Paliepu Jānim aizejot ...

Svētdien saņēmu ziņu, ka Paliepu Jānis aizgājis pie tēviem.

Diži meži, platas lapas, 

veci vīri, gudri vārdi;

Mežs ar savu dižumiņu, 

vecs ar savu gudrumiņu.

Veci vīri nomiruši, 

padomiņu pametuši.

Jauni vīri salasīj’ši, 

padomiņu gribēdami.

Ņemiet, jauni, padomiņu 

no veciem ļautiņiem:

Vecajiem ļautiņiem 

Dieviņš deva padomiņu.

Jānis ilgus gadus bija viens no Latvju dievturu sadraudzes stūrakmeņiem.  Mēs viņu vairākkārt ievēlējām par savu vadoni un Jānis šo uzticēto amatu godam izpildija.

Ar Jāni vienmēr bija interesantas pārrunas; viņš daudz zināja, un daudz ko bija apdomājis un pārdomājis.  Jānis daudz nedusmojās, drīzāk pacēla kausu un sadziedāja ar klātesošiem.  Es daudz ko no Paliepu Jāņa mācījos, un ceru iet viņa pēdās, un likt lietā viņa labos padomus.

Izsaku visdziļāko līdzjūtību meitai, Inārai,  un pārējai ģimenei.  Novēlu vieglas smiltis Paliepu Jānim.

Veļu māte viņu mīļi saņems.

Kļaviņu Ilze

Latvju dievturu sadraudzes vadone

P.S. Meklēdama piemērotu Paliepu Jāņa ģīmetni, atvēru senpublicētu viņa teiksmu stāstu. Tas nu gluži atbilstošs gan Jāņa aiziešanas sakarā, gan tuvojošamies Veļu laikam piemērots - http://jaunagaita.net/jg126/JG126_Paliepa.htm.  [Gunta Saule]