svētdiena, 2017. gada 19. februāris

Būt latvietim – tā ir kultūras izvēle. Saruna ar Valdi Celmu



Pāršķirstot jūsu jauno grāmatu “Baltu dievestības pamati”, ko izdevusi “LA” izdevniecība, acīs iekrīt, ka tā izdota divās valodās – latviski un lietuviski, turklāt abi teksti atrodas paralēli. Kāpēc jūs tā rīkojāties?
V. Celms: Pirmais gan radās latviešu teksts. Tomēr, strādājot pie grāmatas, es kā vēl nekad sapratu, ka mūsu dievestība jāaplūko arī lietuviskā mantojuma saistībā. Tikai tā mēs iegūstam organisku un pilnīgu baltu tautu pasaules uzskata kopainu, kas nozīmīga gan latviešiem, gan lietuviešiem. Un tad jau gluži dabiski prātā nāca doma par lietuviešu teksta iekļaušanu grāmatā.
Salīdzinot abus tekstus, arī lietuviski pārtulkotās latvju dainas, vismaz man kārtējo reizi bija iespējams pārliecināties, cik patiesībā mēs esam tuvas tautas. Bet šīs grāmatas iznākšana sakrīt ar vēl vienu notikumu – dievturu svētnīcas uzcelšanu uz Daugavas salas, Liepsalās netālu no Pļaviņām.
Grāmatai “Baltu dievestības pamati” ir divi atbalstītāji – ekonomists Ivo Rubīns, kas finansēja lietuvisko tulkojumu, un Dagnis Čākurs, iecienītās “Liepkalnu” maiznīcas saimnieks. Jau vairāku gadu garumā Dagnis ir dziļi piesaistījies latviskuma idejām, kas vainagojās dievturu svētnīcas būvniecībā, lai būtu, kur cilvēkiem pulcēties gadskārtās un latviskos godos. Celtnes veidols, tās arhitektūra latviskās rijas formā, izvietojums attiecībā pret debess pusēm, svētnīcas iekārtojums, kopumā viss ansamblis ir veselas komandas pienesums, bet darbi vēl turpinās.

Lasīt visu rakstu >>>

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru