Jāņu dienu Dieva dēls Saules meitu sveicināja!

Jāņu diena svēta diena, Aiz visàm dieniņàm:
Jāņu dienu Dieva dēls Saules meitu sveicinaja.

Latviešu tautas senākie svētki Jāņi, kā jau zīmīgākais saules gadskārtas cikla notikums  tautasdziesmās aprakstīts ar spilgtu tēlainās simbolikas un teiksmu tēlu valodu, kas to ievij latviešu dievestības pasaules uzskata stāstā, kuru katru gadu izdziedam līgotnēs, bet kura skaidrojumu ne vienmēr spējam iztulkot. Šodien šo seno baltu tautu tradīciju, kuras saknes saskatāmas arī citu indoeiropiešu tautu kultūrās, varam skaidrot tikai no sava pasaules redzējuma un dainu kultūras mantojuma bagātā krājuma, tomēr latviskajā dzīvesziņā tā viennozīmīgi saistāma ar dabas auglības cikla kulmināciju un saules rita ciklu. Laikos, kad veidojās senās teiksmas, cilvēki laiku vairāk pavadīja ārā un biežāk pavērsa savu skatu uz debesīm, lai paredzētu dabas norises, kas varētu ietekmēt zemnieka darba rezultātus un noteikt dzīves kartību. Tas ļāva pamanīt biežāk to, ko modernais cilvēks pamana arvien mazāk – Saules rotāšanos, saules un debess gaismas dažādās spēles, ko varēja novērot saistībā ar gadskārtas cikla laikiem un kas dainās tika iedziedāts kā dzīves un darba ritma kārtības un attiecību tikuma kods. Jā šodien ko tādu izdotos pamanīt, vai ar šodienas latviskās dvēseles gara “acīm” vēl spējam tajā saskatīt Dieva dēlu Jāni vārtu staba galiņā:

“Kas ta tāda lela pile
Tâi celiņa maliņâ?
Tai pilei triji vārti,
Visi triji sudrabiņa.
Pa vieniemi Dievs iebrauca,
Pa otriemi mīļà Māra,
Pa trešiemi Jānits brauca
Div' dzelteni kumeliņi.”

Vai vārtus, kuros Saules meita sagaida savus preciniekus, kas parāda ciešo simbolisko saikni starp Jāņiem, kā dabas auglības rita kulmināciju un Saules meitu kā līgavas paraugu jaunas meitas dzīves rita augstākajā godā:

“Lēni lēni Dieviņš jāja No kalniņa lejiņâ;
Saules meita vārtus vēra, Zvaigžņu cimdus rociņâ.

Kam tie zirgi, kam tie rati Pie Saulites nama duru?

Dieva zirgi, Laimas rati, Saules meitas precenieki.”

Kas ir šo seno simbolu pamatā, ko mūsu tradīcijās dainas aicina saules ritā saskatīt?

[..] pieminētajām dievībām ar šo dabas parādības tulkojumu varētu būt saistīts romiešu divsejainais Jānuss un ar latviešu dievību Jānis. Būtiski tos sasaista vārtu simbolika, bet Jāņa gadījumā, pētot saules halo variāciju veidus, spilgti iezīmējas sasaiste ar saules stabu (sauļoto stabu) - vārtu staba (kas neparastā veidā tad atrodas vārtu vidū), taures un bungu tēliem, kam par tēla ierosmes pamatu varētu būt saules halo zenitālo loku dažādās variācijas. “Vārtu staba” vizuālais novērojums, iespējams, arī kalpojis par pūdeles dedzināšanas tradīciju Jāņos. Vēl zīmīgāka sasaistei ar vārtu tradīciju ir lietuviešu Rasas (Jāņi) svētki, kur tā ir būtiska svētku sastāvdaļa. Ja iedziļinās vēl dziļāk citu tautu tradīcijās, tad saules halo tēla variācijas kā Saules vārti varēja kalpot par ierosmes avotu Goda vārtu tradīcijai daudzās no indoeiropeiskās tradīcijas atvasinātajās kultūrās. It sevišķi nozīmīga tā ir latviešu vedību tradīcijai, kur līgava savā dzīves zenītā kāzās tiek pielīdzināta Saules meitai, tā saistot dzīves norišu vērtību mērauklu caur teiksmaino debesu vedību ainu ar dabas norišu harmoniju.

Pūt, Jāniti, vara tauri Vārtu staba galiņâ,

Lai ceļàs(i) Jāņa māte No mīkstiem spilveniem. (32636-0)

Eita, ļaudis, skataities, Kādi ērmi laukâ bij:

Tur Jānitis bungas sit Vārtu staba galiņâ. (32915-0)

Sit, Jāniti, zelta vadzi Savas kūts dibinâ,

Tur pakāra mīļa Māra Savu baltu slauceniti. (32452-0)

“Interesanta parādība Zviedrijā” 2012. gadā16 un Rasas svētku vārti Lietuvā 2015. gadā (foto: Vytautas Daraškevičius)17

Latvijas Dievturu sadraudzes Jāņi Klintainē 2019. gadā (foto: Andrejs Broks) un Vasaras saulstāvji Skansenā, Zviedrijā (foto: Fred J.)18

Autors uzskata, ka Saules halo parādībā saskatāms pirmavots senāko reliģiju teiksmu tēlu ierosmēm, to simboliem un zīmēm, kas saistītas ar saules kultu, īpaši tām, kuru saknes izriet no indoeiropeisko kultūru koka. Ikonogrāfiskos un rakstu tēlos, kaut arī atsevišķos gadījumos tas noprotams tikai no aprakstiem, tas izpaužas centrālās simetriskās kompozīcijās ar centrālo tēlu un tā sānos diviem dvīņu tēliem. Saule ar paralēlajām saulēm varēja kalpot par ierosinājumu trīsvienīgo un dvīņu dievības teiksmu tēliem, kas, neesot fotogrāfiskai novērojuma saglabāšanas iespējai, nostāstos varēja saplūst dažādos, izteiksmīgi paspilgtinātos tēlos. No senākajām saules reliģijām šo simbolisko tēlu kompozīciju pārņēma vēlākās reliģijas, kas tajos iekodēja jau citu saturu, tā cenšoties iznīdēt tā saucamos pagāniskos kultus. To apliecina kaut vai krusta simbolu izmantojums dažādās reliģiskajās tradīcijās, kuru pirmavots visu krusta rakstu zīmju veidiem arī ir saules halo (saules krusts, ķeltu krusts, krustu krusts, Pērkona / Laimas krusts – svastika un to paveidi). [..]

Pilns raksta teksts lasāms šeit - http://dievturi.blogspot.com/2019/07/dievturu-vestnesis-nr31-20193.html

Lai līksmi Jāņi Saules koka starojumā un laimes pilnas ģimeniskas tikšanās Jāņa sētas pagalmā!

Protu, protu, redzu, redzu,
Tais mājâs treji vārti.
Pa vieniem Laimit' nāca,
Pa otriem Dievs iebrauca,
Pa trešiem saulit' brauca
Seši bēri kumeliņi.

Andrejs Broks
Latvijas dievturu sadraudzes dižvadonis.