Tikšanās vakarā runājor par Ernestu Brastiņu un viņa veikumu kā Latvijas Kaŗa muzeja pārzinim laikā no 1921.- 1924.gadam, patlabanējā Kaŗa muzeja dierktore Aija Fleija atkāpās vairākus gadus atpakaļ, pirms E.Brastiņš nonāca Kaŗa muzejā un ieņēma tā pārziņa vietu. A.Fleija skāŗa Kaŗa muzeja vēsturi kopumā, kopš tā dibināšanas 1915.gadā, kad tas tika atvērts kā Strēlnieku muzejs ar pamatdomu iemūžināt tā laika nozīmīgos notikumus. Īpaša šķiet tālaika ļaužu tālredzība un sapratne, ka notiek tiešām kas īpašs un nozīmīgs, kas jāiemūžina muzeja atmiņā savlaicīgi. Latvijas brīvvalsts laikā līdz 1940.gadam Kaŗa muzejs atradās Pulvertornī un darbojās Kaŗa ministrijas pārziņā.
Laikā no 1921.-1924.gadam par Kaŗa muzeja pārzini strādāja tolaik Štiglica Zīmēšanas skolas absolvents, virsleitnanats Ernests Brastiņš. A.Fleija pauda domu, ka visticamāk kā zīmētpratējam svarīga darba joma Kaŗa muzejā E.Brastiņam bijusi topogrāfija. Šai laikā Kaŗa muzejā aktualizējās doma, ka patiesībā latviešu kaŗavīru un cīņu vēsture ir senāka kā Pirmā Pasaules kaŗa un Brīvības cīņas. Tā kā šim viedoklim kā svarīgam pievienojās arī citi Latvijas vēstures pēniecībā strādājošie tai laikā, tieši E.Brastiņa vadībā Kaŗa muzejs sadarbībā ar Kaŗa ministriju rīkoja pilskalnu uzmērīšanas ekspedīcijas, kuŗās 1922.gadā tika uzmērīti Latvijas pilskalni, kā arī pētīta un fotografēta Latvijas ainava, tā laika Latvijas lauku sadzīve, māju iekārtas, celtnes, lauku sētas un ļaudis.
Pilskalnu uzmērīšanas ekspedīcijas rezultējās vairākos pilskalnu maketos, kā arī grāmatās, kuŗās ļoti pilnvērtīgi tika atspoguļoti pilskalnu uzmērīšanas rezultāti, katram Latvijas kultūrvēsturiskajam novadam izveidojot atsevišķu grāmatu. Šo darbu atbalstīja arī Pieminekļu valde. 1924.gadā Kaŗa muzeju sāka pārvaldīt K.Jansons, bet Ernesta Brastiņa laiks Kaŗa muzejā ir īpašs tieši ar senatnes ienākšanu muzejā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru