Viļņa, 27.sept., LETA--BNS. Lietuvas Seima lēmums nepiešķirt valsts atzītas netradicionālas reliģiskās kopienas statusu senās baltu reliģijas kopienai "Romuva" ir neobjektīvs un diskriminējošs, uzskata reliģiju pētnieki.
Foto: V. Daraškevičiaus
Lietuvas parlaments jūnijā izskatīja "Romuvas" pieteikumu par šāda statusa piešķiršanu, bet lēmuma pieņemšanai parlamenta sēdē pietrūka balsu. Noraidījums nozīmē, ka jāpaiet vēl desmit gadiem, lai "Romuva" varētu iesniegt atkārtotu pieteikumu.
Kā norādīts vēstulē, ko Lietuvas reliģiju pētnieku biedrība nosūtījusi prezidentam Gitanam Nausēdam, Seima deputātiem, premjerministram Sauļum Skvernelim un tieslietu ministram Elvinam Jankevičam, parlamenta lēmums nepārprotami ir pretrunā ar Lietuvas tiesiskajiem principiem un pārkāpj cilvēktiesības. Vēstules autori uzsver, ka vislielāko pretestību "Romuvas" pieteikums paradoksālā kārtā sastapis tieši no bijušo un esošo Seima Cilvēktiesību komitejas deputātu puses.
Viņi norāda, ka atšķirībā no apgalvojumiem, kas izteikti tieši pirms minētā balsojuma Seimam nosūtītajā Lietuvas Bīskapu konferences priekšsēdētāja arhibīskapa Gintara Gruša vēstulē, minētās reliģiskās kopienas mācības un rituālu atbilstību likumiem un morāles normām ir pilnībā iespējams novērtēt, jo tas izklāstīts "Romuvas" statūtos un daudzu gadu garumā tiek atklāti praktizēts.
"Šeit mums, visticamāk, ir darīšana ar gadījumu, kad vienas reliģijas struktūra tiek uzskatīta par normatīvu, kuru tiek mēģināts uzspiest kā mērauklu citu reliģiju vērtēšanai," raksta eksperti.
Turklāt pretēji arhibīskapa apgalvojumam "Romuva" nepārprotami atbilst noteikumam, ka jāpaiet vismaz 25 gadiem kopš reliģiskās kopienas reģistrācijas, lai šī kopiena varētu lūgt valsti to atzīt, teikts vēstulē. Par "Romuvas" reliģiskās darbības sākumu tiek uzskatīts 1992.gads, kad Lietuvā tika uzsākta reliģisko kopienu reģistrēšana.
Vēstulē arī pausts viedoklis, ka būtu jāapsver iespēja pieminēto termiņu saīsināt.
Reliģiju pētnieki norāda, ka saskaņā ar socioloģisko aptauju rezultātiem sabiedrības atbalsts "Romuvai" ir lielāks nekā jūdaistu un musulmaņu reliģijām, kam Lietuvā ir tradicionālo reliģiju statuss.
Viņi arī pauž nožēlu, ka arhibīskapa vēstule Seimam nosūtīta tieši balsojuma dienā, tādējādi, iespējams, cenšoties deputātus ietekmēt ar baznīcas autoritāti un nedot laiku izklāstīto argumentu izvērtēšanai pēc būtības.
Kā ziņots, "Romuva" jau vērsusies Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), lūdzot atzīt, ka Lietuva pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pantus par tiesībām uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, kā arī par diskriminācijas aizliegumu un tiesībām uz lietas taisnīgu
izskatīšanu un pienācīgu aizstāvību.
"Romuvas" vadītāja Inija Trinkūniene uzsvērusi, ka tiesai iesniegtā prasība nav vērsta uz materiāla labuma gūšanu vai kompensācijas saņemšanu par ticīgo kopienas locekļu tiesību pārkāpšanu. "Esam
pārliecināti, ka mūsu kopienai labvēlīgs ECT lēmums pamudinātu politiķus mainīt tiesību aktus un ļautu Lietuvā uzskatīt par līdztiesīgām likuma priekšā visas reliģijas, kādas vien ir," viņa norādījusi.
Netradicionālu reliģisko kopienu valsts Lietuvā var atzīt kā daļu no sava vēsturiskā, garīgā un sociālā mantojuma, ja sabiedrība šo kopienu atbalsta un tās mācība un rituāli nav pretrunā ar valsts likumiem un morāles normām. Lēmumu par kādas reliģiskās kopienas atzīšanu pieņem Seims, ja Tieslietu ministrija sniegusi attiecīgu atzinumu.
Tieslietu ministrijas sniegtajā atzinumā norādīts, ka "Romuva" kā reliģiskā kopiena, kas kopj lietuviešu tautas kultūru, uzskatāma par būtisku Lietuvas kultūras un reliģiskās dzīves daļu. Ministrija savos atzinumos arī uzsvērusi, ka "Romuva" ir sestā lielākā reliģiskā kopiena valstī, kas šai ziņā apsteigusi grieķu katoļus, jūdaistus, karaīmus un musulmaņus sunnītus, turklāt pēdējā laikā tā bijusi visstraujāk augošā reliģiskā kopiena Lietuvā. 2001.gada tautskaitē savu piederību baltu ticībai atzina 1270 Lietuvas iedzīvotāji, bet desmit gadus vēlāk - jau 5118.
Kā uzskata Trinkūniene, aizvadītajos gados šis skaitlis varētu būt krietni audzis.
Ja valsts kādu reliģisko kopienu atzīst, tā iegūst tiesības slēgt laulības, saņemt zemes nodokļa atvieglojumus un valsts sociālo apdrošināšanu saviem vadītājiem, bet Lietuvas sabiedriskajai raidorganizācijai jāparedz raidlaiks tās rituālu translēšanai.
"Romuvas" pirmsākumi meklējami pagājušā gadsimta sešdesmito gadu vidū, kad tās dibinātājs Jons Trinkūns kopā ar domubiedriem Lietuvas senās galvaspilsētas Ķernaves pilskalnā atsāka vasaras saulgriežu - Rasas svētku - svinēšanu, kas patiesībā aizsāka plašu lietuviešu garīgās atmodas kustību, pamudinot apzināt un atjaunot senās tradīcijas.
Par "Romuvas" reliģiskās darbības sākumu tiek uzskatīts 1992.gads, kad Lietuvā tika uzsākta reliģisko kopienu reģistrēšana.
Pērn Latvijas Dievturu sadraudzes un "Romuvas" vadītāji Lietuvā parakstīja vienošanos par seno baltu ticības kopības izveidošanu.
Pagājušajā pavasarī grupa Lietuvas Seima deputātu aicināja parlamentu pasludināt "Romuvu" par valsts atzītu netradicionālo reliģisko organizāciju, lai pavērtu tai plašākas iespējas pievērsties seno tautas tradīciju kopšanai un identitātes stiprināšanai.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru