nav kunga man, ir tikai Pērkons augšā,
tie, varas vīri, tie nav kungi man.
ne viņu kādu es par kungu saukšu,
ne viņu pavēle man kāda skan.
Man Saule kungs! Kungs tas, kas gaismu dod.
kungs tas, kas zaļu uztur manu pļavu.
un, kad es redzu gaismu uzlecot,
to gaismu saucu es par kungu savu.
man gaisma kungs! Tā gaisma, kas visapkārt
no ezeriem un ozoliem, un bitēm.
var tā, kā brāļus muižā mani pakārt
un rīkstē kopā sakapāt ar citiem.
bet man nav bail. Zem egles avots svēts,
svēts - čiekurs galotnē un svēta- aka.
pat naktīs pūce rijā svētki brēc,
un svētā kalnā manu brāli raka,
un balti balta mežābele zied,
mēs visi esam balti – tēvi, mātes,
un manā sievā balti bērni dzied,
lai piedzimst tie - ar kungu nerunāties!
ar kungu ne. Es turu sirdi nost
no viņa vārdiem un no vārtiem viņa,
kā vilkupūka purva tālumos
es esmu brīvs uz līgojoša ciņa.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru