ceturtdiena, 2011. gada 17. novembris

Tev mūžam dzīvot, Latvija!

Ko vēlēt, Latvija, tev tavā dzimšanas dienā?  Neskaitāmos vārdos un dzejas pantos gan dzejnieki, gan katrs no mums ir vēlējis un dziesmā dziedājis – tev mūžam dzīvot Latvija! Šāds vēlējums mīt katra krietna latvieša sirdī.
Par Latviju asins ir lieta. Par Latviju krita Brīvības cīnu varoņi – gan tie, kurus pieminam 11. novembrī, gan arī daudzi no tiem, kas Latviju padarīja par plaukstošu Eiropas valsti pirmajos tās 20 neatkarības gados, aizstāvēja to pret naidnieku pūļiem un cauri okupācijas gadu represijām un grūtībām saglabāja sapni par Latviju. Par Latviju, kur latvietis pats ir saimnieks savā zemē, kur brīvi skan latviešu valoda un latviskās vērtības tiek godā celtas.
Šodien valsts ir atgūta! Ar to tiešām var lepoties. Un tieši tādēļ - būsim sardzē par mūsu Latviju! Ne jau visi darbi ir padarīti. Latvija ne tuvu vēl nav latviska un latviešu valoda ir reāli apdraudēta pati savā zemē! Arī kristīgās ticības karotāju un sludinātāju pēcteči grib Latviju mums nozagt un tās brīvo garu pabāzt zem sava krusta zīmes un tās Kunga!
Tādēļ, šodien Latvijas valsts dzimšanas dienā leposimies ar sasniegto un vienlaikus krāsim spēkus Latvijas tālākai garīgai atmodai un saimnieciskai pilnveidei. Valsts – tie taču esam mēs. Mūsu zeme – tā no Dieva un Laimas. Mūsu brīvības cīņu karogos – Pērkona tēva zīmes un spēka vārdi. No Māras - veselība mums katram un visiem kā tautai! Un tikai savā zemē, savā valstī var piepildīt tos sapņus un ilgas, kas daudziem liekas, jāmeklē svešumā. 
Priecīgus svētkus un možu garu!
Valdis Celms - LDS dižvadonis

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru