Ir mana valsts un „to otro” valsts. Mana valsts ir cilvēki, kuri pasaulē nākuši kopdarbam ar mani. „Tiem otriem” valsts ir mehānisms, shēma, uzņēmums un peļņas avots.
Manā valstī cilvēki turas pie tradīcijām. Manā valstī skan latviešu valoda. Manā valstī vecāki mīl un aprūpē savus bērnus un bērni mīl un ciena savus vecākus. Manā valstī sirdsapziņa ir augstākais likums un mīlestība augstākais tikums.
Manā valstī vara pieder tam, kurš var, un paklausība ir brīvas gribas izpausme, brīviem cilvēkiem. Pienākums ir tas, pēc kā nosaka cilvēka godu. Manā valstī dzīvo tauta. Un valsts ir tās turpinājums un izkārtojums. Manā valstī labklājība ir darba rezultāts.
Mana valsts seko Likumam, jo citādi nevar. Kārtība ir manas valsts pamats un Brīvība rezultāts. Mana valsts nav ideāla. Bet manai valstij ir ideāli.
Attīstība ir cilvēka dzīves jēga un laime ir tās īstenošanā. Vīri zina savu darāmo un ārdāmo, sievietes - radāmo un adāmo, manā valstī. Mana valsts ir tūkstošgadīga un tā nekad nezudīs. Mana valsts ir neliela. Pašreiz. Kādreiz bija citādi un drīz atkal būs citādi. Manai valstij vēl jāaug un jāsaaug. Mana valsts pagaidām ir salas „to otro” valsts ieskāvumā.
Par manu valsti ir cīnījušies un krituši daudzi, pret manu valsti cīnījušies vēl vairāk. Bet mana valsts ir nesagraujama.
Uz manas valsts robežām nerimst kauju troksnis. Tur jodam galvu šķeļ deviņos gabalos, tur tie, kas otrā pusē, vienmēr paliek otrā pusē, jo šajā pusē nav tumsas. Bez manas valsts nebūtu „to otro” valsts, jo tā var pastāvēt tikai PRET. Mana valsts ir manas dvēseles valsts. Mana dvēsele ir daļa no TĀ, kam cita daļa ir Tava dvēsele. Vai mana valsts ir Tavas dvēseles valsts?
Jānis Sils
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru