Latviskās dzīvesziņas jeb dainu dievestības - dievturības - atdzimšanas posmi

Otrdien 10.aprīlī plkst. 18.00 Latviskās Dzīvesziņas skolā Latvijas Kaŗa muzejā Vecrīgā

Ernesta Brastiņa 120. dzimšanas dienai veltīto priekšlasījumu un pārrunu ciklā tēma:

Latviskās dzīvesziņas jeb dainu dievestības - dievturības - atdzimšanas posmi.

Mostas apziņa - Krišjānis Barons kārto latvju dainas. Aizrautīgi folkloras, arheoloģisko un etnogrāfisko liecību vākšanā iesaistās studenti, skolotāji, tautas atmodas un gara darbinieki. Nodibinoties latviešu neatkarīgai valstij tiek meklēti nācijas attīstības garīgie virzieni. Ernests Brastiņš ir spilgtākais dievturības ideju paudējs.

Atjaunotā ceļa cirtēja uzdevums nav viegls. Brastiņš to zina un jau savas pirmās grāmatas ievadā raksta, ka nākotnes zināšanu iespaidā viņa darbu pārvērtēs. Tai pašā laikā viņš nekļūdās, ka viņa izdarītais Dainu dievestības atjaunošanā ir stiprs pamats visam vēlākajam. Brastiņa veikums - pirmais dievturības posms.

Brastiņš iezīmē arī dievturības otro posmu. Taču tas ir 1940. gads. Svarīgi saprast vēsturisko situāciju. Redzam, ka Brastiņš steidzas draudīgo, bet vēl 'īsti nezināmo notikumu priekšnojautās, iezīmē vēlamos ideālos soļus, tādēl arī raksta - dievturība ir gatava.

Māra Grīna, tas jau pēc II Pasaules kara, saprot, ka situācija ir cita un 1985. gadā raksta - viss jāskata citā gaismā - dievturība, gan jākopj, gan arī tālāk jāveido. Tā tas arī notika jau Arvīda Brastiņa, Marģera un Māras Grīnas un Radvila Paliepas darbos.

1991. gads. Latvija atkal ir brīva valsts. Situācija atkal cita. Dzīve izvirza jaunus izaicinājumus arī latviskās dievestības kopējiem. Kopšanas un tālākveides process nav apstājies - viss turpinās, bet savā sākotnējā būtībā nemainās.

Par dievturības atjaunotnes posmiem, tās kāpumiem un kritumiem, iekšējiem negaisiem, auglīgas saskaņas, sapratnes un atziņu ražas brīžiem

stāstīs VALDIS CELMS