Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija piektdien, 2014.gada 5.septembrī atbalstījusi mākslinieka Valda Celma radītā robežzīmju objekta „RĪGA” iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Tas nozīmē, ka jau drīzumā uz uzraksta varētu atgriezties oriģinālā garumzīme, ko pēdējos mēnešos aizstājusi Rīgas domes ierosinātā sirsniņa. Vienlaikus eksperti ir gandarīti, ka lielā rezonanse ap šo lietu nākusi par labu izpratnei par autortiesībām un mākslas darba neaizskaramību.
Atbalstot "RĪGA" zīmju iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, atbildīgā komisija atzinusi to par īpašu kultūrvēsturisku vērtību, kuras saglabāšanu valsts turpmāk uzraudzīs īpaši. Tas arī nozīmē, ka bez Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļaujas to vairs nevarēs pārveidot. Inspekcija kontrolēs un noteikti neatļaus tādus pārveidojumus, kādi ir jau notikuši. Pie tam jāņem vērā, ka, ierosinot iekļaut objektu pieminekļu sarakstā, runājam par to zīmes vizuālo tēlu, kāds ir sākotnēji radīts, ne ar to naivo sirsniņas papildinājumu,” skaidro inspekcijas priekšnieks Juris Dambis.
Par šādu inspekcijas lēmumu īpaši gandarīts ir pirms 34 gadiem radītās zīmes autors, mākslinieks Valdis Celms, kuram piekrišanu garumzīmes nomaiņai pret sirsniņu pašvaldība iepriekš nelūdza. „Te nav runa tik daudz par mani, manām autortiesībām vai manu tiesību aizskārumu, bet par to, ka tiek aizskarta latviskā identitāte un mūsu kultūras piederība. Ar tādām sirsniņām un pašdarbībām tiek aizskarts arī kvalitātes līmenis,” norāda Celms.
Mākslinieks uzsver - viņam nebūtu iebildumu pret uzraksta „RĪGA” izmaiņām īslaicīgās akcijās, bet ne jau gada garumā ar iespēju to nemaz nemainīt atpakaļ.
„Tas ir apmēram tā - Ziemassvētku eglīti turēsim istabas kaktā visu gadu, jo nākamgad atkal vajadzēs. Tas pats ir ar to sirdi iznācis,” salīdzina Celms.
Runa nav tikai par sirsniņu un gaumi, bet par pavisam konkrētu autortiesību pārkāpumu un pašvaldības neizpratni par to, tā sauktās „sirsniņu diskusijas” būtību atgādina Latvijas Dizaineru savienības vadītājs Andrejs Broks.
Tā arī ir cieņa pret jebkuru profesiju - ievērot viņu tiesības, autorību uz darbu, kas ir radīta vērtība," uzsver Broks. "Mēs neiejaucamies kādā romānā un nepārtaisām tam nobeigumu ar laimīgām beigām tikai tāpēc, ka mums kaut kas nepatīk. [Darbu] var nomainīt pilnībā, ja tas nepatīk, bet iejaukties nedrīkst.”
Uz jautājumu, kādēļ „RĪGAS” zīme sarakstā nav iekļauta jau agrāk, bet tikai tagad, pēc Nacionālās apvienības deputāta Ilmāra Latkovska ierosinājuma, inspekcijas priekšnieks Juris Dambis atbild - pilnīgi visas kultūras vērtības sarakstā nevaram iekļaut:
„Ne vienmēr visus objektus vajag iekļaut, un tās vērtības, kuru saglabāšana tiek jau nodrošināta, turpina dzīvot normālu dzīvi, un tikai pašus vērtīgākos iekļauj sarakstā. Tad, ja kaut kas ir īpaši apdraudēts, tad mēs pievēršamies šiem objektiem."
Eksperti cer, ka tracis ap sirsniņām uz „RĪGAS” zīmes un tās iekļaušana kultūras pieminekļu sarakstā veicinās izpratni par to, kas ir autordarbs un ka to nevar mainīt pēc sava prāta, pat ja sabiedrības vairumam tā patiktu.
Inspekcijas lēmums iekļaut zīmes „RĪGA” kultūras pieminekļu sarakstā vēl jāapstiprina kultūras ministrei, pirms tam mēneša laikā lūdzot atzinumu arī Rīgas domei. Šim atzinumam gan ir tikai ieteikuma spēks, un to var neņemt vērā. Sirsniņu idejas autors Rīgas domes Satiksmes departaments inspekcijas lēmumu vēl nav saņēmis, tāpēc pagaidām nekomentē.
Informācija no
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru