Informācija par Latvijas Dievturu Sadraudzes 2017. gada kopsapulci

Oktobrī Rīgā notika LDS kopsapulce.

Aizvadītā gada notikumus savos ziņojumos analizēja Sadraudzes dižvadonis, valdes locekļi, klātesošie saimju vadītāji un pārstāvji. Kā tas pieņemts LDS kopsapulcēs, tika uzklausīts arī pārlūku kopas ziņojums.

Galvenie notikumi ir bijuši Lokstenes svētnīcas atklāšana 6. maijā un ikgadējā Baltu Krivule, kas šogad no 9. līdz 10. septembrim notika Latvijā.

Gatavojot svētnīcas atklāšanu, Sadraudze sadarbojās ar folkloras kopām un latvisko tradīciju pētniekiem. Pēc atmiņā paliekošās atklāšanas (par ko vēlreiz sakām paldies visiem, kas organizēja, palīdzēja un piedalījās) svētnīca sekmīgi darbojas – ir jau notikuši vairāki gadskārtu daudzinājumi un ģimenes godi. Šādus pasākumus tur var organizēt  ne tikai LDS biedri, Lokstene ir pieejama arī apmeklētāju grupām.

Šovasar bija divi Dzīvesziņas skolas izbraukumi pa Latvijas novadiem. Pēc Latgales brauciena atgriežoties Rīgā, ar skaistu rituālu Lokstenē tika uzņemti jaunie savieši.

Mūsu svētnīca kļūst starptautiski pazīstama. Lielu iespaidu tā atstāja uz senģermāņu reliģijas Ņuārkas grupas (Apvienotā Karaliste) vadītāju, kurš šovasar apmeklēja svētnīcu un arī lūdza nodot sveicienus visiem Latvijas dievturiem.

Pie gada notikumiem jāatzīmē arī 6. aprīlī Latvijas Universitātē notikusī konference „Latviskums – valsts augstākā vērtība”, kuras organizēšanā ņēma dalību LDS pārstāvji.

LDS valdes locekļi ir snieguši vairākas intervijas preses izdevumos -  „Latvijas Avīzē”, „Neatkarīgajā Rīta Avīzē”, „Ievas Stāstos” (divas reizes - par dievturību un par Lokstenes svētnīcu), „Mistērijā” Uldis ir publicējis rakstu ciklu.

Starp aktīvākajām Sadraudzes saimēm ir jāatzīmē Beverīnas un Pērkona saime, Dainu Līga.

Vasarā dažādi pasākumi notiek Talsu dievsētā Birzes, kā, piemēram, seminārs par tādu retu un atbalstāmu tradicionālo amatu kā celaiņu aušana.

Aizvadītajā gadā ir iznākušas vairākas dievturībai un latviskajai dzīvesziņai nozīmīgas grāmatas.

Latviešu un lietuviešu valodās, skaistā izdevumā iznāca Valda Celma „Baltu Dievestības Pamati” (ar Andreja Broka priekšvārdu un Gunta Kalnieša pēcvārdu).

Izdoti LU 2014. gada konferences „Globalizācijas laikmeta izaicinājumi latviešu garīgās satversmes vērtībām. Ernesta un Arvīda Brastiņa mantojuma perspektīva.” materiāli „Latviskās Latvijas spēks” ar vairāku LDS pārstāvju referātiem.

Izdota ārsta, Latvijas patriota un dievturīgi domājoša rakstnieka Jēkaba Nīmaņa (1892. – 1979.) atziņu izlase „Jābūtība”.

Ļoti nozīmīga ir Marģera Grīna „Dieva atskārta”, ko var uzskatīt par autora 1998. gada darba „Latviešu senā dievestība un tās atjaunojums – dievturība” paplašinātu izdevumu.

Mums svarīgas grāmatas ir arī V. Vīķes-Freibergas „Trejāda saule”, A. Rancānes, G. Siliņas-Jasjukevičas, I. Briškas „Saules gads. Lielā diena”, U. Punkstiņa grāmata par Ziemeļkurzemes folkloru ar tautas dziesmām ventiņu izloksnē un citas grāmatas par Latvijas vēsturi un kultūru, latviešu folkloru un dzīvesziņu, kā atkārtoti izdotā A. Mičuļa „Dvēseles Dziesma” vai joprojām populārā M. Voitkus-Lukinas „Ar balto dvēselīti”.

Pirmo reizi latviešu valodā var lasīt Gunta Kalnieša tulkotās “Zaratustras dziesmas” - senā āriešu pravieša reliģisko dzeju, kas atgādina, ka arī dainas nāk no tālas senatnes, ka senajai zoroastrisma reliģijai un dievturībai ir daudz kopīga. 

Kopsapulcei tika ziņots, ka pēc Andreja Broka sagatavotās LDS atklātās vēstules Tieslietu un Kultūras ministrijām t.s. Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likuma sakarā ir saņemta atbilde no Kultūras Ministrijas, par LDS ierosinājumu uzklausīšanu un to iekļaušanu likumprojektā.

Atmiņā palika LDS biedrzines Marutas Voitkus-Lukinas sacītais par viņas novērojumiem, ka vairākās Latvijas vietās (Līvānos, Ozolnieku novadā, Ķegumā, Pededzē) ir atsevišķas izolētas dievturu grupas. Kādēļ šīs grupas ir vientuļas un izolētas? Nedzīvojam taču ne Brazīlijā, ne Sibīrijā, bet gan paši savā zemē! Aicinām šādas grupas pievienoties Latvijas Dievturu Sadraudzei.

Un vēl dažas atziņas no LDS dižvadoņa Valda Celma sapulcē teiktā:

„Domas un idejas ir tās, kas virza mūsu praksi.

Ir jābūt līdzsvaram starp materiālajām un garīgajām vērtībām. Vienpusība ir mums bīstama, tā iemidzina.

Aizbraucēji no Latvijas – tie ir kā garīgi veļi. Daļa atmostas tieši esot prombūtnē. Latvijā viņi nekur negrib piedalīties, bet ārzemēs pēkšņi sāk patikt tautas dejas un tautas dziesmas. Tomēr viena daļa no viņiem pazūd pavisam un tas skumdina.

Darāmā ir tik daudz, stāvoklis ir tik nopietns! Jādomā arī par paaudžu turpinājumu Sadraudzē.

Joprojām par maz ir spilgtu domu izrāvienu un valstiski nozīmīgu ambīciju. Tā ir viela pārdomām.

Viela pārdomām ir arī mūsu pašu dievestības pamati, kas izzināmi no Dainām un apgūstami dzīvesziņas tradīcijās. Kādi tie ir cilvēku apziņā un individuālo domu ceļos? Kāda ir mūsu dievestība? Ir kodols, kuru redzam par nemainīgu (Dievs, Laima, Māra, Pērkons, un citi tēli) un ir priekšstati, kas ir kustībā esoši. Tomēr, mūsu tautai nav jākļūst par citu tautu - tā nebūs attīstība, tas būs garīgās dzīvības apstāšanās un iznīcības ceļš.

Es vairāk uzticos dainu masīva kopumam. Dainas parāda daudzas lietas savādāk nekā tas ir citās reliģijās. Tomēr nevajadzētu arī steigties ar dainu kanonizēšanu. Dainas liek domāt, ka tajās ietverti seni un universāli redzējumi no kurām vēlākās reliģijas ir attīstījušās. Diemžēl pazaudējot Dainās ietverto gaišumu un labestību, tās  ir novedušas pasauli līdz kariem. Dainās ir kas tāds, kas arī mūsdienās pasaulei ir svarīgi, kas ir svarīgi dvēseles izaugsmei - cikliskā attīstība, pamatprincipi kā raudzīties uz pasauli, kā saglabāt stabilitāti, skaitļu nozīme…, pie šīm lietām ir jāatgriežas, tās jāturpina.

Mums ir jābūt nevis Brastiņa sekotājiem, bet domājošiem brāļu Brastiņu, Kr. Barona un citu latviešu nācijas atmodas laika darbinieku darba turpinātājiem. Šādi cilvēki bieži ir vienpatņi un individuālisti, bet tomēr viņi darbojas kopējā apziņas laukā.

Nākamais gads būs smags gads, jo ir valsts simtgades jubileja. Smags, jo pastāv lielā pretruna starp valsti un cilvēku aizlauzto dvēseli. Sabiedriskajā un mēdiju telpā dažkārt latviešu nācija tiek pazemināta par kopienu, sadalīta pa interešu grupām. Ikdienā redzam reālu divvalodību, atsevišķu pētnieku, politiķu un ikdienas cilvēku nacionālo mazdūšību. Dievturiem un Sadraudzei ir jābūt tiem, kas nezaudē ticību sev, savai tautai, zemei un valstij. Mūsu valsts simtgade jau pati par sevi ir apliecinājums mūsu spējām un latviskai nākotnei.”

Paldies Latvijas Dievturu Sadraudzes saviešiem un labvēļiem par aizvadīto gadu, paldies visiem, kas mūs atbalsta! Mums visiem ir kopīga sāpe un kopīgs uzdevums – saglabāt tautas dvēseli.

Ar Dievpalīgu un uz tikšanos nākošajā kopsapulcē 2017. gada aprīlī!

LDS Valdes vārdā - Guntis Kalnietis