2018.gads bijis radošs un pilnestīgs mūsu domubiedriem Baltkrievijā. Iznākuši ne tikai ikgadējie Svaiksta rakstu krājumi – labāko Svaikta portāla rakstu izlases, bet arī nopietna monogrāfija, kuras nosaukums Par pagānību un baltiem.
Žurnāla “Svaiksta” trešais laidiens bija īpašs un atšķiras no iepriekšējiem diviem ar to, ka izdevēji pamazām maina līdz šim ierasto praksi pārpublicēt rakstus no Svaiksta tīmekļa vietnes. Šai reizē un arī turpmāk žurnāla lappusēs arvien vairāk tiek publicēti pirmreizēji autordarbi un raksti. Nākotnē ir doma pilnīgi nesaistīt žurnāla saturu un tīmekļa vietnes saturu – katrs no tiem būs oriģināls un atšķirīgs.
Šai žurnāla laidienā ir lasāmi vairāki raksti no tālā Tveras novada, kā arī gan vizuāls, gan teksta materiāls no Kēnigsbergas, no prūšiem – ziņas no dažādiem seno baltu apdzīvotiem novadiem. Publicēts arī atskats uz Baltu Krivuli un fotoreportāža no Baltu Vienības dienas svētīšanas vietas netālu no Minskas.
Publicēts raksts Poļesjes dialektā, kurā runā Baltkrievijas dienvidrietumu daļā, – par baltu vietvārdiem Pinskas apkaimē. Pārpublicēta Smoļenskas apkaimes teika – īpašā baltkrievu valodas dialektā, kādā tur vēl gluži nesen cilvēki runāja.
Apjomīgs rakstu kopums veltīts tam, kā Baltkrievijā tika svinēti Rudens svētki Dzjadi (Senču svētki) – kā mirušo veļi (dvēseles) tika aicināti pie galda, un stāstījums par to, kas šai laikā tika likts galdā.
Ir arī divas lielas intervijas. Vienā no tām stāstījums par neopagānismu (dievturību) Ukrainā, otrā – meistars-amatnieks stāsta, kā tiek atjaunināti seni rotājumi, kas savulaik ļoti bieži bija sastopami plašos apvidos no senu rietumu galindu līdz austrumu galindu (goļad’) apdzīvotajām vietām.
Daudzu lasītāju interesi piesaista folkloras pētnieka Jona Baļa raksta par seno Pērkona kultu tulkojums.
2018.gadā Svaikstas apgādā iznākusi arī trīsdalīga grāmata Par pagānību un baltiem.
Monogrāfijas pirmajā daļā ar nosaukumu “Dzīve dzimtajā ticībā” stāstīts par vietēju, mums dzimto ticību, otrajā daļā - par baltu mantojumu Baltkrievijā un dažas atziņas par tās turpinājumu nākotnē.
Katrā no šīm divām sadaļām ir arī pāris pielikumi – tie ir vai nu tulkoti vai no citiem avotiem un nedaudz pārkārtoti atbilstoši konkrētās grāmatas nepieciešamībai.
Trešā sadaļa ir eseja “Senču ticība ap mums”. Tā savu īsto publicēšanas ir gaidījusi kopš 2009. gada. Šajā laikā daudz kas ir mainījies pagānisko ticību kopēju un pētnieku kopienās - kāds tās pametis, kāds iznācis priekšplānā, tomēr kustības priekšvēsture nav mainījusies.
Nosaukums “Par pagānību un baltiem” nav viennozīmīgs, bet tas tika izvēlēts, lai būtu vieglāk ieraugāms. Protams, un vārds “pagānība” (pagānisms) varbūt nešķiet piemērots senču pasaules skata aprakstam - par to runa ir uzreiz grāmatas sākumā. Savukārt jēdziens “balti” zinātnē tiek izmantots tikai no XIX gadsimta vidus (jo “leti-lietuvieši” jau bija pārāk šaurs).
Grāmatā iekļuvusi daļa no rakstiem, kuri dažādos laikos tika publicēti interneta portālā “Svaiksta”, bet tai pat laikā ir daudz pirmpublicējumu.
Žurnāla “Svaiksta” trešais laidiens bija īpašs un atšķiras no iepriekšējiem diviem ar to, ka izdevēji pamazām maina līdz šim ierasto praksi pārpublicēt rakstus no Svaiksta tīmekļa vietnes. Šai reizē un arī turpmāk žurnāla lappusēs arvien vairāk tiek publicēti pirmreizēji autordarbi un raksti. Nākotnē ir doma pilnīgi nesaistīt žurnāla saturu un tīmekļa vietnes saturu – katrs no tiem būs oriģināls un atšķirīgs.
Šai žurnāla laidienā ir lasāmi vairāki raksti no tālā Tveras novada, kā arī gan vizuāls, gan teksta materiāls no Kēnigsbergas, no prūšiem – ziņas no dažādiem seno baltu apdzīvotiem novadiem. Publicēts arī atskats uz Baltu Krivuli un fotoreportāža no Baltu Vienības dienas svētīšanas vietas netālu no Minskas.
Publicēts raksts Poļesjes dialektā, kurā runā Baltkrievijas dienvidrietumu daļā, – par baltu vietvārdiem Pinskas apkaimē. Pārpublicēta Smoļenskas apkaimes teika – īpašā baltkrievu valodas dialektā, kādā tur vēl gluži nesen cilvēki runāja.
Apjomīgs rakstu kopums veltīts tam, kā Baltkrievijā tika svinēti Rudens svētki Dzjadi (Senču svētki) – kā mirušo veļi (dvēseles) tika aicināti pie galda, un stāstījums par to, kas šai laikā tika likts galdā.
Ir arī divas lielas intervijas. Vienā no tām stāstījums par neopagānismu (dievturību) Ukrainā, otrā – meistars-amatnieks stāsta, kā tiek atjaunināti seni rotājumi, kas savulaik ļoti bieži bija sastopami plašos apvidos no senu rietumu galindu līdz austrumu galindu (goļad’) apdzīvotajām vietām.
Daudzu lasītāju interesi piesaista folkloras pētnieka Jona Baļa raksta par seno Pērkona kultu tulkojums.
Monogrāfijas pirmajā daļā ar nosaukumu “Dzīve dzimtajā ticībā” stāstīts par vietēju, mums dzimto ticību, otrajā daļā - par baltu mantojumu Baltkrievijā un dažas atziņas par tās turpinājumu nākotnē.
Katrā no šīm divām sadaļām ir arī pāris pielikumi – tie ir vai nu tulkoti vai no citiem avotiem un nedaudz pārkārtoti atbilstoši konkrētās grāmatas nepieciešamībai.
Trešā sadaļa ir eseja “Senču ticība ap mums”. Tā savu īsto publicēšanas ir gaidījusi kopš 2009. gada. Šajā laikā daudz kas ir mainījies pagānisko ticību kopēju un pētnieku kopienās - kāds tās pametis, kāds iznācis priekšplānā, tomēr kustības priekšvēsture nav mainījusies.
Nosaukums “Par pagānību un baltiem” nav viennozīmīgs, bet tas tika izvēlēts, lai būtu vieglāk ieraugāms. Protams, un vārds “pagānība” (pagānisms) varbūt nešķiet piemērots senču pasaules skata aprakstam - par to runa ir uzreiz grāmatas sākumā. Savukārt jēdziens “balti” zinātnē tiek izmantots tikai no XIX gadsimta vidus (jo “leti-lietuvieši” jau bija pārāk šaurs).
Grāmatā iekļuvusi daļa no rakstiem, kuri dažādos laikos tika publicēti interneta portālā “Svaiksta”, bet tai pat laikā ir daudz pirmpublicējumu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru