Tās pilnīgi droši ir tikai manas pārdomas, Valda Celma vēstījuma pierakstus pārlapojot, tas nav šoreiz V.Celma stāstītā pārstāsts [Gunta Saule]
Skart Tikumu un tikumības jautājumu vienā sarunā ir gana sarežģīta lieta. Arī talabad, ka nevar runāt par vienu atsevišķo tikumu vai rakstura vēŗti, tie jāskata kopumā un kopsakarā. Ko dos patiesums savienībā ar muļķību – varbūt nodevība būtu tā rezultējums. Dažbrīd tikums ir gudram būt, bet ne pārgudram. Ir labi zināt, kad lepnums ir tikums un kad vajadzīga iejušanās un laipnība, kad pacietība un kad atturība. Kad būt rāmam un kad degsmīgam.
Tādēji tikumība i tikumu kopums – to īpašību kopums, kas līdz kur tikt, kas līdz tikt galā ar neveiksmi vai tikt pāri nelaimei, nevis grimt tās bezcerības purvā. Pārticis ir tas, kuŗš ar savām prasmēm un īpašībām, tikumiem, ir ticis galā ar bēdām grūtībām – ticis līdzi Laimai, kas taču ar Nelaimi pa vienām laipām staigā.
Ernests Brastiņš ir centies tikumus salikt un sakārtot – tos iedlot ļaužtikumos, pamattikumos un paštikumos, un līdzīgi ir vēl citi Dainu izzinātaji un pētnieki tiekušies darīt, bet tas var maz ko dot, jo tik vienkārši tie tikumi nemaz nestrukturējās un būtībā jau pārklājas viens otram. E.Brastiņs tos izkārtot centies caur pretstatiem – labumus pretstatot ļaunuma, godu – kaunam, ratnumu – savvaļai, tikumu – netikumam. Un tā arvien. Tikums ir daļēji mainīgs jēdziens – katrā dzīves un sabiedrības situācijā katrā atšķirīgā dzīves un laika norišu posmā aktualizējas un izceļas kā nepieciešāmi tie vai citi tikumi. Vieni tikumi svvarīgi miera laikā, citi – kaŗa vai nemieru un revolūciju vai lielo pārmaiņu laikos. Vienas tikumi svarīgi notikumu virzītājiem citi, - darbīgajiem pārmaiņu īstenotājiem un kārtotājiem.
Tikums ir darbības vārds. Tikums ir darbošanās. Tas ir mainīgs. Tikumība ir spēja dzīvot ritmā, kustībā. Atbilstībā un saderība, sadarbībā ar laika un pasaules norisēm. Imants Ziedonis jau 1985.gadā iznakušajā Savu Tautasdziesmu krājumā rakstījis – „Laime ir visu lietu kārtība”. Mūsu Tikumu mācībā Nelaime ir Laimes trūkums. Bet mūsu labo centienu skola māca nodarboties ar Paškopšanu, Citkopšanu un Idejas kopšanu – arī tā Im.Ziedonis.
Tikumi dažkārt šķiet nesasniedzami, jo ir it kā pilnība, kas nav sasniedzama, un droši vien jau nav arī, jo attīstot vienu tikumu, rodas nepieciešamība pēc vēl cita. Un tā arvien, tā ir tā nepārtrauktā paškopšana. Un tikumi ir ka ideāli, pēc kuŗiem tiekties. Un tomēr arī ne tādi ideāli, par kuŗiem saka – nav vērts tiekties, jo tapat tos nesasniegsim. IR vērts! Tikumi ir ideāli, kuŗi ir saderība ar Gribu, ar iekšēju attīstību. Ir mūsdienās aktualizējami tādi mūsdienās itin bieži aizmirsti jēdzieni kā Gods, Krietnums, Saderība.
Skart Tikumu un tikumības jautājumu vienā sarunā ir gana sarežģīta lieta. Arī talabad, ka nevar runāt par vienu atsevišķo tikumu vai rakstura vēŗti, tie jāskata kopumā un kopsakarā. Ko dos patiesums savienībā ar muļķību – varbūt nodevība būtu tā rezultējums. Dažbrīd tikums ir gudram būt, bet ne pārgudram. Ir labi zināt, kad lepnums ir tikums un kad vajadzīga iejušanās un laipnība, kad pacietība un kad atturība. Kad būt rāmam un kad degsmīgam.
Tādēji tikumība i tikumu kopums – to īpašību kopums, kas līdz kur tikt, kas līdz tikt galā ar neveiksmi vai tikt pāri nelaimei, nevis grimt tās bezcerības purvā. Pārticis ir tas, kuŗš ar savām prasmēm un īpašībām, tikumiem, ir ticis galā ar bēdām grūtībām – ticis līdzi Laimai, kas taču ar Nelaimi pa vienām laipām staigā.
Ernests Brastiņš ir centies tikumus salikt un sakārtot – tos iedlot ļaužtikumos, pamattikumos un paštikumos, un līdzīgi ir vēl citi Dainu izzinātaji un pētnieki tiekušies darīt, bet tas var maz ko dot, jo tik vienkārši tie tikumi nemaz nestrukturējās un būtībā jau pārklājas viens otram. E.Brastiņs tos izkārtot centies caur pretstatiem – labumus pretstatot ļaunuma, godu – kaunam, ratnumu – savvaļai, tikumu – netikumam. Un tā arvien. Tikums ir daļēji mainīgs jēdziens – katrā dzīves un sabiedrības situācijā katrā atšķirīgā dzīves un laika norišu posmā aktualizējas un izceļas kā nepieciešāmi tie vai citi tikumi. Vieni tikumi svvarīgi miera laikā, citi – kaŗa vai nemieru un revolūciju vai lielo pārmaiņu laikos. Vienas tikumi svarīgi notikumu virzītājiem citi, - darbīgajiem pārmaiņu īstenotājiem un kārtotājiem.
Tikums ir darbības vārds. Tikums ir darbošanās. Tas ir mainīgs. Tikumība ir spēja dzīvot ritmā, kustībā. Atbilstībā un saderība, sadarbībā ar laika un pasaules norisēm. Imants Ziedonis jau 1985.gadā iznakušajā Savu Tautasdziesmu krājumā rakstījis – „Laime ir visu lietu kārtība”. Mūsu Tikumu mācībā Nelaime ir Laimes trūkums. Bet mūsu labo centienu skola māca nodarboties ar Paškopšanu, Citkopšanu un Idejas kopšanu – arī tā Im.Ziedonis.
Tikumi dažkārt šķiet nesasniedzami, jo ir it kā pilnība, kas nav sasniedzama, un droši vien jau nav arī, jo attīstot vienu tikumu, rodas nepieciešamība pēc vēl cita. Un tā arvien, tā ir tā nepārtrauktā paškopšana. Un tikumi ir ka ideāli, pēc kuŗiem tiekties. Un tomēr arī ne tādi ideāli, par kuŗiem saka – nav vērts tiekties, jo tapat tos nesasniegsim. IR vērts! Tikumi ir ideāli, kuŗi ir saderība ar Gribu, ar iekšēju attīstību. Ir mūsdienās aktualizējami tādi mūsdienās itin bieži aizmirsti jēdzieni kā Gods, Krietnums, Saderība.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru