Šai ceļojumā mana pēdējā pilnā diena Toronto. Sestdiena. Tā sākās ar mākoņu pilnām debesīm, ar lietiem, vējiem un negaisiem, ar kādu maziņu astīti no Amerikas kontinentu tornādo mākoņiem. Tomēr tikpat strauji, kā rītapusē savilkušiem un saliedējuši pilsētu, lietus māķoņi klīst. Debess jumu klāj tik neparasti caurspīdīgs mākoņu šķidrauts, ka ir pārvērtusies acis mulsinošā, pienaini zeltainā Saules spožumā. Gar pamali gan vēl reizumis pārslīd pa negaisa mākonim
Esam ceļā uz vienu no latviešu trimdas kultūrvēstures un mūsdienu "pastmarkām" - uz Sidrabeni, kur tieši šai vakarā iecerēts Vasaras sezonas atklāšanas sarīkojums. Šovakar Sidrabene piemirkusi no dienas lielajiem lietiem un gaŗāmplūstošā upīte kļuvusi gluži brūna augstu skalodama mālainos krastus. Pēc saviesīgas tērgāšanas un sātīgām vakariņām latviešu gaumē sākas Notikums, kuŗš būtībā bija galvenais mūsu šurpbraukšanas iemesls - Vizmas Maksiņas vadītā mūzikas ansambļa Dzirkstis uzstāšanās. Jāteic, tas pilnībā attaisnoja savu nosaukumu - un patiesi dzirksteļoja aizrautīgā muzicēšanas priekā. Šim vakaram izvēlēto dziesmu repertuārs bija tik atbilstošs - nedaudz vieglprātīgs un romantiskām stīgām caurvīts.
Atgriežoties vēl reizi baudīju pusnakts gaismās slēpto Toronto. Tā patiesi tik skaista pilsēta, - zaļa un dzīva saulainās dienās, pelēcīgi dūmakaina mākoņainās un noslēpumainās ugunīs mirdzoša naktīs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru