Ir pienākusi vilku mēneša īsākā diena; un visgarākā, vistumšākā nakts. Ja dzird vilkus gaudojam, varētu būt bail iet ārā. Telpā ir silti, mīlīgi un omolīgi.
Un tomēr, ejam visi ārā! Kurinam ugunskuru lai pārvarētu tumsu! Velkam bluķi ap māju, vai visu sētu, vai pat visu Rīgu!
Savelkam bluķī visas nelaimes, kādas nu tik ir sakrājušās, un sedziņam bluķi ar visām likstēm ugunskurā!
Sētā, un pat sirdī nu ir atbrīvojusies vieta kur var ienākt labestība, veselība, bagātība, mīlestība un miers.
No rītdienas saule jau pakāpsies mazliet augstāk debesīs, un spīdēs mazliet ilgāk, katru dienu. Tumsa atkāpsies un neuzvarēs pār gaismu!
Sidrabiņa lietiņš lija, ka-la-dū, ka-la-dū!
Ziemassvētku vakarāi, ka-la-dū, ka-la-dū!
Visi sīki žagariņi, ...
Sidrabiņu vizināja, ...
Visu nakti sveces dega, ...
Sidrabiņa lukturosi, ...
Mēnestiņis ceļu rāda, ...
Saules meitu vedējiemi, ...
Saule deva savu meitu, ...
No veļiemi šai zemēi, ...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru