Latvju dievtuŗu sadraudze (atšķirībā no Latvijas dievtuŗu sadraudzes), kas savā laikā vienoja visas trimdas dievtuŗu draudzes no Austrālijas līdz Vācijai, no Zviedrijas līdz Anglijai, ASV un Kanādas draudzes, kā arī savrūp dzīvojošos vientuļos dievtuŗus, joprojām reizi gadā salido uz savu gada sapulci, kuŗa šos laikos notiek vai nu Dievsētā, ASV Viskonsīnas štatā vai Toronto, Burtnieku draudzes izkārtojumā. Tāda tā teorija, bet praksē pēdējo trīs gadu laikā bija tā, ka divus gadus no vietas viens pats burtnieks brauca uz Dievsētu pārstāvēt Burtnieku draudzi un nu tagad, kad sapulce jāvīkš Toronto, pie mums bijām mazliet tā kā apjukuši, sak, ko nu?
Bet galu galā viss izdevās.
Spuŗu Ričs, sadraudzes vadonis, apmierināts, vairākums dalībnieku apmierināts, ko tad vairāk.
Spraigumu izraisīja Saules Guntas klātbūtne, līdz ar ko bija iespējams pārrunāt stāvokli visās trīs balsta vietās - Latvijā, ASV un Kanādā un sīkāk iedziļināties turpmākās iecerēs, ieskicēt iespējamus ceļus, pa kuŗiem tuvoties kopējiem mērķiem.
Gunta jau mazliet stāstījusi par notikumiem viņas turētajā dievtuŗu "blogā" un domājams, ka palēnītiņām Ričs piedalīsies šeit ar saviem vērtējumiem un vērojumiem.
No savas puses - ceru, ka Gunta turpmāk mums atnesīs uz šejieni, šo domubiedru grupu, pienesumus no Katlakalnā dzirdētā, pārrunātā, īpaši, kas saistās ar dainām, kuŗas mēs, ierindas ļaudis, dziļumā neizprotam, bet kas Katlakalnā ir pārrunātas, pat varbūt simboliski iedzīvinātas.
Viens piemērs: esot izpētīts, ka iemesls, kādēļ pādes vecāki nav klāt krustabu rituālā esot tas, ka izšķiŗošais brīdis, kuŗā izlemts, vai pādei kļūt par cilvēku vai nē vecākiem varētu būt bijis "par daudz traumējošs" (šis viedoklis gan ir arīdzan VILKU kopas Jāņa Kušķa vēstījumā dzirdēts - Guntas Saules komentārs)
Šī man bija jauna ziņa. Es par iemeslu nebiju padomājusi, biju pieņēmusi tikai par faktu, ka nav bijuši klāt un miers.
Bet kad Gunta izstāstīja un pamatoja to ar dainu par "sīko lietu" "ietītu baltajā villainē" (pādi-mironīti), man bija jāpadomā, jāiztēlojās. Tad man nāca prātā veids, kādā bērna nomaitāšana "droši vien" notika. Un es izdomāju tā, ka "droši vien" ar to virsējās ādas kārtas nolupināšanu, ko izdara deviņas dienas nemazgātajam jaundzimušajam viņu ieziežot ar kādu šķīdinošu vielu (neatceros, kas tā bija) un sautējot, lai tā netīrā āda nolobās. "Kas to var izturēt?" es toreiz, pirms gadiem, kad par šo, pēdējo, rituālu lasīju ... un tagad es saprotu: bija, kas izturēja, dzīvotāji un bija, kas neizturēja, tās - tās "sīkās lietas", kuŗas atnes tiem vecākiem, kuŗu atvasīte izrādās nelieta, nedzīvotājs.
Cerams, ka turpmāk no Katlakalna mums nobirs citi graudi, lai savu saprašanu par senajām lietām paplašinātu un padziļinātu.
Cerams arī, ka līdz ar to iedrošināsies vēl citi zinātāji izlikt pārējo apskatei arī savas zināšanas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru