Nepazaudē Latviju!

NEPAZAUDĒ LATVIJU!

Krievi, leiši naudu skaita Juglas tilta galiņā,

Dzīrās pirkt Vidzemīti ar visām zeltenēm.

Celies agri, mūs’ kundziņi, sper kājiņu zābakā:

Lieli kungi tiesu sprieda atņemt tavu novadiņu.

            Vairs atgriešanās nav. Tu nedrīksti atkāpties VAIRS NE SOLI. Tautsaimniecība putināta no pašu varturiem, ķīnieši un krievi pērk īpašumus, Rīga – mūsu galvaspilsēta – jau ir viņu, tev atliek vien nodokļu nasta un parādu parādi Rietumu onkuļiem.

            Bīstams laiks. Tas ir atgādinājums, ka vari paļauties VIENĪGI UZ SEVI. Mūs’ kundziņi jau ir svešu ļaužu kalpībā. Bieži šī paļaušanās beidzas ar došanos laimes meklējumos citur.

            Bet Laima liks labu tik tam, kas SAVĀ TĒVZEMĒ par sevi cīnīsies! No savas zemes tu gūsi spēku – sudraba egle tieksies debesīs zvaigžņu augstumā, un tikai tad no pašas galotnes tu sagaidīsi Dieva palīgu ar latvju zemes nebūšanām galā tikt. Vai tas būs ZOBENS vai PADOMS, spēku tu radīsi latvietībā un Tēvzemes mīlestībā. Ej ar citiem LATVIEŠIEM KOPĀ. Nepazaudē Latviju!

Var zemi un var mantu, un varu svešiem dot.
To Latviju, kas mūsos – to nevar iztirgot.

 Var valdītāji godu ar nievām dubļos mest –
Ar lepni celtu galvu mums tēvu zemi nest.

 Var līgt ar pašu Jodu, kad prātiņš izkūkots,
Lai Māras zeme tukša, bet pilns ir naudas pods –

 Liks Laima baltu laipu, pār kuru iesim mēs,
Lai gūtu savu valsti. Un Dievs mums palīdzēs.

Uldis Punkstiņš