Es meklēju savas zemes dvēseles kodolu un atradu savas tautas reliģiju

Šopiektdien, 15.jūlijā, Latvijas Dievtuŗu Sadraudzes saviete Eva Mārtuža iesniedza dokumentus Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē, lai apgūtu maģistra studiju programmu un iegūtu maģistra grādu Teoloģijā un reliģiju zinātnē.

Vispirms sveicam Evu un vēlam spraigu un saistošu studiju laiku, apliecinot mūstautas reliģijas mūsdienīgumu un vēsturisko nozīmību - tas ir īpašs notikums Latvijas tradiconālās reliģijas - Dievturības vēsturē, arī Sadraudzes vēsturē.

Šeit publicējam nelielu fragmentu no Evas Mārtužas motivācijas vēstules LU Teoloģijas fakultātes dekānam:

"... Zinot, ka etniskās reliģijas ir tautu garīgais pamats un nemateriālās kultūras mantojuma pamats, ka   UNESCO konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, kas stājusies spēkā 2006.gada 20.aprīlī, aizsargā etniskās reliģijas, to piederību konkrētai zemei, tautai, valodai, pasaules izpratnei un tradīcijai, zinot, ka UNESCO konvencija atzīst kopējo vēlmi saglabāt cilvēces nemateriālo kultūras mantojumu, norādot, ka „saglabāšana” nozīmē veikt darbības, kuru mērķis ir nodrošināt NKM dzīvotspēju, ieskaitot tā identifikāciju, dokumentēšanu, pētniecību, saglabāšanu, aizsardzību, popularizēšanu, vērtību nostiprināšanu, tālāknodošanu, it īpaši ar formālās un neformālās izglītības palīdzību, un atdzīvināt šāda mantojuma dažādos aspektus”, kā arī zinot, ka esam vienīgā tauta, kas gadu tūkstošiem senajās tautas dziesmās – vienā no apjomīgākajām pasaules nemateriālā kultūras mantojuma krātuvēm – plaši un daudzveidīgi ir saglabājusi zināšanas, garīgo pieredzi un izpratni par Dievu kā garīguma virsotni -  mūsdienās to sauc par  Dievturību, un kuru 20. gadsimta  divdesmitajos gados Ernests Brastiņš un Kārlis Bregžis formulēja kā latviešu nacionālo reliģiju, izmantojot folkloras liecības par latviešu mitoloģiju un pamatojot teorētiski, zinot daudzu zinātnieku pētījumus Latvijā, Lietuvā, ASV, Francijā un citur pasaulē līdz 21.gs. par latviešu, lietuviešu (tostarp – baltu) garīgo pieredzi, tomēr neatrodu apkopojošu pētījumu, kas sniegtu sistemātisku, pat hronoloģisku latvieša dieva vēsturi.
Zinot, ka Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte orientējas uz reliģiju zinātni, sakarā ar dažādo etnosu un daudzo reliģiju klātbūtni mūsdienu Eiropā un ir atvērta jauniem pieteikumiem un pētījumiem, esmu izlēmusi pieteikties LU Teoloģijas fakultātē maģistra studiju programmā, lai profesionālu reliģijas pētnieku vadībā izstrādātu maģistra darbu par latvieša dieva vēsturi."