sestdiena, 2019. gada 20. aprīlis

Mūsu Baltais Tēvs Putnu Jānis aizsaulē ...


Mūsu, daudzu tik mīļā Putnu Jāņa rosīgās zemes dzīves gaitas nu noslēgušās... Viņš devies aizsaulē. Vēl visus savus mīļos putnus šopavasar nesagaidījis atpakaļ. Nu Pats devies putnu ceļā...

Izvadīšana - 24.aprīlī plkst. 12.00 Siguldas kapos (no kapličas)

Līdzjūtība visiem viņa tuvajiem un mīļajiem - ģimenei, radiem un draugiem.


Un lai viegli un gaiši dvēselītei viņas lidojumā...

>>><><<<

Un dieviņš rūpējās par viņu…

Jānis Brikmanis (1940. 25.02.– 2019.18.04.)

Ikviens var lepoties, ja dzīvē jauši vai nejauši sastapās ar brīnumainu personību – klusu, inteliģentu, vislatviskāko no latviešu zinātniekiem, Dievturu dižvadoni – Jāni Brikmani. Jānis bija tautā plaši pazīstams biologs, zoologs, ornitologs, un godam nesa savu otro, tautas un jo svarīgāk – bērnu un jauniešu doto vārdu – Putnu Jānis.

No bērnības atceros radioraidījumus, kad viņa skaistā balss un stāstījums par dabu, putnu dzīvi, spārnaiņu savstarpējām attiecībām ienesa mājā pasakai līdzīgu noskaņu. Garāka ekskursija gar jūras līča krastu atvēra acis uz daudzveidīgo kaiju, zīriņu, jūras ērgļu, gulbju pasauli. Šķiet, viņš ar skatienu ir noglāstījis vai katru no Latvijā perējošo 250 putnu sugu pārstāvjiem un pētnieka gaitās piedzīvojis Robinsona Kruzo cienījamus likteņa pavērsienus. Viņš mīlēja būt Rīgas Latviešu biedrībā un bija aktīvs domnieks, Ordeņu brālības biedrs, lasīja lekcijas, rakstīja rakstus un vadīja ekskursijas.

Raksturā latviski rāms, ar rāmumu valodā, gaitā, viņš rāmi krāja zināšanas un zinības par Latvijas dabas vienreizību, daiļumu, mācēja kopā ar mūziķiem radīt skaņdarbu par putniem, kopā ar Dz.Rinkuli-Zemzari uzrakstīt grāmatu par putniem “Uzmanību – sarkanā”, vēlāk “Krāsu zeme Latvija”, kur rodami viņa īpašie ceļojuma maršruti. Ordeņu kapituls par izcilo mūža devumu vides aizsardzībā un tās popularizēšanu Latvijā 2015. gadā piešķīra valsts apbalvojumu - Atzinības krustu.

Pēdējos gados Jānis rakstīja galveno grāmatu – viņš nesteidzās, strādāja pamatīgi ar arhīva materiāliem, darba gaitās sakrāto pūru, bija radošas degsmes pildīts. Kas notiks ar manuskriptu pēc dzīves pavediena piepešā pārtrūkšanas?

“Mūsu tauta atrodas pašā pasaules tautu saknē. Mūsu svētki, mūsu godi ir vajadzīgi visai pasaulei. Katrai tautai ir sevi jāsaglabā - mums ir no senčiem mantotā zeme un dziesmas. Tas mūsu planētu dara krāsainu,” kādā intervijā lepojās Jānis Brikmanis. No brīža tā, kad skolā dvēseli ielīksmoja vēstures stāsti par Latvijas senatni, Jānis sāka ceļu uz latviskuma kopšanu, latviskuma kā valsts augstākās vērtības apzināšanu un neatlaidīgu visu paaudžu izglītošanu. Latviskā dzīvesziņa bija viņa galvenais mērķis un putni – pateicīgs stāsta sākums, kurš nekad nebeidzās gan apceļojot pasauli, kāpjot kalnos, grezni vedot latvju dančus, ievedot jaunos latviskajā dzīvesziņā, dievturībā. Dievturība viņa rokās dižvadoņa gados ieguva tai pienākošo cieņu un izpratni.
Viņš dzīvoja latviski, dzīvoja dainu pasaules viedumā, dainu dievestību spodrinot ik solī, darīja savu darbu saskaņā ar dainu Dievu un Dieviņš rūpējās par Jāni.

Eva Mārtuža,

LDS valdes priekšsēde


Putnu Jāņa dzīves pieturzīmes:

• Dzimis 1940. gada 25. februārī Jelgavā.
• Pirmie dzīves gadi aizritēja Zemgalē, skolas gaitas uzsāka Durbē Kurzemē. Mācījies Stroķu četrgadīgajā skolā, tad atkal Durbē. No 4. klases sākuma līdz vidusskolas diploma iegūšanai mācījās Pļaviņu 1.vidusskolā.
• No 1960. līdz 1965. gadam mācījās Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātē. Latvijas Valsts universitātes sporta dzīves vadītājs Latvijas izlasei kalnā kāpšanā un klinšu kāpšanā.
• Strādājis Olaines Ķīmisko reaktīvu rūpnīcā; no 1970. gada rudens - pasniedzējs Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā; no 1975. gada - Siguldā Gaujas Nacionālajā parkā inženieris-zoologs un vecākais zinātniskais līdzstrādnieks.
• Apmēram 35 gadus regulāri vadījis radio un televīzijas raidījumus par dabu, ceļojumiem un putniem.
• Sabiedriskā darbība: Rīgas Latviešu biedrības domnieks, Ordeņu brālības biedrs, vada lekcijas, veido rakstus un vada ekskursijas.
• 2015. gadā par pašaizliedzīgo mūža ieguldījumu vides aizsardzībā un tās popularizēšanā Latvijā saņēmis valsts apbalvojumu - Atzinības krustu, ko piešķīris Ordeņu kapituls. 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru