ŪSIŅI

Kas tas bija, kas atnāca
Ar pelēku mētelīti?
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemei zaļu āboliņu.

Vasarai sākoties, gaismas dievība Ūsiņš atnes zaļo zāles un lapu mēteli, ko ziemas sākumā „zobena galā” aiznesis Mārtiņš. Notiek dabas atdzimšana un uzplaukums, kas atsaucas norisēm gaismas pasaulē – Lieldienā diena kļuvusi garāka par nakti.

Gan Ūsiņa zīme, gan ar to cieši saistītais auglības simbols Jumis uzsver dzīvības pamatlikumu – pretstatu vienību. Tāpat kā gaismas atgriešanās Lieldienās ar nelielu aizkavēšanos atmodina dabu Ūsiņos, arī saimnieciskās dzīves uzplaukums ir ciešā atkarībā no cilvēka un tautas garīgā stāvokļa. Sakārtojot savu iekšējo pasauli un vērtības, cilvēks un tauta var sakārtot arī savu saimniecisko dzīvi. Visas svarīgākās cīņas notiek jūras, gaisa vai lauka vidū – cilvēka prātā un sirdī.

Tomēr jebkurai garīgai parādībai nepieciešama arī izpausme vidē. Ne velti Saulei vajadzīgi divi Ūsiņa zirgi, lai nokļūtu debesu kalnā. Arī latvietības uzplaukums sākās ar tautas garīgās un saimnieciskās inteliģences apvienošanos jaunlatviešu kustībā. Garīgā inteliģence deva mērķus un ierosmes, saimnieciskā un militārā – spēku un uzņēmību to īstenošanai. Bez vienošanās nebūtu iespējama nedz tautas garīgā, nedz saimnieciskā atdzimšana. Vedības var sākties tikai tad, kad saule dod zelta seglus, bet mēness – karavīrs - sudraba iemauktus.

Gan daba, gan mūsu dzīvesziņa katru gadu atgādina, ka zināšanas un vara/varēšana nav auglīgas, ja tās nedarbojas roku rokā. Bez zināšanām velns ar akmeņiem aizber upes, un bez varēšanas saules meita mūžam sēž ledus kalna galā. Ūsiņa divi zirgi ir tieši tas, kas pašlaik vajadzīgs mūsu dzīvesziņas atdzimšanai. Un kā vienmēr viņš ierodas tieši tad, kad visvairāk vajadzīgs.

LDS Savietis Ivo Rubīns