ceturtdiena, 2014. gada 30. oktobris

BALTU DVĒSELE. Valdis Celms

Foto Rimas Pakeris
Latvijas Dievturu Sadraudzes dižvadoņa VALDA CELMA uzruna Baltu krivules-2014 atklāšanā

Divējāda Saule tek, 
Tek kalnā, tek lejā; 
Divējāds mans mūžiņš 
Ar to vienu dvēselīti. 
(LD 27271 )

DVĒSELE – visu lietu kopīgā būtība, gan dienā, gan naktī, gan šajā gan viņā Saulē. DVĒSELE – visuresoša un radoša Dieva būtības un klātbūtnes izpausme. Dvēsele ir cilvēka mūžīgā (pārlaicīgā) daļa, kas nāk no Dieva. Cilvēkam nākot šajā saulē tā ietērpjas māriskajā (vieliskajā) augumā, bet nomirstot nomet mārisko tērpu, atstāj to Zemes mātei un atgriežas atpakaļ pie Dieviņa apcirkņos. „Dvēseles galvenā īpašība ir dzīvība. Tamdēļ dainas dzīvības vietā pastāvīgi saka Dvēsele” (E. Brastiņš). Dvēsele nāk no Dieva - vienmēr ir Vidū un vienlaikus visur, kur vien izpaužas pasaule, tā saskatāma mūsu baltiskās kultūras raksturā, un ir mūžīga.


Baltu DVĒSELE – tā ir īpaša, tikai baltiem raksturīga saikne starp Cilvēku, Dabu un Dievu. Tā izpaužas cieņā un bijībā pret visu dzīvo un labestīgo. Dzīvo pats un ļauj dzīvot citam – tas ir sens IDE un baltu pasaules dvēseles princips cauri gadu simtiem un tūkstošiem. Tas izriet no saimnieciskās un gara dzīves kārtības, kas veidojās saskaņā ar dabas norisēm, atrodot, katram indivīdam un katrai dzīvai radībai uz zemes savu vietu. Mums baltiem pati Daba ir dievišķa un dvēseles spēku pilna.

Baltu DVĒSELE izpaužas mūsu mierīgajā valodā, mūsu tautas dziesmās, skaņās un krāsās, arheoloģiskajās rotās un tērpos, ģeometriskā raksta zīmēs un simbolos. Tā izpaužas mūsu senajā no IDE pirmtautas laikiem pārmantotajā Dainu dievestībā jeb dzīvesziņā, tās tēlos un rituālos, gadskārtu un ģimenes godu tradīcijās un cikliskā laika izjūtā, kas apliecina kā mūsu baltu DVĒSELES pārlaicīgo un mūžīgo patstāvību, tā arī nemitīgo atjaunotni un attīstību, un nākotni mūsdienu pasaulē.

Kopsim savu baltu DVĒSELi – tā ir mūsu kultūras, valodas un baltu tautu DZĪVĪBA!

Valdis Celms
Latvijas Dievturu Sadraudzes dižvadonis
2014-09-27

><><><><><><

Dvejopai Saulė teka
Teka kalnan, teka no kalnelio;
Dvejopas mano amželis
Su ta viena dvasele. LD 27271

Dvasia – visų dalykų bendra esmė, ir dieną ir naktį, ir šioje Saulėje ir AnaPilyje.
Dvasia - siela – visursanti ir kūrybinė Dievo būties ir esamybės išraiška. Siela yra žmogaus amžinoji (antgamtinė) dalis, kuri ateina iš Dievo. Žmogui ateinant į šią saulę ta apsirėdo marišku (kūnišku) apdangalu, bet mirštant numeta marišką apdangalą, paliekant tą motei –Žemynai ir sugrįžta atgal į Dievulio aruodus. «Dvasios pagrindinė ypatybė yra gyvybė.Todėl latvių dainose gyvybės vietoje naudojama Dvasia-Siela.(E.Brastinis-E.Brastiņš).» Dvasia ateina iš Dievo – visada yra Viduryje ir kartu visur, kur pasireiškia pasaulis, ta matoma mūsų baltiškos kultūros charakteryje, ir yra amžina.

Baltiška Dvasia – ypatus, tiktai baltams būdingas ryšys tarp Žmogaus, Gamtos ir Dievo. Ta pagarbi visam gyvam ir geram. Gyvenk pats ir leisk kitam gyventi– tai yra senas IDE ir baltiško pasaulio dvasinis principas per šimtmečius ir tūkstantmečius. Tas išplaukia iš ūkinės ir dvasinės gyvenimo rėdos, kuris vystėsi atsižvelgiant į gamtos reiškinius, atrandant, kiekvienam individui ir katram gyvam sutverimui savąją vietą ant žemės. Mums baltams pati Gamta yra dieviška ir dvasinių galių pilna.

Baltu DVĒSELE – tā ir īpaša, tikai baltiem raksturīga saikne starp Cilvēku, Dabu un Dievu. Tā izpaužas cieņā un bijībā pret visu dzīvo un labestīgo. Dzīvo pats un ļauj dzīvot citam – tas ir sens IDE un baltu pasaules dvēseles princips cauri gadu simtiem un tūkstošiem. Tas izriet no saimnieciskās un gara dzīves kārtības, kas veidojās saskaņā ar dabas norisēm, atrodot, katram indivīdam un katrai dzīvai radībai uz zemes savu vietu. Mums baltiem pati Daba ir dievišķa un dvēseles spēku pilna.

Baltiška DVASIA pasireiškia mūsų ramioje kalboje, mūsų liaudies dainose, garsuose ir spalvose, archeologiniuose papuošaluose ir aprangoje, geometriniuose rašto ženkluose ir simboliuose. Ta pasireiškia mūsų sename iš IDE protautės laikų gautame Dainų dieviškumo arba gyvensenos palikime, tos vaizdiniuose ir ritualuose, metinėse ir šeimos švenčių tradicijose ir cikliškame laiko pajautime, kas patvirtina kaip mūsų baltiškos DVASIOS amžiną pastovumą, taip ir nuolatinį atsinaujinimą ir vystymasi, ir ateitį šiuolaikiniame pasaulyje.

Kuopsime savo baltišką DVASIą – mūsų kultūros, kalbos ir baltų tautų GYVYBę!

Valdis Celmas/Valdis Celms

Latvijos Dievturių viršaitis



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru