Baltu tradicionālo garīgo kopienu pārstāvju ikgadējie saieti - BALTU KRIVULES – kļuvuši par labu veidu, kā mums, ko vēsture savulaik šķīrusi, atkal satikties, iepazīties un tuvināties.
Tīri neapzināti no šīm tikšanās reizēm mēs gaidām gudrus un tālredzīgus lēmumus, spēcīga saviļņojuma un kopā būšanas sajūtu, kas dod enerģiju visai tālākajai dzīvei un attīstībai. Šīs vēlmes pamatā ir dziļa mūsu savstarpējās piederības apziņa daudzu jau desmit tūkstošu gadu pastāvošai baltu garīgajai pasaulei – baltu dievestībai jeb reliģijai, tās kultūrai un dzīvesziņai. Šīs vēlmes pamatā ir neapslāpētais baltu brīvības un neatkarības gars un savas neatkārtojamās patības apziņa.
Par visu to domājot un atskatoties, uz līdzšinējo BALTU KRIVULES pieredzi, un saistot to vispirms ar latviešu, un lietuviešu, bet plašāk skatot, ar visu baltu senos novadus apdzīvojušo tautu garīgās vienotības ideju, dažas pārdomas par pašas krivules iekšējo uzbūvi un darbību:
Baltu krivules jau savos pirmajos paziņojumos iezīmēja tos ideālus, pēc kuriem mums būtu jāvadās, šodienas jautājumus risinot. Iezīmēja tuvākos un tālākos uzdevumus un mērķus, kas mums šodien būtu jāsasniedz.
Krivulēs pakāpeniski iezīmējās tie mūsu sadarbības veidi un izpausmes, kas mums palīdz savstarpēji tuvināties un izjust mūsu garīgo vērtību būtību.
Veiksmīgi tika noteikti daudzi atslēgas vārdi kā, piemēram, Baltu mantojuma areāls, u.c.
Katrai krivulei izvirzīta sava tikšanās tēma, no tās izrietošas lekcijas, priekšlasījumi, diskusijas.
Pēc tam viens vai vairāki Vienotības un citi uguns rituāli, kas pieskaņoti vietai vai laikam un citiem apstākļiem, u.c.
Noslēguma paziņojums, kas raksturo situāciju, vēlmes un nodomus.
Šādā daudzveidībā dažkārt iekļāvās arī pa kādai mākslas vai amatniecības izstādei, rituālās Dieva dziesmas, gan priekšnesumā, gan kopīgā dziedāšanā, izbraucieni uz svētvietām, personiskas tikšanās un pazīšanās, un tas ir labi. Veidojās un pastiprinājās saites starp dažādām baltu tradicionālo garīgo un dzīvesziņas vērtību kopēju grupām.
Par šādu daudzu virzienu atvērtību esmu dzirdējis gan atzinīgus, gan arī kritiskus vārdus. Mēģināšu tos noraksturot:
Pasākumam neesot mērķtiecības. Diskusiju dalībnieki nepārstāv vienotu sapratnes, garīgās pieredzes un pārstāvniecības līmeni. Līdz ar to arī parakstītie dokumenti dažkārt, lai arī ietver pareizas domas un idejas, ir kā vēlamā uzskaitījums, lai arī nevar noliegt to nozīmi un ietekmi.
Neskaidra ir pārstāvniecības un dokumentu parakstītāju pilnvaras. Ja tas ir sanākušo un klātesošo krivules dalībnieku viedoklis, lai būtu, bet ja tas ir rīcības dokuments un uzdevumu saraksts citiem - arī tiem, kas nepiedalās – ar ko tas kādam ir saistošs?
Izvirzās dažādi jautājumi.
Patiesība mūsu rezolūcijām, aicinājumiem un paziņojumiem nav ne vainas, tie visi ir lielākas norises sastāvdaļa, tie uztur cilvēku apziņā IDEĀLU, ideālu pēc kā vadīties.
Nepadarītais un darāmais ir citā jomā. Jautājums galu galā ir par to, vai esam savā apziņā un rīcībā pietiekami patstāvīgi un pilnvērtīgi. Vai esam savas vēstures subjekti, vai arī tikai to vien darām, kā atbildam uz citu rīcības izraisītajām sekām.
Baltu krivule ar savu pastāvēšanu vien rāda, ka baltisko kopību sākam apzināties arvien nozīmīgākos mērogos un vērtību dziļumos. Paši vēlamies būt savas kultūras un patības veidotāji un kopēji, tātad - darītāji.
Vēstures subjekts ir tas, kurš dara, rīkojās. Taču šī darīšana ir saistīta ar reāliem resursiem jeb līdzekļiem – cilvēkiem ar kā palīdzību veic darbību, saistīta ar noteiktām tehnoloģijām jeb paņēmieniem kā šīs darbības tiek veiktas, un visbeidzot – mērķi, kuru dēļ pati darbība notiek un ir vajadzīga.
Savukārt mērķi ir cieši saistīti ar ideāliem, ar apziņas paplašināšanu, kopšanu, tās pacelšanu aizvien augstākā līmenī, lai veidotos vide, kurā veidotos nācijas mēroga personības, tiek izteiktas arvien labākas un tālredzīgākas domas, utt. Ja ideāli tiek zaudēti, netiek kopti, visas norises var aiziet pretējā virzienā uz izdzimšanu, izviršanu un ĀRDīšanu, uz arvien zemāku apziņas līmeni, līdz sabrukšanai.
Šodien mēs esam liecinieki kustībai abos šajos virzienos. Notiek garīga cīņa. Kas ņems virsroku? Kāda mūsu vieta, ko varam reāli darīt?
Ja mēs vēlamies ietekmēt apkārtējo realitāti, šīs polittehnoloģiju un politikas robežjoslas teorijas atziņas der zināt un arī izmantot:
Tas nozīmē, ka paužot ideālus un izvirzot mērķus, būtiski ir novērtēt reālos cilvēkresursus un paņēmienus kā šos mērķus sasniegt. Vai arī izvirzīt tikai tādus mērķus, kuru sasniegšanai mums resursi un paņēmieni ir pieejami. Subjekts, resursi, tehnoloģijas, mērķi - šie četri uzskaitītie elementi savā starpā ir vienoti, iztrūkstot kādam no šiem elementiem, rīcības subjekta nebūs. Šajā skatījumā arī cilvēks ir pats sev kā resurss.
Vai arī, palūkoties vai neesam aizmirsuši par saviem dabiskajiem sabiedrotajiem, citās sabiedriskajās organizācijās, biedrībās un iestādēs. Vai pietiekami sadarbojamies? Ar blakus, augstāk un zemāk stāvošiem posmiem.
Vai vienotību nesaprotam kā vienādību vai pakļautību mūsu kādam pieņemtam priekšstatam, ar vienu centralizētu vadību?
Varbūt jāveido tīkla veida sadarbības lauks ar daudziem maziem blakus stāvošiem puduriem (manu prāt tāds jau arī veidojas), kur vienojamies apkārt vērtībām, ne personībām un (vienību meklējam daudzveidībā). Un kura ietvaros, varbūt tomēr, vadošo garīgo kopienu vadītāju padome būtu vēlama.
Bezgala daudz vēl būtu jādara savstarpējās saziņas un vienotas Baltu informatīvās telpas izveidē, nostiprināšanā un kopšanā. TV raidījumu un ziņu apmaiņa par vēsturi un notikumiem baltu zemēs un valstīs. Šajā sakarā ir pieņemti arī aicinājumi dažādos citos latviešu un lietuviešu vienības saietos, bet viss ir palicis bez reāla iemiesojuma. Reāls un vajadzīgs solis būtu vienota BALTU KRIVULES ziņu vietne starptautiskajā tīmeklī.
Protams, ir vēl daudzi citi jautājumi, bet lai pie tiem pieķertos, vispirms pašiem jākļūst stiprākiem, prasmīgākiem, labākiem un gudrākiem. BALTU KRIVULE kā mūsu ikgadējas tikšanās veids šajā ziņā var daudz ko iespēt.
Mūsu rīcībā, protams, ir arī citi ceļi, un tie ir jāizmanto – godprātīga savu tradīciju iedzīvināšana, svinot gadskārtu svētkus un godus, ar labestību un pārliecību atvērt līdzcilvēku sirdis, atmodinot viņos baltu savstarpējās piederības apziņu, kopjot dvēseli Dieva padoma gudrībā un tikumībā.
Lai piepildās Dieva padoms, Lai piepildās Laimas lēmums, No Māras , lai veselība, No Pērkona spēks un vara!
Apsveicu 2016. gada Baltu krivules jātvingu un prūšu ciematā Ožkinē (Polijā) dalībniekus! Ja Dievs dos, un Laima vēlēs – 2017. gadā Baltu krivuli rīkosim Latvijā – Lokstenes svētnīcā, Liepsalās, pie Pļaviņām. Uz tikšanos! Un lai top!
Ar Dieviņa palīdzību, visam varam cauri tikt!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru