Viļņa, 27.apr., LETA--BNS. Grupa Lietuvas Seima deputātu aicinājuši parlamentu pasludināt par valsts atzītu netradicionālo reliģisko organizāciju senās baltu reliģijas biedrību "Romuva", piektdien vēsta laikraksts "Lietuvos žinios".
Lietuvā ir triju veidu reliģiskās organizācijas - valsts atzītas tradicionālās, valsts atzītas netradicionālās un valsts neatzītas netradicionālās. "Romuva", kas darbojas jau vairāk nekā pusgadsimtu, šobrīd pieder pie pēdējām.
Kā norādījuši iniciatīvas atbalstītāji, kas pārstāv gan valdošās koalīcijas, gan opozīcijas partijas, "Romuva" jau šobrīd ir Lietuvas lielākā netradicionālā reliģiskā kopiena un tās darbība ir cieši saistīta ar Lietuvas sabiedrības kultūras dzīvi un seno tradīciju iepazīšanu.
Netradicionālās reliģiskās kopienas var iegūt valsts atzītas organizācijas statusu kā Lietuvas vēsturiskā, garīgā un sociālā mantojuma daļa, ja sabiedrība tās atbalsta un to mācība un rituāli nav pretrunā valsts likumiem. Lēmumu piešķirt kādai reliģiskajai kopienai valsts atzītas reliģiskās organizācijas statusu Seims var pieņemt, balstoties uz Lietuvas Tieslietu ministrijas atzinumu.
"Atzinumā, ko saņēmusi mūsu komiteja, apliecināts, ka "Romuva" likuma prasībām atbilst, tādēļ mēs aicinām Seimu pieņemt lēmumu," norādījis Seima cilvēktiesību komitejas priekšsēdētājs Valērijs Simuliks, pieļaujot, ka parlaments šo jautājumu varētu izskatīt jau pavasara sesijā. Aicinājumu kopumā parakstījuši 22 deputāti.
Valsts atzīšana nozīmē, ka Lietuvas valsts atbalsta reliģiskās kopienas garīgo, kultūras un sociālo mantojumu.
Reliģiskā kopiena var lūgt valsti to atzīt, kad pagājuši vismaz 25 gadi, kopš tā pirmo reizi reģistrēta Lietuvā.
Kā laikrakstam atgādinājusi "Romuvas" vadītāja Inija Trinkūniene, senās baltu reliģijas biedrība oficiāli reģistrēta 1992.gadā, lai gan kā etnokultūras organizācija tā darbojas jau kopš 1967.gada.
"25 gadi kopš mūsu oficiālās reģistrācijas ir pagājuši, un mēs esam lūguši valsti mūs atzīt. Tā vismaz daļēji tiktu atjaunots vēsturiskais taisnīgums, jo senā baltu ticība ir svarīga mūsu tautas kultūras mantojuma daļa," viņa uzsvērusi.
Vienlaikus Trinkūniene atzinusi, ka "Romuva" vēl neiedrošinās pretendēt uz valsts atzītas tradicionālās reliģiskās kopienas statusu.
Reliģiskā kopiena, kas ieguvusi valsts atzītas netradicionālās reliģiskās organizācijas statusu, drīkst slēgt laulības un pēc skolēnu vai viņu vecāku lūguma mācīt savu ticību un rituālus valsts un pašvaldību skolās.
Lietuvas sabiedriskais radio un televīzija tradicionālajām un valsts atzītajām reliģiskajām kopienām saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem piešķir raidlaiku reliģisko rituālu translēšanai. Valsts atzītām reliģiskajām kopienām paredzēti arī zemes nodokļa atvieglojumi.
Kā avīzei pastāstījis Lietuvas Tieslietu ministrijas Tiesisko institūciju departamenta galvenais speciālists, reliģiju pētnieks Donāts Glodenis, romuviešu ticības princips ir "darīt citiem to, ko tu pats gribētu pieredzēt no citiem, un nedarīt to, ko tu negribētu, lai tev dara citi", un "Romuvas" galvenā vienojošā ideja ir saskaņas veidošana un uzturēšana sevī, dabā un pasaulē kā cilvēces pamatuzdevums.
"Romuvas" pirmsākumi meklējami pagājušā gadsimta sešdesmito gadu vidū, kad tās dibinātājs Jons Trinkūns kopā ar domubiedriem Lietuvas senās galvaspilsētas Ķernaves pilskalnā atsāka vasaras saulgriežu - Rasas svētku - svinēšanu. Uz pirmajiem Rasas svētkiem tur sapulcējās aptuveni simts svinētāji. Apjaušot, ka saulgriežu svinībām ir daudz dziļāka jēga, kas neaprobežojas ar alus dzeršanu un ugunskuru kurināšanu, viņi izpētīja vēsturiskos un etnogrāfiskos materiālus, lai izkoptu jēgpilnākas Rasas svētku tradīcijas un pamudinātu saulgriežu svinētājus nepaliekt malā kā pasīviem vērotājiem, bet pašiem iesaistīties visās svētku norisēs.
Ar katru gadu svinētāju skaits auga, un, kad trīs gadus vēlāk padomju drošības dienesti aizliedza pulcēšanos Ķernavē, jaunieši jau bija sākuši slepus svinēt vasaras saulgriežus dažādās Lietuvas vietās. Šo svētku svinēšana patiesībā aizsāka lietuviešu garīgās atmodas kustību, pamudinot apzināt un atjaunot senās tradīcijas.
Kā liecina Lietuvas 2001. un 2011.gada tautskaites dati, "Romuva" šo desmit gadu laikā bija visstraujāk augošā reliģiskā kopiena Lietuvā. 2001.gada tautskaitē savu piederību baltu ticībai atzina 1270 Lietuvas iedzīvotāji, bet desmit gadus vēlāk - jau 5118.
Lasām tekstu uzmanīgi un iegaumējam vienu svarīgu faktu: vēsts ir par to, ka -Grupa Lietuvas Seima deputātu aicinājuši parlamentu pasludināt par valsts atzītu netradicionālo reliģisko organizāciju senās baltu reliģijas biedrību "Romuva"- ir tikai aicinājums atzīt, līdz pašai atzīšanai viņiem vēl tāls ceļš ejams.
AtbildētDzēst