Latvijas Dievturu sadraudze: Ūsiņu laiks Latvijā un pasaulē

Foto: Uģis Nastevičs (www.ugis.info)

Ūsinu laiks Latvijā un arī pasaulē, kur latvieši mīt un ciemojas, šogad ritējis gana sparīgi un plaši. Arvien biežāk un vairāk ļaudis, mūsu tuvāki un tālāki domubiedri un latviskās tradīcijas kopēji Ūsinus svin un gaismas vairošanās laiku daudzina. Jau 4.maijā Ūsiņu svinēšanas laiku iesāka Vidzemes novadā Druvienas ciltī - gan ar aizraujošo un iedvesmojošo PĒRKONVĪRU koncertu, gan Ūsiņu rituāliem.

Foto: Uģis Nastevičs (www.ugis.info)

Savukārt 5.maijā notika Latvijas Dievturu sadraudzes rīkotie un vadītie Ūsiņi Klintaines pusē - ar Gaismas daudzinājumu Lokstenes svētnīcā un Ūsinu auglības ritiem Ozolu-akmeņu pļavā. Rituālu Lokstenes svētnīcā bija izlolojuši un vadīja vēl šai sezonā stiprinājušies, LDS Klintaines puduris un Daugavas saime Guntas Lazdas un Guntas Saules aprūpē un vadībā. Norises stiprināja aizrautīgi dūdinieki Solvita un Uldis Bērziņi, tagad arī Skrīveru folkloras kopas vadītāji, un dāsnā sēļu balss Vita Talla. Līdzskanēja un sabalsojās Kokneses kopas URGAS vadītājas Ingunas Žogotas kokles un sievu skanīgās balsis, tradīcijā un folklorā svaidītie Bišu saimes un Svētes draudzes ļaudis - Andris, Anita, Jana, Henrijs un citi, kas citkārt sastopami arī Tērvetes nu Katlkalna folkloras kopās. Ūsiņam radnieciskos Pērkona ritmus ierībināja Pērkonvīrs no Auļukalna Mikus Čavarts. Bet Ūsinu auglības ritus vadīja Svētes saime no Jelgavas puses un jo īpaši tos kopā turēja Bišu Andris,. Sievas un meitas gāja rotāt pakalnītē, iedancošanas muzikālo daļu uzradīja koknesietis Uldis Bērziņš un Vidzemes sēlis Tālis Karlsons, dejas veda un soļus ritināt līdzēja ne tikai Gunta Saule un Bišu Andris, bet arīdzan savulaik Arta Kumsāra skolnieks Brūno Podiņš no Cesvaines. Šis tiešām bija brīnumains sadziedāšanos un sadarbošnos notikums. Tas ir iedvesmojošs sākums varbūt ar tikpat iedvesmojošu nākotnes elpu.

5.maijā Ūsiņus svinēja arī Turlavā (Ķoniņciemā) ķoniņu pēcteči un viņu draugi - kurša Ingus Freiberga vadīti - te kopā sabrauca gan stāstnieki, gan dzintara ķērēji un viedie no Kurzemes puses un ne tikai. 6.maijā uz Ūsiņdienas tirgu aicināja Kokneses Radošās mājas ļaudis - bijusi gan skaļa un jautra tirgošanās, gan danči, dziesmas un pat uz ugunskura vārīta zupa kopīgam gardam mielastam.

12.maiju par svētku brīdi bija izvēlējusies Beverīnas saime, kas savējos kopā sauca Pekas kalnā un arī Amerikas Latvju dievturu sadraudze Viskonsīnā - savā Dievsētā. Vēl nedēļu vēlāk uz Ūsiņu nakti ar uguns degšanu, ugunij un zemei zirgu un pašu labklājības labad ziedošanu, dziedāšanu, zirgiem un citām izdarībām un rituāliem kopā aicināja Jānis Jasjukēvičs. Vēl maija izskaņā Ūsiņus daudzinās folkloras kopas un tradīciju kopēji Mālis un Grodi - savā pusē, Viteniekos. Un gan jau, ka šīs nav vienīgās vietas, kur šai pavasarī Ūsiņu svētki svinēti un ar īpašiem rituāliem iezīmēti.

Tā iegadījies, ka šai pavasarī latvieši Ūsiņdienu svinējuši, svētījuši, Ūsiņu godājuši ne tikai Latvijā un Amerikas kontinentā, kur daudz latvju dievturu un dievestīgi domājoši ļaudis mīt, bet arī tālajā Indijā, Haridvārā.

Foto: Mārcis Auziņš

Ūsiņu dienas svētkus par godu Latvijas Simtgadei 2018.gada 23.aprīlī rīkoja Dev Sanskriti universitāte Haridvārā. Tajos piedalījās Latvijas universitātes absolventu koris “Jubilate” (diriģents prof. Juris Kļaviņš), tautas deju kolektīvs “Saime” (vadītāja Vita Vilka) un folkloras grupa “Vilki” (vadītājs Uģis Treide). Svinības apmeklēja Indijas Valsts ministrs kultūras un tūrisma lietās Dr. Mahešs Šarma (Dr. Mahesh Sharma) un citas augsta līmeņa Indijas amatpersonas, kā arī Latvijas vēstnieks Indijā Aivars Groza, bijušais Latvijas universitātes rektors prof. Mārcis Auziņš un pasākuma idejas autori - Dev Sanskriti universitātes prorektors Dr. Činmajs Pandja (Dr. Chinmay Pandya) un Latvijas universitātes Prof. Emeritus Sigma Ankrava.

Latvijas vēstnieks Indijā Aivars Groza, uzrunājot klātesošos, izteica pateicību Dev Sanskriti universitātei par pasākuma organizēšanu un krāšņajām Latvijas Simtgades svinībām Haridvārā, popularizējot latviešu kultūru un folkloru Indijā. Tāpat arī vēstnieks pauda pārliecību, ka universitāte turpinās spēlēt aktīvu lomu abu valstu sakaru pilnveidošanā.

Koncerti Haridvārā ar kora “Jubilate”, tautas deju kolektīva “Saime” un folkloras kopas “Vilki” dalību notika divas dienas – 23. un 24.aprīlī. Abas dienas Dev Sanskriti universitātes svinīgā zāle, kurā ir 1000 sēdvietu, bija pārpildīta, un skatītāji sveica izpildītājus ar skaļām ovācijām. Turklāt Indijā ļaudīm bija iespēja pasākumu vērot tiešsaistē un šo skatītāju skaits bijis teju 1 miljons.

Dev Sanskriti universitātes rektors, kā viņu dēvē tur, Pro-Vice Chancellor, Činmajs Pandja ir nodibinājis savā universitātē Indijā pagaidām vienīgo Baltijas kultūras un studiju centru. Viņam pieder ideja Haridvarā svinēt Ūsiņdienu. Un viņš ir gādīgs namatēvs daudzajiem māksliniekiem no Latvijas.

Haridvaras universitāte ir īpaša ar to, ka tā veidota pēc holistiskiem principiem – jebkura saimniekošana un jebkura praktiska zinātne vai cita prasme savā dziļākajā būtībā ir arī garīga, arī apdvēseļota. Un tikai šīs visas zinātnes kopā liekot var gūt vislabākos panākumus un saimniekot visveiksmīgāk. Būtībā tā ir senā, tradicionalā saimniekošanas un dzīvošanas pieredze, kas aprakstīta latvju Dainās un šobrīd tiek veicinata un kopta Haridvarā.