Mīļie draugi! Šodien atkal pienācis jaukais brīdis lasīt un iedziļināties Paliepu Jāņa vēstulē. To nopubliceju arī še (Gunta Saule)
Gadu pa gadam esmu rakstījis 'pēdējās' vēstules. Un, tomēr tās nav bijušas 'pēdējās' - Laima man ir vēl dāvinājusi dažus gadus nodzīvot latviskās dzīves ziņas/miņas dziļākā atskārsmē. To darot apstājos pie pavisam parasta, bieži lietota jēdziena un mūsu dzīves pavadoņa, proti: 'Patiesības meklēšana'. Manā domu pasaulē šis temats vēl kavējas un tāpēc vēlos ,kopā ar citiem - pirms 'pēdējās' vēstules - pieskarties šī jēdziena dziļākam saturam. Vairāki, protams, jautās: 'Kas tur neparasts'? Mēs taču to zinam'? Lai iedziļinātos tematā - sākšu pats ar sevi. Kas manī iesēja šo 'Patiesības meklēšanas' sēklu?
''Kā jūs variet saprast to kas nebija jums domāts''?
Kara vēju nests 1948.gadā nonācu upes aizsprosta būvdarbos Tunisijā, Ziemeļ-Afrikā. Kad dienas kļuva ļoti karstas un mērinstrumentus vairs nevarēja lietot, tad jau ap pusdienas laiku mēs, paslēpdamies ciedru koku ēnā, pārrunājām notikumus darbā kā arī pieskārāmies dažādiem tematiem šai saulē un mūsu dzīvēs. Grupā bijām seši: divi arābi (Lahbib un Blacky), es ar norvēģi Christian un divi vietējie francūži. Sarunas drīz vien noveda pie reliģiska satura diskusijām. Šeit pieminēšu tikai vienu, Lahbib dziļdomas jautājumu: ``Kā jūs, ziemeļnieki (domāti es un Christian), variet saprast Korānu kas nebija domāts jums, bet gan pavisam citādos klimatiskos apstākļos dzīvojušiem primitīviem arābiem``? Mūsu atbildei, ka mēs esam izlasījuši zinātnieku tulkoto Korānu un to sapratuši, arābi iespītējās un ar uzsvaru atkārtoja: 'Kā jūs variet saprast to kas nebija jums domāts'?
Bibliskais Pasaules skatījums taču arī nebija mums domāts! Vai esam klaiņojuši maldu ceļus? Kur slēpjas vientuļā Patiesība? Prāta slēdzieni un loģika neatļauj reizē divu patiesību esamību. Vienai no tām (vai abām) ir jābūt maldiem; bet kurai? Pārdomājot pēdējo 2000 gadu vēsturiskos notikumus, islama un judeo-kristiānisma militāri agresīvo izplatīšanos, un zem ciedru kokiem pārrunāto, nācu pie slēdziena ka Tuvo Austrumu mistikas sludināšana neatbilst patiesībai. Savā pārliecībā, 28 gadu vecumā, atbrīvojos no bibliskām dogmām, kā arī no Pasaules radīšanas un pastardienas izdomājuma. Tā nonākot pie loģiska secinājuma: Pasaule pastāv kā nemainīga un nepārtraukta sistēma - kontinuitāte (angl. 'continuum') - un mūsu Zeme evolūcijas ceļā izveidojusies tāda, kādā mēs šodien dzīvojam.
Kur šinī situācijā atrodas Dievturība?
To atradu Toronto 1967.gadā latvisko paražu kopēju saimē. Iedziļinoties latviskās dzīves ziņas/miņas (piezīme: 'dzīves ziņa' pieder prāta pasaulei; 'miņa'- nojautai, atskārsmei, instinktam) pamatprincipos drīz atskārtu ka esmu nonācis uz Patiesības meklētāja ceļa. Man, kā latvietim, šis ceļš ir jāturpina meklējot atbildes mūsu senajā dziesmā - mūsu mitoloģiskajās Dainās. Reizē ar studijām Universitātēs uzrakstīju arī divas monogrāfijas kurās pierādīts, ka latviskā dzīves ziņa/miņa balstās uz novērojumiem dabā, Zemē un Zemes pavadītāja debess jumā. Šie novērojumi ir vienīgais veid,s kā saprast Pasauli, dzīvības pirmavotus un atskārst Dieva ideju. Šie secinājumi attiecas ne tikai uz latviešu dzīves ziņu/miņu, bet pieder arī pie visu etnisko kultūru pirmavotiem un sakņojas tādos jautājumos kā: 'Kas ir Pasaule? Kas esam mēs?' Šie jautājumi ietver sevī visu kas attiecas uz dzīvības pirmavotiem un kā tādi iekļaujas cilvēka cenšanos tos atrisināt - meklējot Patiesību.
Šo apceri rakstot negribu iegrimt filozofiskās spekulācijās un prātojumos, bet visus novērojumus dabā un cilvēku sabiedrībā apvienot kopējā Pasaules uzskatā (vāc.'Weltanschauung'). Latviskā dzīves ziņa/miņa, ko mums ir atstājuši sentēvi to (Pasaules uzskatu) sakopojot mitoloģiskajās Dainās un tā atstājot mūs uz Patiesības meklēšanas takas.
Brastiņu Ernests bija viens no pirmajiem kas deklarēja ka Latviešu tauta ir tā laimīgākā pasaulē, jo tai pieder pašai sava dzīves ziņa/miņa - citā tautām tādas vairs nav. Kā Latviešu tautai piederīgais es pievienojos Brastiņu Ernestam, un beidzot manu apceri par Patiesības meklēšanu, esmu priecīgs ka esmu viens no tiem laimīgiem, kuram pieder latviskā dzīves ziņa/miņa.
laimīgais dievturis un Patiesības meklētājs-----Paliepu Jānis.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru