otrdiena, 2011. gada 24. maijs

Otrā diena.

Naktī jumtā grabinās lietus, bet rīts ataust silts un saulains. Pat sutīgs. Rīta pusē abas ar Anitu dodamies uz netālo veco ļaužu mītni - Anita vēlas man parādīt, kā dzīvo bez ģimenēm un tuvinieku aprūpes palikušie vecie ļaudis Kanādā un pie viena apciemot arī pāris savas senas paziņas un domubiedres.


Bet tā svarīgākā dienas daļā šai dienā izrādās The McMichael  mākslas muzeja apmeklējums. Kolekcijas, kas mūsdienās izaugusi pamatīgi liela un daudzveidīga, pamatā ir sākotnēji septiņu kanādiešu mākslinieku tiekšanās radīt pašiem savu mākslu. Tā sagadījās, ka pagājušā gadsimta sākumā kanādiešu mākslinieki pamanīja, ka Rietumeiropā tiek gleznotas pilsētas un ainavas, bet savā zemē viņi ko tādu nebija pasākuši. Tikai uz šādu līdzību pamata sākās kanādiešu māksla. Tagad sākotnēji septiņu mākslinieku darbu krājumam piepulcējas arvien jauni mākslas darbi. Ir izveidotas atsevišķa inuītu, pirmiedzīvotāju mākslas darbu kolekcija, kā arī apkopoti un izstādīti to mākslinieku darbi, kas radušies tiešā inuītu mākslas, mītoloģijas un kultūras ietekmē. Man spilgtākā no visiem likās Emily Carr...

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru