ka visi ir aizgājuši,
atstājuši tēva stādītu ābeli,
vectēva artu tīrumu...
nevar būt.
varbūt ,
ka viņi tikai
kļuvuši neredzami
nedzirdami,
bet sajūtami vien mums
skaitīti ļaudis,
kā sveši, kā savādi,
staigā pilsētā ,laukos,
dungo savādas dziesmas
un nerāda acis
pasaules skumjas
viņu stāvos
sagumušos,
viņi ir aizgājēji
no šīs vietas
bet ne no šī laika
dimensijā citā.
viņi pārnāks,
kad sauksim patiesi,
ja iespēsim sagaidīt.
Inta /2010.26.08.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru