un balta zeme rītos trīs, un
saules staros spīguļo trausls
dzīvas dvēsles gars.
Jau eju zosi lūkoties un
dūnas maisā bāzt, nest
senčiem senču tiesu.
Lai saimei saimes galds
ar mirušiem un dzīviem,
jo rudens – viedo veļu laiks.
Vēl dzīvs ir manī senču gars,
un Mārtiņi rīt klāt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru