Ausma Dzintare
Lielā diena ir diena, kad Saule nāk atpakaļ uz mūsu Māras zemi. Lieldienas atrodas tajā gada punktā, kurā Saules un Zemes savstarpējais novietojums ir izlīdzinājis dienas un nakts garumu. Mūsu senči savu attieksmi pret atnākušo pavasari un gaismas atgriešanos, gatavību kārtējiem pavasara darbiem un savu dzīvesprieku apliecināja un izteica Lieldienu norisēs un ieražās.
Lieldienas jeb Lielā diena ir pavasara saulgriežu svinības – gaismas uzvara pār tumsu un Saules atmoda. Tas ir pavasara svinamais laiks – PAVASARA SAULGRIEŽI. Lieldienu svinības parasti ilga trīs dienas. Nozīmīgākie Lieldienu priekšdarbi saistīti ar apģērba gatavošanu un šūpoļu kāršanu, kā arī ar īpašu ēdienu gatavošanu. Kā neatņemama sastāvdaļa visās Lielās dienas norisēs iekļaujas dziedāšana. Tā saistās ar Sauli un tās sveikšanu, ar pavasara atnākšanu, ar olu krāsošanu, bet jo sevišķi ar šūpoļu kāršanu un šūpošanos. Pēc senas teiksmas šai laikā Dievam esot šūpulis kārts – Dievam rīkotas krustabas.
Ziemassvētki, Liela diena,
Tie Dievam lieli svētki:
Ziemassvētkos Dievs piedzima,
Lieldienā šūpli kāra.
16. martā pulksten 14.00 Trikātas Saieta namā visi aicināti uz sarunu ar ārsti – antropozofi Māru Meijeri par vienotiem ritmiem Cilvēkā, Dabā, Visumā. Pēc tam kapela Abulmalas Burlakas aicinās iekustināt ziemā kūtras kļuvušās kājas Latvju danču ritmos.
Savukārt 17. martā pulksten 12.00 Valmieras mūzikas skolā K. Baumaņa ielā 1 pulcēsies Beverīnas dievturu draudze Lieldienu daudzinājumam; pēc tam dosimies dabā – uz šūpošanos, dziedāšanu un olu krāsošanu Trikātas „Aušās”. Aicināti itin visi, kas vēlas Lielo dienu iesvētīt ar skanīgu dziedāšanu, ar raibām oliņām un augstu šūpošanos, kā arī vairāk uzzināt par senču parašām un tradīcijām. Līdzi ņemiet pūpolus un izplaucētus bērzu zarus, krāsotas un krāsojamas olas, cienastu groziņu pašu un draugu iepriecināšanai.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru