 |
| Agnija Saprovska |
Agnija Saprovska, nodibinājuma "Māras loks” līdzdibinātāja, XVI ECER dalībniece
Visi ceļi ved uz Romu No 19. līdz 22. aprīlim Romā norisinājās XVI Eiropas Etnisko Reliģiju kongress (ECER), kas pulcēja pārstāvjus no vairāk nekā 10 Eiropas valstīm un ASV. Četrās konferences dienās bija iespēja dalīties pieredzē, iepazīt dažādās Eiropas kultūras un to garīgo mantojumu, kā arī apskatīt un iepazīt antīkās galvaspilsētas kultūrvēsturisko mantojumu un Romas 2771. dibināšanas gadadienā veikt kopīgu rituālu vietā, kur sākās tās vēsture - Palatīna kalnā.
 |
| ECER XVI konferences dalībnieki |
Līdzīgi kā ceļotājiem tālā senatnē, arī mūsdienās Roma atstāj neizdzēšamu iespaidu un, neskatoties uz visiem pagātnes notikumiem, ļauj apzināties, ka tas, kas gadu simtiem un tūkstošiem ir nīcināts un likts aizmirstībā, senajām Eiropas tautām atkal jāceļ gaismā, jāatjauno senie rituāli un tradīcijas, jātur godā senās dziesmas un teiksmas. Konferences pirmajās divās dienās, kas aizritēja pašā Romas centrā Palazzo Ferajjoli, iepretim Marka Aurēlija statujai un netālu no Panteona, varēja iepazīties ar priekšlasījumiem par pārstāvēto kultūru rituāliem un to avotiem, kas bija šī gada konferences tēma, kā arī rast priekšstatu par apstākļiem, ar kuriem sastopas katra no kultūrām savā zemē šobrīd, par plašo vai ne tik plašo izpratni un pretimnākšanu no sabiedrības un valsts kopumā.
 |
| Valdis Šteins |
Konferencē bija pārstāvēta Itālija no vairākām organizācijām, Beļģija, Nīderlande, Vācija, Francija, Norvēģija, Čehija, Grieķija, Ukraina, Krievija, Lietuva un Latvija, kā arī atsevišķi Lietuvas un Spānijas pārstāvji no ASV. Bija iespēja iepazīt Asatru tradīciju Beļģijā un Nīderlandē, druīdu rituālus un svinamos laikus Francijā, Krievijas Rodnoveru kustību, kas 2017. gadā paši saviem spēkiem ir izveidojuši svētnīcu un tikšanās vietu Krasajtunā un Ukraiņu senkultūru pētnieces Gaļinas Lozko piedāvāto ieskatu Ukraiņu kultūrā un savā senvēstures pētījumu klāstā, kas aptver pāri par 20 sarakstītas grāmatas un 300 publikācijas.
Lietuvas “Romuves” vadītāja Īnija Trinkuniene vēstīja par lietuviešu uguns pielūgsmes tradīciju, bet Čehijas pārstāvji dziedāja dziesmas, ko ir paši veidojuši, jo tradīcijā nav saglabājušās dziesmas ar garīgo saturu, vienīgi balādes un mīlas lirika. ECER (European Congress of Ethnic Religions) vadītājs Andras Korban-Arthen ļāva ielūkoties pagānisma tradīcijās ASV, kas balstās Zemes gara godināšanā un arī savu etnisko sakņu meklējumos, kas saistīti ar Galīciju – reģionu Spānijā, kas tiek plānota arī kā nākamā konferences norises vieta. Norvēģu tradīcija sevī slēpj šamaniskās saknes, ko atklāja tās pārstāvji Oijevids Siljeholms un Kristofers Skauge Eids, savukārt Grieķiju pārstāvēja etnisko hellēņu padome (YSEE).
No Latvijas tika piedāvāti divi priekšlasījumi. Par rituālu nozīmi, to norisi saistībā ar gadskārtas ritu un mūža godiem, par svētvietām Latvijā un galvenajām rituālu iezīmēm vēstīja “Nodibinājums Māras loks” līdzdibinātāja Agnija Saprovska, bet dr. Valdis Šteins ļāva iepazīt priesteru kārtas un seno tautu migrācijas ceļus Eiropā. Priekšlasījumus papildināja seno dainu dziedājumi, brāļu Ramanta un Dara Jansonu sniegumā.
 |
| ECER XVI konference darbā |
Konferences dienas aizritēja ļoti piesātināti un kulminēja trešajā dienā, kad, apmeklējot Romas dibināšanas un izcelsmes vietu Palatīna kalnu, visas kultūras veica kopīgu rituālu pie lauru koka, kas ir Apolona svētais koks.
 |
| Latviešu rituāls ar trim vijām - ziedu vainaga, jostas un tautu viju, lai trim kārtām stiprinātu visas kultūras |
Noslēdzošajā konferences dienā tika pieņemti ECER iekšējas nozīmes lēmumi un pārrunāta turpmāka kopējā rīcība seno etnisko kultūru un to garīgā kodola saglabāšanā. Veroties gūtajā pieredzē, jāsecina, ka Rietumeiropas tautas ir ļoti daudz zaudējušas ilgajā laika posmā un iekarojumos, kas ir gājuši pāri to kultūrām, pakļaujot tās svešām ieražām un pasaules priekšstatiem, kā arī dzēšot tautu atmiņu. Senās dziesmas ir grimušas aizmirstībā, ir saglabātas nedaudz, bet būtiskas liecības par senajiem ritiem, kas dod spēku atjaunot senču ticību un seno saikni ar dabas un savas zemes gariem. Atšķirīga situācija ir Eiropas Austrumu daļā - Ukrainā, Krievijā, Lietuvā un, protams, Latvijā.
Ļoti lielā mērā tieši latviešu kultūra ir tā, kas nes apbrīnojami plašu seno zināšanu – dziesmu pūru, salīdzinoši neskartu un ļoti arhaisku pasaules uzskatu un dzīvu, nepārtrauktu tradīciju, kas joprojām ir dzīva mūsu ģenētiskajā atmiņā. Turamies pie senču viedā spēka, turam saujās uguni, kas mums ir uzticēta un godam to nesam savās saimēs, savā tautā un plašajā pasaulē!
Vairāk - https://www.facebook.com/pg/
Vairāk - https://www.facebook.com/pg/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru