Starptautiska vienošanās par baltu kultūras mantojuma saglabāšanu un izpausmi

2011.gada 5.jūnijā Viļņā notika pirmā Baltu kultūras biedrību un tradicionālo reliģisko organizāciju tikšanās, kuŗā piedalījās Lietuvas, Gudijas (Baltkrievijas) un Latvijas pāŗstāvji. Šīs sanākšanas laikā tika pārrunāti kopīgai baltu kultūrai telpai svarīgi jautājumi. Šīs sanāksmes vainagojums ir 

Starptautiska vienošanās

par baltu kultūras mantojuma

saglabāšanu un izpausmi

Viļņā 2011. gada 5. jūnijā

Mēs, apakšā parakstījušies Latvijas un Lietuvas biedrību pārstāvji, senās baltu kultūras atbalstītāji un turpinātāji, kā arī pārstāvji no citām valstīm, kas mantojušas šīs kultūras vērtības un pieminekļus, turpmāk visi kopā saukti par “Līguma pusēm” vai “Pusēm”,

izprazdami senās baltu kultūras unikalitāti Eiropas un pasaules kontekstā, kā arī pagaidām zemo pētījumu un zinātniskās sintēzes līmeni, apzinoties šīs kultūras lomu Eiropas kultūras attīstībā un mūsdienu Eiropā,

tiekdamies pēc izpratnes, ka senās baltu kultūras pētījumi gan ģeogrāfiski, gan daudzās zinātnes nozarēs devuma ziņā nevar būt kādas vienas valsts vai tautas darīšana, jo šī kultūra aizņem milzīgu areālu Austrumeiropā,

uzsvērdami, ka senā baltu kultūra ir attīstījusies plašā teritorijā, kas aizņem mūsdienu Lietuvu, Latviju un Baltkrieviju, lielu daļu Polijas, Ukrainas un Krievijas, daļēji Igaunijas, Somijas, Zviedrijas un Vācijas teritoriju, un uzturējusi sakarus ar daudzām apkārtējām un tālākām zemēm,

būdami pārliecināti, ka baltu kultūras pārzināšana un mantojuma kopšana ir vispirms lietuviešu un latviešu pienākums, bet tāpat arī citu tautu, kuras ir šā eiropiskā substrāta mantinieces,

ievērodami, ka senajai baltu kultūrai ir īpaša nozīme kā indoeiropiešu un Eiropas priekšvēstures un vēstures pētījumos, tā arī cilvēces attīstības, valodas izcelšanās un pasaules izpratnē, jo tā izveidoja īpašu civilizāciju un bija daudzu tautu un kultūru sākums,

apzinādamies un ar bažām vērodami, ka kopīgais baltu kultūras mantojums strauji iznīkst vai tiek iznīcināts, ne vienmēr izprotot tā unikālo vērtību un mērogu,

aicinādami visus labas gribas cilvēkus, baltu kultūras cienītājus un tās mantojuma kopšanu atbalstošas organizācijas brīvi pievienoties šim vienošanās apliecinājumam, atsūtot to apstiprinošu dokumentu vienošanās iedzīvināšanu koordinējošajai padomei,

vienojamies par šādiem svarīgākajiem sadarbības principiem un mērķiem:

1. Sadarbība starp valstīm.

Puses darbosies, lai panāktu, ka Latvija un Lietuva, kā arī citas valstis, kuru teritorija ietilpst senās baltu kultūras arheoloģiskā, lingvistiskā un etnogrāfiskā mantojuma (turpmāk saukta par “Baltu mantojumu”) areālā, ratificētu starptautisku konvenciju par senās baltu kultūras saglabāšanu un plašāku ieviešanu sadzīvē un izaugsmes veicināšanu pēc šajā dokumentā formulētajiem principiem (turpmāk saukta par “Konvenciju”). Konvenciju ratificējušās valstis apņemsies:

◦     veikt papildu pasākumus, lai tiktu tiesiski reglamentēta baltu mantojuma saglabāšana;

◦    attīstīt zinātniskus pētījumus, iedzīvināt kultūras, izglītības un vēstures programmas, kas saistītas ar baltu mantojumu un tā attīstību;

◦  atbalstīt un apbalvot zinātnes un kultūras darbiniekus, kas strādā ar baltu mantojuma saglabāšanu un izpausmi;

◦  veicināt un atbalstīt informācijas izplatīšanas programmas savā valstī un starptautiski, cenšoties parādīt baltu mantojumu pēc iespējas plašākai auditorijai;

◦     kopt dzīvās baltu etniskās kultūras tradīcijas.

2. Sadarbība starp zinātniskajām iestādēm un pētniekiem.

Puses dibina sabiedrisku Baltu kultūras mantojuma institūtu (publisko iestādi, reģistrētu Lietuvā), lai koordinētu valstu sadarbību, apvienojot zinātnes un izglītības iestāžu, ekspertu un citu baltu mantojuma kopēju centienus attīstīt baltu mantojuma pētījumus, pilnveidot iespējas piemērot atradumiem pieminekļu aizsardzības nozīmi, attīstīt baltu mantojuma uzraudzību un izpausmes, kā arī nodrošināt baltu etniskās kultūras dzīvo tradīciju turpināšanos, izglītojot jauno paaudzi.

3. Sadarbība starp biedrībām.

◦   Puses veido sabiedrisku padomi, kas koordinēs šīs Vienošanās iedzīvināšanu, paplašinās sadarbību un darbību, kā arī organizēs kopīgus pasākumus, lai panāktu, ka baltu mantojums tiktu atzīts par pasaules mantojumu.

◦     Padomi veido šo vienošanos 5. jūnijā parakstījušie.

◦   Padome strādā pēc pašas apstiprināta reglamenta un ar balsu vairākumu var paplašināt savu sastāvu.

Šī Vienošanās glabājas Lietuvas Romuvā.