LATVISKAS LATVIJAS SPĒKS - Ernesta un Arvīda Brastiņu mantojuma 2014. gada konferences materiāli.

Eva Mārtuža, mg. theol.
Latviska Latvija bija liels izaicinājums, proklamējot demokrātisku republiku ar visu nacionālo kultūru uzplaukumu 1918. gada 18. novembrī. Kādai būtu jābūt oriģinālai latviešu – latviskai –valstij ar savu seju, tādai, kuru neviens ar citām nesajauks – atbildes uz šiem jautājumiem, filosofiskā satura meklējumus un pamatojumus ikdienā sāka piepildīt grupa 20. gs. sākuma kultūras un inteliģences darbinieku. Spožākais, drosmīgākais, pamanāmākais bija mākslinieks Ernests Brastiņš. Pēc padomju okupācijas un Ernesta Brastiņa nogalināšanas izsūtījumā (1942) Tālajos Austrumos darbu trimdā Rietumu pasaules valstīs vadīja viņa brālis Arvīds Brastiņš.

E. Brastiņš meklēja tautas stiprības modeli, mūsu tautas etnosa vienotības un dzīvesspēka saknes, mācīja nevienā jomā nepakļauties svešām ideoloģijām, izvairīties no manipulācijām un kalpošanas jebkādiem politiskiem, reliģiskiem vai komerciāliem mērķiem, iegūt imunitāti pret vērtību, jēdzienu, tostarp latviskuma un nacionālisma viltojumiem un apmelojumiem.

Nule jau divdesmit piekto gadu turpinās padomju okupācijas pārrautais latviskuma izpratnes laikmets, kad cenšamies veidot latvisku valsti, būdami atvērti visai pasaulei. Lai pietuvotos apjēgai, kādi ir globalizācijas laikmeta izaicinājumi latviešu garīgajam satvaram, kādiem mums, latviešiem, būt savā latviskajā valstī, Eiropā un plašajā pasaulē un kā pilnveidojies Brastiņa mantojums mūsdienās, 2014. gadā notika konference Latvijas Universitātes Lielajā aulā.

Šīs konferences referātus un debatēs izskanējušos viedokļus esmu apkopojusi grāmatā, saprotot, ka Latvijas valsts un tautas kā nācijas labākais izdzīvošanas modelis ir senā domāšanas veida radoša savienošana ar informācijas sabiedrības jaunākajām iespējām, jo mēs esam tauta ar savdabīgu kultūru un eiropeisku domāšanu, mēs labprātāk komunicējam virtuāli, ar audiovizuālo mediju starpniecību un gatavi kopā saiet vien ļoti nozīmīgos, valstij un personībai svarīgos pasākumos.

Grāmata sadalīta piecās nodaļās, kurā Latvijas zinātnieki, publicisti un politiķi analizē katrs savā pētāmajā jomā atrasto: mediju loma nacionālas idejas uzturēšanā, valodas saglabāšana globālās tautsaimniecības un informācijas kultūrtelpā, tradicionālā, latviskā kultūra kā nacionālas garīgās satversmes pamats, latviskuma izpratne kā kultūras process, kurā savijas kultūras mantojuma uzturēšana ar tā interpretāciju 21. gadsimta jaunradē; latviskā kultūra un tautsaimniecība kā neatņemama Eiropas identitātes daļa; pozitīva pašnovērtējuma uzturēšana un stratēģiskas vīzijas nepieciešamība nācijas nākotnes plānošanā, patriotiskas personības veidošana.

Autoru kolektīvs ļoti spēcīgs:  Agris Liepiņš, Anita Jansone-Zirnīte,  Otto Ozols, Ligita Leja, Anna Klaucāne, Tatjana Volkova, Uģis Niedre, Juris Urtāns, Andis Alksniņš, Valdis Celms, Ieva Pīgozne, Jānis Purviņš, Guntis Kalnietis, Anna Krimele, Elizabete Taivāne, Eva Mārtuža, Ina Druviete, Sandra Kalniete , Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Grāmata "Latviskas Latvijas spēks" pauž ticību, ka latviski domājošs, runājošs cilvēks ir mūsu valsts centrā, ka latviskās vērtības, kultūras pēctecība, arī senreliģijas ētiskie principi ir tik stiprs pamats, ka mēs apzināmies sevi kā savas zemes īstos saimniekus, ka protam likt lietā un vairot priekšteču radītās vērtības, droši izmantot jaunās iespējas un būt ekonomiski attīstītāko pasaules valstu vidū, ka it visās saimniecības jomās un nozarēs top un taps svaigas un ilgtspējīgas attīstības idejas ar latvisku saturu, ka mēs izveidosim savas valsts teritorijā vienmērīgu un līdzsvarotu attīstību, ka izkopsim tādu politiku, kas nostiprinās sasniegtos labklājības un drošības pamatus, veicinās tālāko izaugsmi un tas ikdien stiprinās cilvēkos pārliecību, drošību un lepnumu par latvisko identitāti un piederību Latvijai, jo latviskas Latvijas spēks un nākotne būs atkarīga no tā, cik stipra ir mūsu – galēji principiālo latviskuma kopēju griba –, tas bija Ernesta un Arvīda Brastiņa sapnis, vīzija, mērķis.