Ievirzē piedalās ļaudis, kuŗiem jau iepriekš bijušas šādas tādas zināšanas, kā arī pieredze dievtuŗu vidē, tā ka brīvi varam novirzīties no galvenās līnijas un apspriest pēkšņi uzradušos tēmatus, kas gan ir dievturībai piederīgi, bet ne tiešā sakarā ar pavedienu. Šodien, piemēram - jautājums: kāds esot mans viedoklis, vai vajadzētu vai nevarajdzētu būt tautas tērpā svinot vasaras saulgriežus.
Pēc pirmās dienas pieredzes, kāda no dalībniecēm konstatē, ka viss, ko viņa ievirzē dzird atbilst tam, ko viņa meklē savai garīgajai vajadzībai, ka dievturība ir "priekš viņas ", ka viņa sevi jūt "uz pareizā ceļa".
Cita: ka viss teiktais saskan ar viņas iepriekš dzirdēto.
Acīm redzot, dievtuŗi kopumā un dievturības prakse ir pietiekami skaidru uztveŗama kā kāds viengabalains kopums vismaz jaunpienācējiem.
Ja nu kādam šķiet, ka dievtuŗi paši rada sliktu iespaidu vai nevienprātības iespaidu, tad jābrīnās, kur tad un kam tad?
~~~~
pirmie novērojumi, secinājumi un izvērtējumi noslēdzoties Cesvaines 3x3:
...Bija daudz, daudz ģimeņu, protams arī māmiņas ar bērniem vien. Vienai vīrs nomiris, citai darbā, droši vien, ka arī bija kāda no traģiskajām, šķirtajām ģimenēm, taču vairums bija tādas ar tētiem un mammām in situ.
Jā, dievturības ievirzē piedalījās piecas sievietes, ik dienas pa četrām. Viena "lidotāja", kas bija tikai pirmo dienu, no ASV, no vietas, kur darbojas dievtuŗi un kur viņa arī piedalās notikumos.
Viena no ASV, kuŗa dzīvo tuvu Dievsētai Viskonsīnā un piedalās dievtuŗu salidojumos tur.
Viena no Ādažiem, kuŗa mums visām iemācīja jaunu dīdīšanas paveidu, ar kuŗu "iedīda dzimtā" tai pat laikā, kad labu vēl ar pašu dīdīšanu.
Viena no Rīgas, kuŗa ilgi meklējusi savas garīgās mājas un šķita dievturībā tās atradusi, nemitīgi informeja savu vīru un māti - māte un vīrs tik pat nemitīgi auklēja un pieskatīja bērniņus. Ar visu ģimeni iepazinos. Jebšu vīrs nepiedalījās ievirzē, viņš visu vajadzīgo bija uzzinājis, dzīvoja tam līdzi. To jau mana, kad cilvēku satiek.
Viena no Jelgavas. Kad es būšu Jelgavā, viņa ar vīru abi piedalīsies tur turamajā seminārā no 1. līdz 3. augustam. Šis pāris tagad par dievturību ir tā saviļņots, ka vīrs teicis, ka pašlaik būvētā istabā virs garāžas varēšot taisīt saietus. Jelgavā jau darbojas grupiņa, kas izgājusi Valža dzīvesziņas skolu, kā arī Jelgavā dzīvo kādreizējā Dobeles draudzes vadītāja. Jelgavā ies koši, kad visi sadosies rokās. No turienes jau arī nāk kāda ģimene, kuŗa mēro ceļu no Jelgavas līdz Skaņkalnei, lai pie Graša pavadītu vakarus ar līdzīgi domājošiem un no Jelgavas līdz Mazsalacai, lai piedalītos Beverīnas dievtuŗu nometnē.
Pozitīvā ir bezgala daudz. Vēl arī tas, ka divas no tām trīs ģimenēm, kas nometnē atskārta dievturību kā savas īstās mājas divas tik cieši bija sadraudzējušās, ka vēl šķiršanās rītā sēdēja kopā uz trepītēm kā zvirbulēni uz drāts un cieši sprieda par kaut ko, es nezinu par ko, bet jauki bija sajust viņu savstarpējo sirsnību pa gabalu.
Nogurums jau nu sakrājās pamatīgs ik dienas un pēc tam īss, īss miedziņš, lai atkal nākamā dienā sevi priecīgi liktu darbā.
~~~~
pirmie novērojumi, secinājumi un izvērtējumi noslēdzoties Cesvaines 3x3:
...Bija daudz, daudz ģimeņu, protams arī māmiņas ar bērniem vien. Vienai vīrs nomiris, citai darbā, droši vien, ka arī bija kāda no traģiskajām, šķirtajām ģimenēm, taču vairums bija tādas ar tētiem un mammām in situ.
Jā, dievturības ievirzē piedalījās piecas sievietes, ik dienas pa četrām. Viena "lidotāja", kas bija tikai pirmo dienu, no ASV, no vietas, kur darbojas dievtuŗi un kur viņa arī piedalās notikumos.
Viena no ASV, kuŗa dzīvo tuvu Dievsētai Viskonsīnā un piedalās dievtuŗu salidojumos tur.
Viena no Ādažiem, kuŗa mums visām iemācīja jaunu dīdīšanas paveidu, ar kuŗu "iedīda dzimtā" tai pat laikā, kad labu vēl ar pašu dīdīšanu.
Viena no Rīgas, kuŗa ilgi meklējusi savas garīgās mājas un šķita dievturībā tās atradusi, nemitīgi informeja savu vīru un māti - māte un vīrs tik pat nemitīgi auklēja un pieskatīja bērniņus. Ar visu ģimeni iepazinos. Jebšu vīrs nepiedalījās ievirzē, viņš visu vajadzīgo bija uzzinājis, dzīvoja tam līdzi. To jau mana, kad cilvēku satiek.
Viena no Jelgavas. Kad es būšu Jelgavā, viņa ar vīru abi piedalīsies tur turamajā seminārā no 1. līdz 3. augustam. Šis pāris tagad par dievturību ir tā saviļņots, ka vīrs teicis, ka pašlaik būvētā istabā virs garāžas varēšot taisīt saietus. Jelgavā jau darbojas grupiņa, kas izgājusi Valža dzīvesziņas skolu, kā arī Jelgavā dzīvo kādreizējā Dobeles draudzes vadītāja. Jelgavā ies koši, kad visi sadosies rokās. No turienes jau arī nāk kāda ģimene, kuŗa mēro ceļu no Jelgavas līdz Skaņkalnei, lai pie Graša pavadītu vakarus ar līdzīgi domājošiem un no Jelgavas līdz Mazsalacai, lai piedalītos Beverīnas dievtuŗu nometnē.
Pozitīvā ir bezgala daudz. Vēl arī tas, ka divas no tām trīs ģimenēm, kas nometnē atskārta dievturību kā savas īstās mājas divas tik cieši bija sadraudzējušās, ka vēl šķiršanās rītā sēdēja kopā uz trepītēm kā zvirbulēni uz drāts un cieši sprieda par kaut ko, es nezinu par ko, bet jauki bija sajust viņu savstarpējo sirsnību pa gabalu.
Nogurums jau nu sakrājās pamatīgs ik dienas un pēc tam īss, īss miedziņš, lai atkal nākamā dienā sevi priecīgi liktu darbā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru