Baltu krivule 2012 Aicinājums

Es sakūru uguntiņ

No deviņi žagariņ'

Sildās Dievs, sildās Laima,

Mana mūža licējiņ'

Baltu krivule 2012

Aicinājums

Latvijā, Beverīnas novada Trikātā 08. - 09.06.2012.

Loretas Brokas fotoalbums BALTU KRIVULE 2012.Trikāta skatāms šeit

Šā gada 8. un 9. jūnijā notikušā otrā starptautiskā baltu tradicionālo garīgo kopienu gada saieta „Baltu krivule 2012” par tēmu „Zeme un tradīcija” dalībnieki - baltu nemateriālā kultūras mantojuma tradīciju kopēji un tradicionālo garīgo kopienu pārstāvji no Lietuvas, Baltkrievijas, Polijas un Latvijas,

- uzskatot, ka baltu kultūra turpina indoeiropeiskās kultūras pamatvērtības, kas ir kopējas visām Eiropas tautām,

- apzinoties, ka baltu tautu saglabātais nemateriālās un materiālās kultūras mantojums, kas ietver sevī arheoloģisko, lingvistisko un etnogrāfisko mantojumu, ir īpaša un neatkārtojama vērtība Eiropas un pasaules kultūras kontekstā un tādejādi ir arī vispārcilvēciska vērtība,

- novērtējot, ka tūkstošgadēs uzkrātā baltu pieredze un nemateriālās kultūras mantojums ir augstas ētiskās raudzes un ar vispārcilvēcisku nozīmi,

- izprotot, ka šis bagātais kultūras mantojums un vēsturiskā pieredze ir neatsverama vērtība pašu baltu tautu un ar tām saistīto tautu nacionālajai identitātei,

- aicina visu to valstu valdības, kuru teritorijās ir baltu kultūrvēsturiskais mantojums un kuru izcelsme ir cieši saistīta ar baltu kultūras vēsturisko telpu:

• saglabāt, kopt un sargāt baltu kultūras vēsturiskās liecības un pieminekļus, kā arī mūsdienu baltu materiālās un nemateriālās kultūras izpausmes;
• nodrošināt plašu informācijas pieejamību par baltu vēsturi un kultūru gan vietējā, gan starptautiskajā kultūrvidē,
• organizēt un finansiāli nodrošināt baltu vēstures un nemateriālās kultūras pētījumus un to publikācijas kā baltu mantojuma, tā citu valstu zinātniskajā un kultūrvidē,
• mūsdienu pilsoniskās sabiedrības vērtības veidot, balstoties uz piederības apziņu baltu garīgajām un tikumiskajām vērtībām un vēsturiskajai kopībai – vienotai baltu kultūrvēsturiskai telpai,
• valsts izglītības sistēmā veidot vienotu vērtīborientējošu mācību priekšmetu kopumu, kas, balstoties baltu tautu vēsturiskajā atmiņā, tradicionālajā kultūrā un tās ētiskajās vērtībās, nodrošinātu etniski nacionālo un vispārcilvēcisko vērtību saskaņu

Rīkotāji un dalīborganizācijas:

Latvijas Dievtuŗu sadraudze
VK Saules ceļš
Latvijas pirts savienība

Viedas veselības saime
Latviskās Dzīvesziņas skola, LimbažiLietuva Romuva (Oslo)
Kauno Baltai
Lietuvas Romuve
Baltuju žiniu bendromene
Šiauliu gamtos ir kulturos paveldo apsaugos klubas "Aukura"
Klubas ALKAS
GUDIJOS PAGONIŲ INICIATYVINĖ GRUPĖ
Jotvingių – Prūsų Bendrija

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

2011.gada 5.jūnijā Viļņā notika pirmā Baltu kultūras biedrību un tradicionālo reliģisko organizāciju tikšanās, kuŗā piedalījās Lietuvas, Gudijas (Baltkrievijas) un Latvijas pāŗstāvji. Šīs sanākšanas laikā tika pārrunāti kopīgai baltu kultūrai telpai svarīgi jautājumi. Šīs sanāksmes vainagojums ir 

Starptautiska vienošanās

par baltu kultūras mantojuma

saglabāšanu un izpausmi

Viļņā 2011. gada 5. jūnijā

Mēs, apakšā parakstījušies Latvijas un Lietuvas biedrību pārstāvji, senās baltu kultūras atbalstītāji un turpinātāji, kā arī pārstāvji no citām valstīm, kas mantojušas šīs kultūras vērtības un pieminekļus, turpmāk visi kopā saukti par “Līguma pusēm” vai “Pusēm”,

izprazdami senās baltu kultūras unikalitāti Eiropas un pasaules kontekstā, kā arī pagaidām zemo pētījumu un zinātniskās sintēzes līmeni, apzinoties šīs kultūras lomu Eiropas kultūras attīstībā un mūsdienu Eiropā,

tiekdamies pēc izpratnes, ka senās baltu kultūras pētījumi gan ģeogrāfiski, gan daudzās zinātnes nozarēs devuma ziņā nevar būt kādas vienas valsts vai tautas darīšana, jo šī kultūra aizņem milzīgu areālu Austrumeiropā,

uzsvērdami, ka senā baltu kultūra ir attīstījusies plašā teritorijā, kas aizņem mūsdienu Lietuvu, Latviju un Baltkrieviju, lielu daļu Polijas, Ukrainas un Krievijas, daļēji Igaunijas, Somijas, Zviedrijas un Vācijas teritoriju, un uzturējusi sakarus ar daudzām apkārtējām un tālākām zemēm,

būdami pārliecināti, ka baltu kultūras pārzināšana un mantojuma kopšana ir vispirms lietuviešu un latviešu pienākums, bet tāpat arī citu tautu, kuras ir šā eiropiskā substrāta mantinieces,

ievērodami, ka senajai baltu kultūrai ir īpaša nozīme kā indoeiropiešu un Eiropas priekšvēstures un vēstures pētījumos, tā arī cilvēces attīstības, valodas izcelšanās un pasaules izpratnē, jo tā izveidoja īpašu civilizāciju un bija daudzu tautu un kultūru sākums,

apzinādamies un ar bažām vērodami, ka kopīgais baltu kultūras mantojums strauji iznīkst vai tiek iznīcināts, ne vienmēr izprotot tā unikālo vērtību un mērogu,

aicinādami visus labas gribas cilvēkus, baltu kultūras cienītājus un tās mantojuma kopšanu atbalstošas organizācijas brīvi pievienoties šim vienošanās apliecinājumam, atsūtot to apstiprinošu dokumentu vienošanās iedzīvināšanu koordinējošajai padomei,

vienojamies par šādiem svarīgākajiem sadarbības principiem un mērķiem:

1. Sadarbība starp valstīm.

Puses darbosies, lai panāktu, ka Latvija un Lietuva, kā arī citas valstis, kuru teritorija ietilpst senās baltu kultūras arheoloģiskā, lingvistiskā un etnogrāfiskā mantojuma (turpmāk saukta par “Baltu mantojumu”) areālā, ratificētu starptautisku konvenciju par senās baltu kultūras saglabāšanu un plašāku ieviešanu sadzīvē un izaugsmes veicināšanu pēc šajā dokumentā formulētajiem principiem (turpmāk saukta par “Konvenciju”). Konvenciju ratificējušās valstis apņemsies:

◦     veikt papildu pasākumus, lai tiktu tiesiski reglamentēta baltu mantojuma saglabāšana;

◦    attīstīt zinātniskus pētījumus, iedzīvināt kultūras, izglītības un vēstures programmas, kas saistītas ar baltu mantojumu un tā attīstību;

◦  atbalstīt un apbalvot zinātnes un kultūras darbiniekus, kas strādā ar baltu mantojuma saglabāšanu un izpausmi;

◦  veicināt un atbalstīt informācijas izplatīšanas programmas savā valstī un starptautiski, cenšoties parādīt baltu mantojumu pēc iespējas plašākai auditorijai;

◦     kopt dzīvās baltu etniskās kultūras tradīcijas.

2. Sadarbība starp zinātniskajām iestādēm un pētniekiem.

Puses dibina sabiedrisku Baltu kultūras mantojuma institūtu (publisko iestādi, reģistrētu Lietuvā), lai koordinētu valstu sadarbību, apvienojot zinātnes un izglītības iestāžu, ekspertu un citu baltu mantojuma kopēju centienus attīstīt baltu mantojuma pētījumus, pilnveidot iespējas piemērot atradumiem pieminekļu aizsardzības nozīmi, attīstīt baltu mantojuma uzraudzību un izpausmes, kā arī nodrošināt baltu etniskās kultūras dzīvo tradīciju turpināšanos, izglītojot jauno paaudzi.

3. Sadarbība starp biedrībām.

◦   Puses veido sabiedrisku padomi, kas koordinēs šīs Vienošanās iedzīvināšanu, paplašinās sadarbību un darbību, kā arī organizēs kopīgus pasākumus, lai panāktu, ka baltu mantojums tiktu atzīts par pasaules mantojumu.

◦     Padomi veido šo vienošanos 5. jūnijā parakstījušie.

◦   Padome strādā pēc pašas apstiprināta reglamenta un ar balsu vairākumu var paplašināt savu sastāvu.

Šī Vienošanās glabājas Lietuvas Romuvā.