Atklāts piemineklis Tālivaldim

15. septembrī Trikātā, Beverīnas novadā, tika atklāts piemineklis Tālivaldim, senās Tālavas zemes valdniekam.

Šis ir valsts nozīmes notikums, to uzsvēra vairāki runātāji pasākumā, arī pieminekļa idejas autors un finansētājs Rihards Circenis, vēlēdams, lai šādi mūsu tautas spēku apliecinošas un rosinošas piemiņas vietas rastos arī citur Latvijā.

Mākslinieks Agris Liepiņš, piemēram, uzteicot beverīniešu veikumu, laikrakstā „Latvijas Avīze” (15. sept.) saka vārdus, kuriem jāpiekrīt: katrs piemineklis nes kādu idejisku, ideoloģisku slodzi, un Latvijā tādu pieminekļu latviešu pašapziņai un patriotismam nepiedodami trūkst, toties atrodas sponsori svešas domas paudējiem.

Ļaužu pasākumā bija daudz, un liela tiesa jaunatnes, kas sevišķi tika aicināta to apmeklēt. Tas liecina, ka līdzīgas sajūtas notikuma nozīmībā tautā nav zudušas. Šāds piemineklis nav tik vajadzīgs tūristiem, kā, pirmkārt, mums pašiem. Par to vēl un vēlreiz Rihardam Circenim pateicās pasākuma apmeklētāji un viesi.

Granītakmenī kalto pieminekli atklāja Beverīnas novada domes priekšsēdētājs Māris Zvirbulis, runāja tēlnieks, pieminekļa autors Andris Vārpa, rakstnieks Jānis Lejiņš, kura triloģija „Zīmogs sarkanā vaskā” pamudinājusi Circeņa kungu uz šādam lielām lietām. Notikumā klāt bija arī Latvijas Dievturu Sadraudzes vadītājs Valdis Celms, Baltu biedrības un skautu organizācijas pārstāvji.

Atklāšanā piedalījās vairāki dzejnieki. Valdis Rūja nolasīja šim vēsturiskajam brīdim veltītu balādi par Tālivaldi.

Valdis Rūja

Tālivalža dārgumi

Balāde

Atklājot pieminekli leģendārajam senās Tālavas valdniekam

Kur, latvji, slēpjat bagātības savas? –

Ar šķēpiem, milnām uzbrucēji draud.

Ko meklējat? Man naudas podu nava –

Kam, svešniek, naida cirvi durvīs spraud?

Teic cieti valdnieks, vilku vilkts pie staba:

Valsts dārgumus es nevadāju līdz.

Tos mana tauta dziļi dvēslē glabā –

Pa ciemiem, sētām greznums sadalīts...

Par senču mantojumu nerimst kauja,

Zem sirotāju soļiem oļi svilst.

Ar zobenu, ar uguni mūs taujā:

Kur ir tas spīķeris, tā lepnā pils?..

Pauž zintis: vēl kā tālos gadusimtos

Pie Gaujas kuras krīvu likteņpirts. –

Par Tālavu, par šūpuļvietu dzimto

Deg nesadegot Tālivalža sirds.

Dzīvs Virsaitis, kam vārpu vainags galvā. –

Ar mazmazdēlu rokām augšup celts,

Ar Burtnieka, ar druvu, dārzu balvām

Lai atmirdz spožs tavs Beverīnas zelts!

Kuģa „Tālivaldis” apkalpe bija no Liepājas atbraukusi un braši stāvēja godasardzē.

Dziedāja koris „Imanta”, kopas „Vilki” puiši, spēlēja pūtēju orķestris „Tālavas taurētājs”.

Pēc pasākuma viesi varēja iestiprināties pie bagātīga svētku galda.

Par šiem ķēniņa Tālivalža atgriešanās svētkiem Beverīnā daudziem atgādinās neliels pieminekļa akmens atskaldījums ar zīmogu sarkanā vaskā.