zaļas birzis loka - un Ūsiņu laiks apliecina to brīdi Zemes ripojumā, kad zaļās birzs laiks pilnam iestājies, kad kumeļi ar savām sudraba pavadām un Sauli seglos ir no jūŗas laukā kāpuši un zemi pārstaigā, zālei zaļumu dāvādami un zemei auglību nesdami. Un vē ir stāsts par to, ka, ja tu vēlies līdzi Saules vedībās jāt, tad arī tev savs kumeļš tikpat grezni jāseglo un tad Saule un Mēness ir tie, kas tavam lūgumam paklausīs un tev dos gan tos zelta seglus, gan sudraba iemauktus, gan zvaigžņu pavadiņas - tik īpaši ir izstāstīts šis brīnumainais stāsts par mūsu sadarbību ar Visumu, ar zvaigzņu klaidu un Saules un Mēness ritējumu, par to, kā mēs Kosmosa ritmā iekļaudamies, ar savu dzīvību esam ar Visuma dzīvības ritmu vienā elpojumā.

Mums ir stāsti un atmiņas par to, kā savulaik latvju zemes pļavās deguši Ūsiņa daudzināšanas ugunskuri, kad pāri pavasaŗa zemei klājusies migla, tumsa un nakts un tajā zuduši kumeļi, un kā tie, tumsai un miglai zūdot, gaismas spirgtumā atkal atradušies. Un tad mēs varam domāt, ka mūsu Dainas ir tik vieds stāsts, pamācība un palīgs ar Visuma elpu saelpoties vienā un tādā saskaņā mēs varam sajusties laimoti.

Un tagad atkal - ir klāt laiks, kad vakaros sadzirdami Ūsiņa soļi, - viņš staigā un aprauga savus kumeļus un nes svētību to ganītājiem. Ūsiņa uguns ir uguns pļavā, un arī dievišķā uguns mūsu sirdī un apziņā. Arī to dzīvības liesmu sargā Ūsiņš, to pārstaigā Dieviņš - padomāsim, kas ir tie pieguļnieki mūsos, kas Ūsiņa uguni kur un tai ziedo, kas Ūsiņa uguns dzīvību līdzsargā. Un atceramies, ka kumeļš ir arī tas, kuŗš līdz mums nogādā Dieva spēku. Tāpēc mums svarīgi kumeļus daudzināt

Gunta Saule
Plakāts: Andrejs Broks