Meža Roberts
Mūsu senči atstājuši mums bagātīgu zināšanu mantojumu, kura nozīmi pamatā aptveram, taču saturu bieži vien līdz galam neizprotam. Šīs zināšanas iekodētas mūsu dainās, teikās un pasakās, zīmēs un rakstos, tautas dziesmās un dejās. Mēs tās redzam uz apģērba un sadzīves priekšmetiem, redzam un dzirdam Dziesmu svētkos un folkloras kopu priekšnesumos, taču bieži pat neaizdomājamies kādu dzīves gudrību tie sevī nes. Latviskās Dzīvesziņas skolas mērķis ir izzināt un izprast mūsu senču atstāto informatīvo mantojumu, saprast un mācīties latvisko pasaules izpratni un tikumus, un rosināt cilvēkos vēlmi dzīvot saskaņā ar tiem.
Mēs dzīvojam laikā, kad senās zināšanas ir nodotas mums sadalītas – dziesmās, dejās, paskās, zīmēs, uz sadzīves un mākslas priekšmetiem, u.t.t., un mēs arī mācamies tās šādi, t.i. sadalītas gabaliņos, kurš deju kolektīvā, kurš folkloras kopā, kurš bibliotekā. Latviskās Dzīvesziņas skolas uzdevums ir apvienot senču gudrību vienotā veselumā, veidojot cilvēkos vienotu izpratni par latvisko pasaules uztveri un padziļinātas zināšanas par to.
Latviskās Dzīvesziņas skolas pirmā nodarbība Limbažos notiks 2012.gada 23.janvārī Limbažu kultūras namā plkst.19.00.
Mēs dzīvojam laikā, kad senās zināšanas ir nodotas mums sadalītas – dziesmās, dejās, paskās, zīmēs, uz sadzīves un mākslas priekšmetiem, u.t.t., un mēs arī mācamies tās šādi, t.i. sadalītas gabaliņos, kurš deju kolektīvā, kurš folkloras kopā, kurš bibliotekā. Latviskās Dzīvesziņas skolas uzdevums ir apvienot senču gudrību vienotā veselumā, veidojot cilvēkos vienotu izpratni par latvisko pasaules uztveri un padziļinātas zināšanas par to.
Latviskās Dzīvesziņas skolas pirmā nodarbība Limbažos notiks 2012.gada 23.janvārī Limbažu kultūras namā plkst.19.00.
Ieeja bez maksas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru