Elita Evarte-Dombrava, Talantu vadības un karjeras konsultante, Latviskās pasaules mācības praktiķe
Rakstnieks un vēstures pētnieks Ojārs Ozoliņš atšķirībā no pierastās versijas, Ūsiņu dienu izskaidro citādāk. Viņš iesaka meklēt Ūsiņa tēla būtību ne tikai dainās, bet arī senos zvaigznāju atveidojumos.
Pašreiz Eiropā un lielākajā pasaules daļā par laika skaitīšanas izejas punktu pieņemta Kristus dzimšana. Senlaikos cilvēki nozīmīgus sākumus laika skaitīšanai saskatīja laika radītajās krasajās pārmaiņās dabā, no kā atkarīga dzīvības pastāvēšana pasaulē. Tās tas bija senajā baltu kalendārā, kas pastāvējis Latvijā līdz krustnešu ieviestā Jūlija kalendāra pilnīgai pieņemšanai.
Atšķirības datumos arī šobrīd, jo vēl arvien svinētajām seno gadskārtu dienām starp saulgriežiem ir radušās ne tikai kristiešu kalendāra, bet arī viduslaiku katoļu baznīcas iespaidā, pārveidojot “pagānu ” svētkus par savējiem un pārceļot uz citu datumu. Piemēram, Ūsiņa diena tikusi saistīta ar svētā Jura jeb Jurģa dienu un piespiesta svinēt divarpus nedēļas agrāk – aprīlī, kad Latvijas klimatā vēl nav nekādu vasaras pazīmju un lopi nav laižami ganībās, ne arī zirgi pieguļā jājami .
Kas ir Ūsiņš?
Ūsiņš ir Saules zirgu braucējs, Saules laivas stūrmanis, Saules kalps. Ūsiņa tāli radi nav meklējami sengrieķu mītos, bet gan starp āriešu pirmtautu debess dievībām. Visizteiktākā radniecība ir ar jau pieminēto senindu Ušas un dvīņiem Ašviniem. Ušas bijis rītausmas personificējums, bet Ašvinu uzdevums – paziņot par Ušas ierašanos. Tāpēc Ašvini parādījušies pie debesīm pirms Ušas, braukdami zirgu vai putnu vilktos zelta ratos. Viņi pieskaitīti rīta gaismas dievībām , bet dažkārt tie saistīti arī ar dienu un nakti, ar gaismu un tumsu, tāpat kā Bitarīnkalna akmenī uz gaišās un tumšās gada puses robežas abās pusēs iekaltās gaiļu zīmes. Kā daudzām senāko laiku dievībām, arī Ūsiņam ir bijusi ģimene ar dēliem un meitām, kurā arī atrodamas zīmīgas pēdas par šo dainu tēlu radniecību ar senindu dievībām. Ūsiņa divi dēli ir dvīņi.
Ko vēsta dainas?
Spriežot pēc dainās saglabātām ziņām, tie dzimuši tumsā, un to darbība – staigāšana – izsaka gaismas nākšanu un iešanu. Dainās Ūsiņa dēlu sarkanās galvas apzīmē debess sārtumu, Saulei lecot un rietot. Te rodama saikne ar gaiļu sarkanajām sekstēm un ari ar tradīciju kulta rituālos upurēt tik ai melnus gaiļus.
Savu kārt dainā par māti un meitām – cimdu adītājām – teikts: Kas kait Ūšas meitiņām raibus cimdus neadīt ; Ūša sprēda, šķeterēja, Daugaviņa balināja. Nav šaubu, ka Ūšas vārda nesēja ir domāta Ūsiņa sieva, kuras vārds dainā gandrīz identisks ar senindu dievības Ušas vārdu. Tomēr dainās ļoti maz saglabājušās ziņas, kas palīdzētu plašāk noskaidrot šādas radniecības vēsturiskās saites starp baltu un senindu dievībām. Šīs saites nav meklējamas tikai Indijā.
Praktiskais Ūsiņš
Laika gaitā Ūsiņa īpašībās, darbībā un piederumos pārsvaru ņēmuši tie elementi, kas nozīmīgāki vēlāko laiku lauku dzīves apstākļos. Ūsiņš, atnākdams ar vasaru, atnes zaļu zāli, lapas, bet, galvenais, viņš ierodas rūpēties par ļaužu zirgiem vasarā. Blakus šīm rūpēm vēl ir arī rūpes par bišu dravām, ko gan piemin vairs tik ai nedaudzas dainas.
Tāpat par Ūsiņa izskatu arī visai maz ziņu. No dainām tik ai var spriest, ka šīs ļoti senās baltu dievības personificēju ms saistīts ar bārdainu, vecu vīru. Tāpēc senākā Ūsiņa tēla būtību, kurā izteikta viņa dievišķā darbība un īpašības jāmeklē ne tikai dainās, bet arī senos zvaigznāju atveidojumos.
Raksta avots: http://latvuda.lv/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru