2019.gada 13.decembrī plkst. 18.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas (Brīvības ielā 49/53) 2.stāvā, Lasītāju zālē norisināsies Gaismas atgriešanās daudzinājums. Par gaismu un gaismošanu, iekšējo gaismu un kosmiskās gaismas stāstīs JĀNIS FILKS, dabas (senās) dievestības praktiķis. Dziesmu ritus vadīs Anda Ābele un Rīgas folkloras kopa LAIVA.
Laikā, kas gadaritē ir vistumšākais un Saule aizritējusi savos lēkta un rieta brīžos vistālāk Dienvidos, Gaismas apliecinājums tomēr nezūd.
Mūsu līdzīgās tradīcijas zemēs Skandināvijā it īpaši Zviedrijā, kur arī Saules ritējums līdzīgs, daudzus gadskārtu svētkus svēta līdzīgi un līdzīgos laikos. Izsenis te svēta Lūcijas – gaismas atgriešanās svētku brīdis tiek svētīts ar īpašiem rituāliem. Tiek izvēlēta vietējās kopienas – ciema, darba vietas, skolas utt. Saule, Gaisma, Lūcija (zviedriski Lis ir gaisma) un viņa ir gaismas nesēja. Caur šo meiteni Gaisma tiek saukta atpakaļ. Lūcija galvā nes degošu sveču kroni simbolizējot saules starus. Viņa ir balti tērpta, ar sarkanu jostu apjozta, kas norāda, ka viņa ir jaunavas kārtā iesvētīta, iniciēta, ne vairs meitenīte, ne vairs bērns. Lūcijai ir pavadones, jaunuves viņas vecumā, arī ar sarkanām lentām ap vidu un arī mazākas meitenes, kurām ir vēl tikai baltas lentas. Arī viņas pavadones nes gaismu – sveces vai gaismas lukturus. Dažos gadījumos Lūcijai ir arī pavadoņi – puiši ar augstām cepurēm, tātad senu auglības simboliku nesošs vīrišķais spars. Lūcijas svētki sākas vēl pirms rītausmas, tumsā. Vai arī telpā, kurā Lūcijas ienāk, izslēdz gaismu. Šādi tiek izspēlēta, ritualizēta gaismas atgriešanās vistumšākajā brīdī. Cerība par gaismas atgriešanos nekad nepazūd. Un mūsu sirdīs tā deg vienmēr. Tas ir arī vēstījums par nepārejošu gaismas starojumu mūsos. Norvēģijā svēta Lusinatt, tātad Lūcijas nakti vai Gaismas nakti, un tas ir Ziemassvētku laika sākums. Mūsu ticējumi teic, ka gaisma pirms ausmas ir vistumšākā.
Tik daudz par Zviedriju un Norvēģiju. Arī tur ļoti uzskatāmi redzam senās dabas un kosmosa dievestības tradīcijas pamatus, kam vēlāk uzslāņoti svešās reliģijas “svēto” mocekļu stāsti.
Bet arī Latvijā šis laiks ir iezīmīgs. Par Lūcijām, kas pēc nemainīgā gregoriāņu kalendāra allaž ir 13.decembrī, ticējums vēsta, ka Lūcijās diena ir par vistas naga tiesu garāka. Pie griestiem sāk piekarināt no salmiem darinātus puzurus un putnus. Tātad, notiek gaismas atgriešanās piesaukšana, kosmiskās kārtības stiprinājums. Tam veltīta būs mūsu šīsreizes tikšanās.
Aicinām visus kopā – sadziedot un ieklausoties svētīt Gaismas atgriešanās sākumu!
Laikā, kas gadaritē ir vistumšākais un Saule aizritējusi savos lēkta un rieta brīžos vistālāk Dienvidos, Gaismas apliecinājums tomēr nezūd.
Mūsu līdzīgās tradīcijas zemēs Skandināvijā it īpaši Zviedrijā, kur arī Saules ritējums līdzīgs, daudzus gadskārtu svētkus svēta līdzīgi un līdzīgos laikos. Izsenis te svēta Lūcijas – gaismas atgriešanās svētku brīdis tiek svētīts ar īpašiem rituāliem. Tiek izvēlēta vietējās kopienas – ciema, darba vietas, skolas utt. Saule, Gaisma, Lūcija (zviedriski Lis ir gaisma) un viņa ir gaismas nesēja. Caur šo meiteni Gaisma tiek saukta atpakaļ. Lūcija galvā nes degošu sveču kroni simbolizējot saules starus. Viņa ir balti tērpta, ar sarkanu jostu apjozta, kas norāda, ka viņa ir jaunavas kārtā iesvētīta, iniciēta, ne vairs meitenīte, ne vairs bērns. Lūcijai ir pavadones, jaunuves viņas vecumā, arī ar sarkanām lentām ap vidu un arī mazākas meitenes, kurām ir vēl tikai baltas lentas. Arī viņas pavadones nes gaismu – sveces vai gaismas lukturus. Dažos gadījumos Lūcijai ir arī pavadoņi – puiši ar augstām cepurēm, tātad senu auglības simboliku nesošs vīrišķais spars. Lūcijas svētki sākas vēl pirms rītausmas, tumsā. Vai arī telpā, kurā Lūcijas ienāk, izslēdz gaismu. Šādi tiek izspēlēta, ritualizēta gaismas atgriešanās vistumšākajā brīdī. Cerība par gaismas atgriešanos nekad nepazūd. Un mūsu sirdīs tā deg vienmēr. Tas ir arī vēstījums par nepārejošu gaismas starojumu mūsos. Norvēģijā svēta Lusinatt, tātad Lūcijas nakti vai Gaismas nakti, un tas ir Ziemassvētku laika sākums. Mūsu ticējumi teic, ka gaisma pirms ausmas ir vistumšākā.
Tik daudz par Zviedriju un Norvēģiju. Arī tur ļoti uzskatāmi redzam senās dabas un kosmosa dievestības tradīcijas pamatus, kam vēlāk uzslāņoti svešās reliģijas “svēto” mocekļu stāsti.
Bet arī Latvijā šis laiks ir iezīmīgs. Par Lūcijām, kas pēc nemainīgā gregoriāņu kalendāra allaž ir 13.decembrī, ticējums vēsta, ka Lūcijās diena ir par vistas naga tiesu garāka. Pie griestiem sāk piekarināt no salmiem darinātus puzurus un putnus. Tātad, notiek gaismas atgriešanās piesaukšana, kosmiskās kārtības stiprinājums. Tam veltīta būs mūsu šīsreizes tikšanās.
Aicinām visus kopā – sadziedot un ieklausoties svētīt Gaismas atgriešanās sākumu!
Sociālie
tīkli - @dievturi
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru