Tikšanās Barona muzejā

Patiesi jauki, sirsnīgi un daudzkrāsaini klājās sarunu paklājs un ritinājās domu pavedieni tikšanās pēcpusdienā, kuŗu bija līdzējusi izkārtot Iveta Mazūre, un kuŗā sanācām kopā tie draugi dievturībā, kuŗi vēlējāmies pasērst kopā ar mūsu Toronto balto viešņu un tiklab savējo, beverīnieti Marutu Voitkus-Lūkinu.

Bijām i kurzemnieki, i zemgalieši, i vidzemnieki, i tālos pasaules ceļos dzīves vijumus ievijušie un bija jo koši satikties šeit - sarunas dzirkstīja un bija gan mūs vedošas, gan mūsu pašu apzināti vestas un virzītas.

Tie aktuālie jautājumi - par dievturības vietu Latvijā, par tās nepieciešamību skolās uzsvērti rūpējas un domā tie vecāki, kuŗu bērni patlaban tieši no kristietības un tās nelabvēlīgās ietekmes skolās vēlas nosargāt savus bērnus. Tika domāts, ko var darīt katrs pats pašlaik, kamēr Izglības normatīvi varbūt arī vēl nav tik atvēŗti tradicionālās kultūras un Dzīvesziņas mācīšanai skolās, bet tomēr ikkatram, kam šis jautājums rūp, ir iespēja meklēt domubiedrus gan citu bērnu skolasbiedru vecāku vidū, gan skolotāju starpā.

Maruta vēštīja par pašasa sastaptajiem dievturībā degsmīgajiem ļaudīm, kuŗus viņa sastapusi Jelgavā, Piltenē, Valmierā, Limbažos... Atkal un atkal mēs gremdējāmies pašu gūtajos Dainu simbolu atzinumos,

Itin jauks un iedvesmojošs bija pats satikšanās veidols - dažiem no sanākušajiem tā bija patīkama atkalredzēšanās, citiem pārsteidzoša pirmreizēja tikšanās klātienē pēc dziļām un nopietnām sarunām tīmeklī. Jā, tas bija prieks atkal un vēl reizi klātienē baudīt vienam otra klātbūtni, valodas un domu plūdumu. Dievatziņas, sajūtu un dzīves pieredzes bagāta pēcpusdiena - paldies itin visiem par to - Marutai, Ainai, Aigai, Paulam, Mārītei, Ivaram, Birutai, Vidvudam, Inesei, Maijai un Gunāram.