Valoda un saprašana. Paliepu Jānis

Publicējam Paliepu Jāna vēstuli visiem mums - pārdomām un domu apmaiņai. Laipni aicinu - jūsu pārdomas - sūtiet man (saulegunta@gmail.com) - publicēsim talākai domapmaiņai

Sveicināti, mīļie draugi - savieši un domubiedri!

Biju priecīgs lasīt atskaņas par manu īso apceri 'Saprašana vai Ticēšana'. Tas nozīmēja ka domu apmaiņa bija iemigusi. Visvairāk skarta bija terminoloģija, it īpaši vārda 'reliģija' izcelsme, jēga, nozīme un kā tā iekļaujas šodienas (konvencionālā) sarunu valodā un Dievturībā. Lai domu izmaiņa neapstātos pie vārda 'reliģija', es ierosinu to (izmaiņu) turpināt par vārda 'gars' (un visu kas ir sakarā ar 'garīgo') izcelsmi, jēgu un nozīmi. Esmu jau minējis ka Dainu valodā nav atrodams vārds 'ticēt', tāpat tas ir ar radniecisko vārdu 'gars' - arī to Dainās neatrast. Parastā ikdienu sarunu valodā 'garīgais' (piem. 'garīgais koncerts') ir ieviesies lai paceltu Baznīcas prestižu augstākā kultūras līmenī, tā atšķirot 'garīgo' no 'laicīgā'. Dainu valodā šādu atšķirību neatrast. Te vietā ir Guntis Kalnietis ar savu piezīmi: ''...ka reliģija atdala vielisko (re: 'laicīgo') dzīvi no garīgās, bet latviskajā pasaules uzskatā tās ir saistītas''. Mūsu senās dziesmas un dziedāšana atspoguļo veselumu (dvēsele un augums), mūsu dziedāšanas kultūra sevī ietver un izteic mūsu jūtu pasauli, mūsu Dievatskārsmi, prieku un skumjas kā arī, kaut svešvārdos aizgūtos - meditācijā un dziļgremdē - esošos apziņas stāvokļos.

Valoda un Saprašana

Tā kā mūsu latviskā dzīves ziņa/miņa(nojauta, atskārsme, instinkts) slēpjas mitoloģiskajā dainu valodā, tad ir vēlams iepazīties ar mitoloģiju kā tādu, ar kultūras vēsturi un latviešu valodas attīstību laika gaitā. Ir teicams izlasīt un turēties pie starptautiski atzītā franču antropologa - etnolingvista J.C. Levi-Strauss formulējuma, ka ''....mitiskais domāšanas process ir tikpat precīzs kā zinātniskais, un ir tam līdzīgs''.Mitoloģisko Dainu saprašanai ir jāievēro ka tās ir kolektīvi sacerētas metaforiskā izteiksmes stilā kas ir raksturīgi tikai bagātām valodām. Latviešu valodas skatījumā, kā piemērus, īsumā minēšu trīs pazīstamo Dainu pirmās rindas:

'Kur, Dieviņi, tu paliksi'---kosmogonija, Dieva atskārsme;

'Māte, mana mīļa māte'--mūsu auguma un Pasaules(mūža mātes) tvērums;

'Mīļās Māras istabiņa'---dzīvotvides un Pasaules formulējums. Līdzīgus piemērus, divdesmit gadu pētīšanas rezultātā, esmu publicējis divās monogrāfijās (latviešu un angļu valodās) kurās ir sakopotas pēdējo gadu zinātniskās atziņas. Monogrāfijas ir noderīgas kā viegli pieejami izziņu avoti par latviešu tautas mitoloģiju un latviešu valodas attīstību. Mums ir jāsaprot mitoloģiskā valoda jo tā mums pasniedz seno tautu Pasaules un Dievu atskārsmi kā arī cilvēces sadzīves kodeksu; visu ko filozofiskie prātojumi un modernā technika vēl nav spējusi mums izskaidrot - un neizskaidros arī nekad nākotnē. Latviešu mito- poētika, kā valoda, pie mums ir nonākusi divos galvenos veidos: ar mutvārdu tradiciju, un ar zīmju un simbolu valodu - semiotiku.

'Daina(u) Līga'

Pārrunās par terminoloģiju Maruta man jautāja: ''Kāda būtu mana izvēle 'Dievturības' nosaukumam?`` Kopš esmu pievienojies 'latviešu tautas dzīves ziņa/miņa' pārliecībai, 'Dievturību' esmu pieņēmis kā precīzu apzīmējumu Brastiņu Ernesta formulējumā.

Ja nākotnē paceltos doma par eventuālu nosaukuma maiņu, tad minēšu vienu variantu kas savā kodolā atbilstu 'latviskās dzīves ziņas/miņas' izcelsmei un saturam. Šis nosaukums varētu būt: '(Latvijas) Daina(u) līga', līdzīgi kā veidoja nosaukumu 'Tautu Savienība' (angl. 'League of Nations'); tādējādi 'Līga', kā organizācija, nozīmētu kopējas un vienotas domas ļaužu apvienību. Šis nosaukums nāktu kopā ar starptautiski valodniecisku radniecību un pamatojumu: vārdam 'Daina' ir kognāts Indo-Irāņu valodās, kā arī kopējas saknes - 'dhēnā', 'daēna' - Avestan (senās Persijas) valodā (skat. manās monogrāfijās).

Laimīgais Dievturis

Savās grāmatās un apcerēs Brastiņu Ernests latviešu tautu ir raksturojis kā 'laimīgāko tautu' virs zemes. Tai piederot cilvēka dzīves un Pasaules tvērums, kā arī Dieva atskārsme, kādu citām tautām vairs neesot. Izņemot Tālos Austrumus, citu tautu kultūras vaibsti tika iznīcināti Tuvo Austrumu militārās reliģijas izplēšanās rezultātā apmēram 1500 gados. Man, kad vēl jauns biju, šāds apgalvojums likās pārspīlēts. Tagad, kopš esmu iepazinis Pasauli un daudzas etniskas kopienas, to kultūras vaibstus un, turpat, viena gadsimta dzīves pieredzi, varu piekrist Brastiņu Ernesta latviešu tautas raksturojumam. Līdz ar piederību latviešu tautai arī es esmu kļuvis par vienu no 'laimīgiem dievturiem'. Kā tāds es atgriezīšos drīzumā pie Zemes Mātes, kura mani barojusi un dzīvu turējusi, ar kuras klātbūtni es jau iepazinos ganu gaitās kad mani sirds puksti, uz zaļās zemes segas guļot, vienojās ritmā ar Zemi - Dabu - Dievu.

Ceļā pie Zemes Mātes,

jūsu laimīgais dievturis--Paliepu Jānis

Montreal, 2013,g. pavasarī.